Šīs nedēļas nogalē ceturtdaļgadsimta jubileju atzīmēs Vidzemes televīzija, tāpēc nedēļu pirms svinībām ciemojāmies pie uzņēmuma vadītāja INGEMĀRA VEKTERA.

«Es piederu pie 1930. gados dzimušās paaudzes. Tā bija paaudze, kas pārdzīvoja visas Otrā pasaules kara briesmas. Biju vēl bērns, kad manu ģimeni un daudzas citas ģimenes visā Latvijā izsūtīja uz tālākiem Krievijas apgabaliem. Tajos gados vēl nesapratu, cik smagi pārdzīvojumi bija mūsu tēviem un mātēm, kad vienā dienā zaudēja visu to, ko viņu vecāki bija atstājuši kā mantojumu saviem bērniem. Tā bija viņu, viņu vecāku un viņu senču dzīve. Viņi bija tie, kas veidoja katras dzimtas mājas, iekopa katru zemes stūrīti, audzināja bērnus, mācīja tos strādāt un mīlēt zemi. Sapņoja par jaunas mājas celtniecību, par bērnu skološanu, par labāk nostādītas saimniecības atstāšanu saviem pēctečiem. To, ko vairākas katras dzimtas paaudzes bija sasniegušas, neiznīcināja karš, bet jaunā komunistiskā režīma valdība. Ar vienu spalvas vilcienu bija parakstīts likums par ģimeņu pārsūtīšanu uz Krievijas tālākiem apgabaliem. Latvijai nebija vajadzīgi spēcīgi, saimniekot protošu ģimeņu locekļi. Viņu uzcelto, izaudzēto atstāja jaunajai kolhoza saimniecībai,» to lasām Aīdas Liepiņas grāmatas «Amūras latviešu likteņstāsti» titullapā.

Komanda.lv 1. līgas čempionāta 16. kārtas spēlē VALMIERA GLASS VIA futbolisti viesojās Daugavpilī, kur, parādot īstu vīru raksturu, grūtā cīņā tomēr pieveica vēl pērn Latvijas virslīgā spēlējušo BFC Daugavpils komandu — 2:1 (0:0).

Svētdien Kocēnu pagasta Vildēnos norisinājās Vildēnu Cope Olimpiāde — jau 40. sacensības ar ideju — kur ne godalgai ir izšķiroša nozīme, bet gan pozitīvai gaisotnei atpūtā pie dabas domubiedru pulkā!

Saulainajā augusta sestdienā viesmīlīgajā Wolmar viesnīcā pulcējās Vidzemes novada šahisti, lai tiktos draudzīgā spēlē pie rūtotajiem galdiņiem.

Ar mērķi saglabāt nākamajām paaudzēm atmiņu stāstus par Baltijas ceļu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citās atmiņas institūciju kolekcijās, gan arī izdevumā «Baltijas ceļa stāsti» atrodamas šī vēsturiskā notikuma liecības. Svinot Baltijas ceļa 20. gadadienu, tos apkopoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Aicinām izzināt cilvēku ķēdes dalībnieku personīgos stāstus un atklāt  tautas un indivīdu emocionālo spēku tolaik un tagad.

Starptautiskā pauerliftinga federācija (IPF) un Eiropas pauerliftinga federācija (EPF) šovasar var lepoties ar diviem pozitīviem jaunumiem savā ceļā uz iekļūšanu olimpiskajās spēlēs. Tā IPF nule kā guvusi atzīšanu no FISU (Studentu sporta augstākā jumta organizācija pasaulē), tādējādi studējošo sporta līmenī nostājoties blakus olimpiskajiem sporta veidiem, savukārt EPF, sekojot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ieteikumam, pirmo reizi organizēja kontinenta meistarsacīkstes atsevišķā disciplīnā — guļus spiešanā bez ekipējuma. Pauerliftinga un tā disciplīnu ekipētā versija pazīstama gadu desmitus, bet bezekipējuma versija straujus apgriezienus uzņem tikai pēdējā piecgadē. Latvija šajā ziņā gājusi soli pa priekšu EPF un IPF jau vairākus gadus, jo bezekipētie turnīri mūsu zemē jau labu laiku krietni populārāki par ekipētajiem. Tā valsts meistarsacīkstes spiešanā bez ekipējuma pulcē ik gadus plus mīnus pārsimt dalībnieku, kamēr pirmais Eiropas čempis spēja savākt tikai ap 350 dalībnieku.

Rīt notiks Vienotības «pēdējā salmiņa» kongress. Vienmēr ir skumji vērot nesen ietekmīgas (un paša cītīgi gānītas) varas partijas izdzišanu. Arī tad, ja agonija ir pārpārēm pelnīta, politiķu lielmanības un prāta akluma izsaukta.

Politikā mēs parasti ievēlam cilvēkus, ne jau balstoties uz viņu zināšanām, bet tādus, kuriem uzticamies, kuri ataino domāšanas veidu, kas mums šķiet simpātisks, tāpēc arī lemjam, lai viņi to domāšanas veidu atspoguļo valsts politikā, un valsts tā arī attīstās — jūs taču nevēlēsiet tādu, kas nav jums līdzīgs. Ja cilvēkam ir kaut kāda izglītība, tad bez uzticības viņam nāk līdzi vēl kvalifikācija, viņš var kaut ko darīt konkrētā jomā. Problēma ir tā, ka augstākā izglītība diemžēl ne vienmēr ir rādītājs, tāpēc, ka mūsu izglītības sistēma kopumā bijusi, atvainojos par izteicienu, sapurgāta.

Sākoties mūsu sarunai, uz galda cita pēc citas uzrodas lelles ar neparasti zilām un zaļām acīm, gaišiem un tumšiem matiem, dažādos tērpos un, pat liekas, — katra ar savu raksturu Uzrunā! Leļļu darinātājai VELTAI BUKAI vaicāju, kā tad sauc viņas skaistules un kā radusies doma kaut ko tādu izgatavot. Velta skaidro: