Ar Rotas muzikantu un klātesošo kopīgi dziedāto Šeit ir Latvija patriotiski sirsnīgā gaisotnē Rencēnu kultūras namā iesākās Pētera Tabūna grāmatas Latvijas dzīvības stratēģija atklāšanas pasākums un autora tikšanās ar rencēniešiem. «Tas, kas izskanēja šajā dziesmā, arī tajā grāmatā rakstīts,» neslēpjot saviļņojumu, atzinās PĒTERIS TABŪNS, sakot paldies jaukajiem Burtnieku novada ļaudīm un novada vadībai – Štromberga un Greiškalna kungiem, Gaumanes kundzei un pārējiem deputātiem, kuri uzskatījuši par lietderīgu rīkot šādu tikšanos, bet īpašais paldies Kārlim Greiškalnam, kurš arī piedalījies grāmatas tapšanā.

Katram gadam savs skaistums. Šis ir brīnišķīgs gads! Latvijas simtgades gads, un tas bija viens no iemesliem, kas palīdzēja radīt un piepildīt ideju. Tā radās šī gada maijā Sanktpēterburgā, kad kopā sanāca visi Krievijas latviešu diasporu pārstāvji. Dzīvojot vienā viesnīcas stāvā ar Omskas un Augšbebru latvietēm, Baškortostānas latviešu valodas skolotājai radās doma, ka Mārtiņi jāsvin Sibīrijā. Baškīrijas latvieši sen nav bijuši ciemos pie sibīriešiem, pie tam latviešu valodas apguvējiem būs lieliska iespēja uzlabot savu senču valodas prasmes.

Kā iepriekš vēstīts, šogad Kocēnu novadā tiek īstenots Valmieras novada fonda atbalstīts projekts, kura ietvaros novada teritorijā izveidoti grāmatu brīvdabas apmaiņas punkti jeb «grāmatu mājiņas».

Šonedēļ MĀRTIŅŠ JURCIŅŠ jau pabija Liesmā kā pasniedzējs Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas mēbeļu galdniekiem, taču šodien viņš ir Vīru lietu ciemiņš tīri privātā kārtā – kā prasmīgs latvisku un arī citu tautu koka mūzikas instrumentu gatavotājs. Tā kā tūlīt Mārtiņdiena un vēl pēc nedēļas Latvijai apaļā jubileja, tad šoreiz sīkāk aplūkosim Mārtiņa pašu jaunāko veikumu – latviešu stīgu instrumentu basi, ko sauc arī par basīti vai dižo basi.

18. novembrī plkst. 10 Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Kocēnu novadā, notiks Latvijas 100. gadadienai veltīts svētku dievkalpojums, ko vadīs Latvijas patriots un Latvijas brīvības aizstāvis – bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Pēc dievkalpojuma interesentiem būs iespēja Pāvilu Brūveru sastapt un ar viņu aprunāties.

Turpinās Latvijas TV šlāgeraptaujas Latvijas sirdsdziesma novembra turnīrs, kurā piedalās vairāki mūspuses vai ar to saistīti pārstāvji: aptauju veterāni grupa Zeļļi ar dziesmu Apburtais ceļinieks, Liene Šomase ar Mīl – nemīl, bet mūzikas skolotājs Kauguros un Valmierā Sandris Dubovs aptaujā debitē ar sava pirmā, bet domājams ne pēdējā, albuma Šai dienā tituldziesmu ar tādu pašu nosaukumu. Pagājušajā sestdienā raidījuma vadītāja Gunta Skrastiņa viešņa bija Liene Šomase, bet šosestdien gaidāma saruna ar Sandri Dubovu.

Trešdien Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola basketbolisti savā laukumā izcīnīja trešo panākumu OlyBET Latvijas – Igaunijas čempionāta spēlē, saspringtā galotnē par viena groza tiesu pārspējot turnīra pastarīšus jēkabpiliešus. Šis nu bija reāls piemērs, ka labāk uzvara sliktā spēlē...

Sestdien, 10. novembrī, Vidzemes Olimpiskajā centrā notiks meiteņu hokeja dienai veltīti pasākumi – plkst. 17:00 uz ledus pārbaudes spēlē tiksies Latvijas un Polijas sieviešu hokeja izlases, bet pēc tam jebkura vecuma meitenes un dāmas aicinātas pievienoties Latvijas sieviešu izlases hokeja treniņā.

Svētdienas pēcpusdienā «Valmieras HK/BSS/ViA» noslēdza mājas spēļu sēriju, uz Vidzemes Olimpiskā centra ledus cīnoties ar viesiem no Rīgas – «Pārdaugava» komandu. Sīvā cīņā valmieriešiem izdevās noturēt pārsvaru uz rezultāta tablo, spēlei noslēdzoties ar uzvaru pamatlaikā – 3:2. Vārtus Valmieras komandas labā guva Aleksejs Jakovļevs, Rūdolfs Oto Lapsa un Eduards Ozoliņš. Atzīstamu sniegumu vārtos demonstrēja Markuss Žukovskis, vairākkārt bīstamos momentos glābjot komandu no vārtu zaudējuma.

To, ka pēc priekšvēlēšanu cīniņiem un pēcvēlēšanu nerimstošajiem strīdiņiem valstī dzīve atkal sāk ieiet kaut cik normālā ritumā, pierādīja 13. Saeimas pirmā sēde otrdien. Tajā, it kā nemaz nedzirdējuši politisko norišu vērotāju iepriekšējās prognozes, ka tik sadrumstalota Saeima, kurā nevienai no septiņām partijām nav izteikta skaitliskā pārsvara un gandrīz vai ne par ko nevarēšot vienoties, deputāti pat pārsteidzoši raiti, bez neviena atkārtota balsojuma ievēlēja Saeimas prezidiju. Var jau būt, ka šādu raitumu būtiski ietekmēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa deputātiem ieteiktais novēlējums atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, lai tas «nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju», kā arī aicinājums neizteikt tādus attaisnojumus kā «koalīcija tā izlēma», «es nebiju klāt», «tas ir partijas lēmums».