Jau 10 gadi laika ritumā aizjoņojuši kopš Cēsu 800 gadu jubilejas svinībām. Iespējams, nule aizvadītās bija padevušās vēl košākas, īpaši  sestdiena ar lielo svētku tirgu vecpilsētas šaurajās ieliņās. Ar baltu skaudību jāatzīst, ka tādus pilsētas svētkus nekad nevarēs sarīkot Valmierā un arī nekur citur mūsu valstī, jo tik ekskluzīvas iespējas, kāda ir cēsniekiem — ļoti kompaktā teritorijā visam notiekošajam piemeklēt atbilstošu dabīgu ēku fonu no viduslaikiem, pirmskara un pēckara Latvijas vai pat 20. gadsimta beigām un jau 21. gadsimta — nav nevienā citā vietā Latvijā! Cēsīs tas viss ir vienkop, sākot no Livonijas ordeņa pils līdz pat ultramodernajai Vidzemes koncertzālei Cēsis. Cita lieta, cik sakopts ir katrs no senajiem pilsētas namiem, taču arhitektoniski vēsturiskās ekskluzivitātes kaimiņpilsētā joprojām pārpārēm!

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeles 1886. gadā izgatavojis Veisenfelsas ērģeļbūvētājs Frīdrihs Ladegasts. Līdzekļus ērģeļu būvniecībai toreiz ziedojis Kokmuižas īpašnieks Teodors Šrēders, godinot sava tēva Johana Fridriha Šrēdera piemiņu. XIX gadsimta otrajā pusē Vidzemē uzstādītas četras Ladegasta ērģeles: Burtniekos, Cesvainē, Matīšos un Valmierā, bet līdz mūsdienām meistara darinātie instrumenti saglabājušies Matīšos un Valmierā.

Burtnieku novada Valmieras pagastā savulaik dibinātā būvfirma SIA Plastik šovasar strādā vairākos objektos savā novadā. Tieši patlaban, kā pārliecinājās Liesma pagājušajā piektdienā, notiek jumta nomaiņas un ārsienu siltināšanas darbi Ēveles pamatskolas piebūvē – gaitenī, kas savieno galveno ēku ar sporta zāli, savukārt Burtniekos viens ļoti glīts darbiņš Plastik izpildījumā nesen pabeigts. Par to — jauno vārtu arku (vecās vietā) Burtnieku Jaunajos kapos — novada domes izpilddirektors Māris Ērglis īpaši gandarīts: «Cepuri nost Plastik vīru priekšā — tā arka patiešām izskatās kā pagājušajā gadsimtā mūrēta!»

Valmieras pilsētas svētkos, kas norisināsies no 11. līdz 13. augustam, Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) aicina interesentus doties tematiskā ekskursijā «Valmieras pils robežas meklējumos» un atjautīgā pastaigā, izzinot Valmieras skaistāko vietu noslēpumus.

Pēc vasaras pauzes atsākušās cīņas Komanda.lv Latvijas futbola 1. līgas čempionātā. 15. kārtas spēlē Valmiera Glass FK/BSS sestdien izbraukumā ar 0:2 (0:2) cieta sakāvi pret FK Tukums 2000 TSS.

Jūlijs šovasar iegājis vēsturē ne tikai ar Latvijas IV Olimpiādi, kas tika noorganizēta visaugstākajā līmenī, par ko liels paldies visiem, visiem, kas pielika roku un palīdzēja, lai šie tūkstoši cilvēku, kas ieradās mūsu mīļajā, jaukajā Valmierā, uz mājām aizvestu vislabākās, visjaukākās atmiņas par šo sporta pasākumu, kur galvenais nopelns — Valmieras pašvaldībai un tās priekšsēdētājam J. Baikam.

«Valmiera/ORDO» turpina komplektēt sastāvu jaunajai sezonai, piesaistot komandai Valmieras basketbola audzēkni Rinaldu Mālmani, kurš iepriekšējās piecas sezonas pavadīja Spānijā, Eirolīgas kluba «Laboral Kutxa» sistēmā.

23. jūlijā Rīgā Latvijas airēšanas slaloma apvienību jaunieši startēja Bērnu un jaunatnes sporta skolas «Rīdzene» airēšanas slaloma sacensībās «Lucavsalas čempionāts». Vidzemes sporta asociācijas juniori astoņas reizes kāpa uz goda pjedestāla un ieguva arī divas ceturtās vietas.

Ar mērķi aicināt Latvijas iedzīvotājus būt fiziski aktīvākiem un tā — arī veselākiem, Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) vakar izziņoja Eiropas Sporta nedēļu, kura ar vienotu aicinājumu Esi kustīgs. Esi vesels no 17. līdz 23. septembrim notiks visā Latvijā. Tās ietvaros organizētajos sporta pasākumos varēs iesaistīties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Ne vien Eiropā, bet arī Latvijā fiziskās aktivitātes līmenis ir nepietiekams. Vismaz reizi nedēļā ar sportu nodarbojas vai spēlē sporta spēles vien 31% no mums, kamēr 36% pavada sēžot vairāk nekā 5,5 stundas dienā (Eirobarometra aptauja, 2013).

Jauno vieglatlētu mērošanās spēkiem «Valmieras spēlēs» J. Daliņa stadionā notika jau 22. reizi. Lielā dalībnieku skaita dēļ sacensības noritēja divās kārtās. Šīs ir masveidīgākās jauniešu sacensības vieglatlētikā, kurās regulāri piedalījušies arī viesi no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas. Jau piekto gadu pēc kārtas dalībnieku skaits abās sacensību kārtās pārsniedza 1000.