«4. maijā visā Latvijā par godu nākamgad gaidāmajai valsts simtgadei norisinājās akcija Apskauj Latviju!, kuras ietvaros novados, kuri robežojas ar kaimiņvalstīm, tika stādīti ozoli,» stāstījumu par vienu no svētku notikumiem uzsāka Naukšēnu novada kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA. «Citos punktos tika stādīti trīs ozoli, mums — viens, un tas kuplos pie kultūras nama, kur jau kaimiņos aug daži ozoli, daži bērzi, dažas priedes, kur ir vēl brīva vieta un kur šis ozols mums visu laiku būs acu priekšā un mēs viņu varēsim uzraudzīt. Es uzskatu, kas šis noteikti ir īpašs ozols, kuru stādīt uzticējām Dainim Ozolam — gan tāpēc, ka viņam tāds uzvārds, gan tāpēc, ka Dainis šajā ziņā ir ļoti zinošs un rūpējas, lai tam labāka augšana, — viņš ir ģeologs, viņš ir naukšēnietis un ārkārtīgi labs tētis saviem bērniem, kuri tiek audzināti par gudriem un gaišiem cilvēkiem, kas jau paspējuši daudzināt Naukšēnu vārdu pasaulē. 4. maijā pie mums pabija viesi no robežsardzes, ozola stādīšanas procesā ar stiprām dziesmām palīdzēja arī folkloras kopa Dzīne, bet rūpes par simtgades ozolu uzņēmās Naukšēnu jaunsargi ar Gati Ceriņu priekšgalā. Pēc tam nosvinējām arī baltā galdauta svētkus ar latviskiem kārumiem — maizīti, medu, speķi.»

Pavasaris Naukšēnu novada bērniem iesācies priecīgi. 21. aprīlī Eriņos tika aicināti apkārtējo māju bērni, kuriem par prieku pie dzīvojamām mājām atklāja uzstādīto rotaļu aprīkojumu. Par svētku sajūtu rūpējās Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja Ņina Krastiņa un kultūras darba organizatore Egita Podniece, kuras bērnus cienāja ar saldumiem un iesaistīja dažādās rotaļās.

Kā jau lielākā daļa tūrisma objektu, arī Naukšēnu Cilvēkmuzejs sācis tūrisma sezonu. Muzejā no šī gada ir arī tūrisma punkts, kurā muzeja darba laikā var uzzināt vajadzīgo par mūsu novada tūrismu, kā arī atrast informāciju, kartes par citām vietām Latvijā un arī Igaunijā. Lai popularizētu tūrisma objektus mūsu novadā, ir izveidota akcija Iepazīsti Naukšēnu novadu - 2017. Kas jādara, lai piedalītos šajā akcijā? No 1. maija līdz 28. oktobrim no astoņiem dotiem objektiem jāapmeklē seši, tajos izvēloties kādu no viņu piedāvātajiem maksas pakalpojumiem. Savācot sešus zīmodziņus uz akcijas kartītes, noslēgumā iespējams piedalīties izlozē, kurā galvenā balva ir 170 eiro dāvanu karte SPA hotelī Ezeri.

Naukšēnu novada vidusskolas skolēni ARMANDS MIKUS SEIMANIS un DANIELS RUDZĪTIS nule kā atgriezušies no starptautiskām ugunsdzēsības sporta sacensībām Čehijā. Kamēr Daniels pozē pēdējā zvana dienas kopbildei, par savu pievēršanos šim sportam stāsta Armands Mikus:

«Pagājušais gads man bija pārsteiguma gads — kino kritiķes, kuras iepriekš par mani rakstīja ne diez ko labu, piepeši to pasludina par Streiča gadu, ceļ mani saulītē un izdod grāmatu par manām filmām,» uzrunājot klātesošos, trešdienas pēcpusdienā savas izstādes Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi atklāšanā Valmieras muzejā atzinās kinorežisors JĀNIS STREIČS, kas pērn atzīmēja 80 gadu jubileju. «Šī izstāde, ko redzat, arī ir rezultāts tam pārsteigumam. Bet, ja tā padomā par dzīvi, bez lielības varu teikt, ka esmu bijis daudzpusīgs — gan filmu skaita ziņā, gan esmu piedalījies visu filmu scenāriju radīšanā, ekranizēšanā, kā mākslinieks pie kostīmiem un dekorācijām, pat skaņu un muzikālo noformējumu esmu veicis, rakstījis dziesmu tekstus, pats esmu montējis — titros nav, bet visur esmu bijis klāt. Biju rokdarbnieks, tagadējais kino manā skatījumā zaudējis romantiku, tāpēc bez skumjām varu bez tā iztikt. Prieks par jaunajiem, kas mani neskauž un negaida, kad es ātrāk atstiepšu kājas.»

Otrdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centra kora zālē valdīja neierasta rosība — šeit notika topošā TV šova X faktors dalībnieku atlases pirmā kārta.

Pašlaik par Latvijas dabas vērotāju populārāko un visvairāk apmeklēto vietu internetā kļuvis portāls Dabasdati.lv, kurā uzkrājas tik milzīgs apjoms novērojumu informācijas, ka tas jau izmantojams zinātniskos pētījumos un dabas aizsardzībā. Tā, izmantojot ziņojumus par pūču novērojumiem, ir tapušas pūcēm potenciāli piemēroto dzīvotņu kartes. To veidošanā noderējušas arī dažādu monitoringu ziņas, ziņojumi dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, arī pūču pētījumos veiktie novērojumi. Tomēr, kā atzīst karšu veidotāji, ģeogrāfiski nozīmīgākais pūču sastopamības datu pienesums ir tieši no dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv lietotāju ziņojumiem. Tādēļ  pateicībā par lietotāju ievērojamo ieguldījumu karšu tapšanā tās nu ir publicētas arī portālā Dabasdati.lv. Putnu vērotājiem, kā arī citiem dabas draugiem, plānojot došanos dabā un ielūkojoties kartēs, nu būs daudz lielāka iespēja sastapties ar pūcēm.

Lai iegūtu detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijā esošajām dabas vērtībām, šogad maija beigās visā valsts teritorijā tiek uzsākta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (dzīvotņu) izplatības un kvalitātes apzināšana — dabas skaitīšana.

Gada dalījuma laiki, mijas jeb gadskārtas latviskajā dievestībā saistītas ar dievišķiem teiksmu tēliem — cilvēkotiem laiku aizgādņiem. Viens no tiem bija Ūsiņš kā rīta ausmas un gaismas vedēja mitoloģisks cilvēkojums. No dainām redzams, ka Ūsiņš ir Saules zirgu braucējs, Saules laivas stūrmanis. Ūsiņa tāli radi meklējami āriešu pirmtautā starp dievībām Ušas un dvīņiem Ašviniem. Ušas bija rīta ausma, bet Ašvinu uzdevums bija pavēstīt par Ušas ierašanos.

Komanda.lv 1. līgas čempionāta 5. kārtā VALMIERA GLASS VIA sestdien J. Daliņa stadionā cīnījās neizšķirti — 1:1 (1:1) ar FK Ogre.