Krievijas parlamenta apakšpalātā — Valsts domē — intensīvi tiek apspriesti grozījumi likumdošanā, kas attiecas uz šīs valsts pilsonību, un šīs izmaiņas var ietekmēt arī situāciju Latvijā.

Ir dzirdēti viedokļi par to, ka reizēm jaunajos projektos, piemēram, Valmierā, Cempu ielā, ir pārāk plati jaunie veloceliņi un pārāk šauri turpat blakus esošie trotuāri gājējiem. Un vispār tajā pusē gājēju esot ļoti maz, kāpēc tik platus kājceliņus kopā ar veloceliņiem tur vajadzējis būvēt...

Naukšēnu novada Ķoņu pagasta «Stūri» plašā apkaimē ir zināma kā zemeņu audzēšanas saimniecība, kuras saimniece INGUNA ZUKURE dažādos veidos pārstrādā ne tikai zemenes, bet arī citas sava dārza ogas. Ceļmalā izliktā izkārtne «Zemenes» joprojām aicina garāmbraucējus piestāt un doties zemeņu lauka virzienā. Izrādās, ka tikšanai pie veselīgām, bioloģiski audzētām ogām šajā sētā ir divi iespējamie varianti: vai nu palocīt muguru un pielasīt vēlamos traukus pašam, vai arī doties uz lapenīti, kur kārdinoši smaržīgā produkcija ir pieejama jau salasīta un daļa no tās pat safasēta pircējiem parocīgās, glītās kartona kārbiņās.

«Te man patīk — tīrs gaiss, vienmēr ir ko darīt un arī labi rakstās,» savā brīvdienu namīpašumā Ramatas pagasta Lācīšos mūs smaidīgs sagaida rakstnieks, publicists un Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs ARNO JUNDZE. «2023. gadā mājai būs 100 gadu, un pa šiem gadiem tā nedaudz iebraukusi zemē, bet tādas šajā pusē ir visas senās dzīvojamās ēkas, izskatās, ka tām visām bijis viens meistars,» spriež pats īpašnieks.

Rūjienas vidusskolas skolotājas Elzas Vaivares dēls Jānis Rūjienas vidusskolu pabeidza pirms 60 gadiem (1957.). 35 darba gadus bija kombināta «Māksla» lietišķais grafiķis. Viņa galvenie darba rīki — zīmulis un sietspiede. Mākslinieka darbnīcā tapa plakāti, uzlīmes, ekslibri un vimpeļi. «Atmodas laika vēji pārvērtās vētrā, un drīz vien arī kombināts «Māksla» ar visām nozarēm izputēja. Latvijā ienāca jaunas tehnoloģijas, datorgrafika, un neko vairs nezīmēja ar roku,» ar rūgtumu sirdī saka Jānis Vaivars.

KATE ANNA LAUZNE ir gudra, talantīga, muzikāla. Kopš saviem maziem gadiem dejo tautiskās dejas, kopā ar ģimeni kopj latviešu tradīcijas, nupat tikpat labi, kā savulaik mācoties Mazsalacas vidusskolā, pabeigusi 1. kursu Rīgas Stradiņa universitātes audiologopēdos, joprojām ir Latvijas labākā vokālā ansambļa — Mazsalacas kultūras nama «Ēra» — dalībniece. Šovasar arī piepildījusi savu senu sapnīti iemācīties spēlēt kokli, ko īstenoja, piedaloties starptautiskajā koklētāju nometnē Dikļos.

Ziedūdeņi jeb, kā tagad moderni teic, hidrolāti Latvijā zināmi izsenis. Dažādus dziedinošus ziedu un augu uzlējumus gatavot jau agrākos laikos prata tā sauktās zāļu sievas. Daudz kas no viņu prasmēm cauri paaudžu paaudzēm ir atnācis arī līdz mūsdienām. Šīs zināšanas jau kopš bērnības no mātes, ziedu un zaļās pasaules noslēpumus lieliski zinošās dārznieces Zentas Skrastiņas ir labi iekrājusi arī burtnieciete VITA OZERINSKA. Tās pērn viņu iedrošināja startēt Burtnieku novadā izsludinātajā biznesa ideju konkursā ar pieteikumu — ziedūdeņu ražošana. Vita konkursā uzvarēja, ieguva gan kontaktus, gan arī nedaudz naudas, lai sāktu.

Par lielu daļu šī gada Dabas simbolu esam jau paguvuši pastāstīt. Nu pienākusi kārta arī dzeltenajai salmenei jeb kaķpēdiņai (Helichrysum arenarium), jo tieši jūlijs un augusts ir šī salmeņu ģints lakstauga uzziedēšanas laiks un tieši tad tas krāšņo košo dzelteno vai dažkārt pat oranžo ziedu dēļ ir vislabāk pamanāms. Dzeltenā kaķpēdiņa ir daudzgadīga, aug daudzas vienkopus, pastiepjoties 10 — 30 cm augstumā (ir gan pamanītas vai pusmetru garas). Augam līdz ziedkopai parasti ir nezarots, balti vilnains stublājs ar vienkāršām, lineārām lapām. Ziedu kurvīši sakārtojas blīvā, skarveidīgā vai čemurveidīgā ziedkopā stublāja vai tā zaru galos un nosacīti atgādina maza kaķēna pēdiņu, tādēļ arī radies šī auga tautas dotais nosaukums. Augs sastopams sausās norās, mežmalās, ceļmalās, nogāzēs.

Varbūt arī mūsu pusē sēņojot izdodas pamanīt balto cūktrifeli (Choiromyces meandriformis), kuru Latvijas Mikologu biedrība ir izvēlējusies par Gada sēni 2017. Par šo sēni stāsta mikoloģe DIĀNA MEIERE:

Valmieras pilsētas svētkos Valmiera virmo! 29. jūlijā no pl. 10 līdz pl. 18 Valmieras Kultūras centra laukumā norisināsies daudzveidīgas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.