Vienā dienā ar Latvijas atjaunoto neatkarību jubileju svinēja Valmieras teātra režisors Mārtiņš Eihe — ar saviem 40 gadiem viņš nu jau pavisam noteikti iegājis pieaugušo kārtā. Mārtiņš bija viens no tiem, ar kura ienākšanu Latvijā sākās jaunās režijas vilnis, un pie jaunajiem viņu gribas pieskaitīt joprojām, jo lielākā daļa viņa izrāžu mērķētas tieši tiem, kas vēl tikai būs patstāvīgi skatītāji.
Meirānu Kalpaka pamatskolā 25. aprīlī notika operdziedātājam Jānim Zāberam (1935. — 1973.) veltītais zēnu vokālistu konkurss Aiviekstes lakstīgalas 2015, kuru organizēja biedrība Meirānieši sadarbībā ar Jāņa Zābera piemiņas fondu, Lubānas novada pašvaldību un Meirānu Kalpaka pamatskolu ar mērķi attīstīt un veicināt jauno zēnu vokālistu profesionālo izaugsmi, aktivizēt bērna balss dabīgo skanējumu, neizmantojot pastiprinošus līdzekļus, kā arī saglabāt un popularizēt tenora un novadnieka Jāņa Zābera muzikālo mantojumu.
Mākslas mēneša ietvaros Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» norisinājās radošās laboratorijas.
Īsi pirms svētku dienām Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks deviņiem pilsētas uzņēmumiem, iestādēm un sadarbības partneriem pasniedza abpusēji parakstītus apliecinājumus par atbalstu 2015. gada 29. janvārī pieņemtajai Valmieras pilsētas vides deklarācijai, informē pašvaldības speciāliste vides jautājumos Kristīne Melece.
Par aktuālāko aizvadītā mēneša laikā stāsta Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS:
Mūsu valstij maijs ik gadus atnāk ne tikai ar tiem svētkiem, kam lozungā ir, manuprāt, visos laikos un sabiedriskajās iekārtās nemainīgi svarīgi vārdi miers un darbs. Latvijai šajā mēnesī ir divi būtiski atskaites datumi, kam šogad pusapaļas jubilejas — 1. maijs pirms 95 gadiem un 4. maijs pirms 25 gadiem.
4. maijā svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu. Mūsu valsts vēstures lappusēs neatkarības atgūšana nenoliedzami ir ierakstāma kā viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais notikums. Īpaša nozīme šai dienai ir pašlaik, kad Krievija sākusi īstenot savus bijušo (okupēto) teritoriju atgūšanas plānus. Tāpēc Latvijas Brīvības svētkus aicinu svinēt, nepieļaujot domu, ka Putinam tas izdosies. Tomēr liels darvas piliens svētku noskaņojumam jau sarūpēts.
Vakar Valmieras muzeja Pilskalna ielas namā zinātniskajos lasījumos tikās muzeja darbinieki, vēstures skolotāji un interesenti. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai veltītajos zinātniskajos lasījumos «4. maijs. Dokuments. Vēsture. Dzīve» piedalījās arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Ziedonis Ziediņš un Ivars Briedis, divi no kādreizējiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par vēsturisko Neatkarības deklarāciju.
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris IVARS BRIEDIS ir viens no tiem 138 tālaika Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Kopš to dienu notikumiem aizritējis jau gadsimta ceturksnis, taču atmiņas joprojām tik dzīvas, it kā viss būtu norisinājies pavisam nesen.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, 4. maija Neatkarības deklarācijas koncepcijas un Satversmes ievada projekta autors EGILS LEVITS ir nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (NA) joprojām piedāvāts kandidāts Valsts prezidenta amatam.