Firmai savs suns

Uz sarunu redakcijā valmierietis ZIGURDS LAPERS atsteidzās no savas darbavietas, kur viņš vada mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Tieši todien, 18. augustā, firma T.N. «Rozalinde» svinēja pastāvēšanas 20. gadadienu. Taču šī notikuma sakarā Zigurdam īpašs stāsts: «Kad firma ienāca šajā ēkā Mūrmuižas ielā, teritorijā dzīvoja kāds vecs vilks. Sākām viņu barot, uzbūvējām lielu būdu, un vilciņš pie mums pavadīja laimīgas vecumdienas. Kad sunītis aiz vecuma nomira, visi devāmies viņu apglabāt, kapa vietā uzstādījām krūmiņus. Zālājs tajā vietā joprojām tiek nopļauts. Šodien, atzīmējot firmas jubileju, pieminējām arī mūsu sunīti: redz, kur guļ mūsu Rūdis. Tas bija kaut kas īsti cilvēcisks, tas ir jāizdzīvo.

Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs

Devītā diena

No rīta ceļamies agri, lai var visu paspēt. Sanāk veselas četras pannas lieliski apcepušos zivju – ek, tās tikai būs brokastis! Kad sēžamies ēst, dzirdam bērnu balsis.

Tieši pirms simts gadiem, 1915. gada 20. augustā, mūžībā aizgāja Teodors Ūders. Raugoties no mūsdienu augstumiem, mākslinieka atstātais mantojums, viņa dzīves laikā paveiktais ir patiesas apbrīnas vērts. Skatoties viņa atstātos darbus un lasot mākslinieka rakstīto, mums ļauts aizdomāties par Teodora Ūdera paveiktā apjomu un kvalitāti. Vispirms rodas jautājums: vai šodien mēs varētu dzīvot un strādāt ar tik lielu vērienu? Arī tajā laikā to spēja vien retais.

Šogad Naukšēnos nozīmīgākās volejbola sacensības bijušas Naukšēnu kausa izcīņa pavasarī, pludmales volejbola turnīrs vairākos posmos, ko augstā līmenī turēja novada sporta organizators, un 4:4 turnīrs, kurš notika arī jau vairāk kā desmito sezonu trīs laukumos ar sintētisko segumu Naukšēnu muižā. Kā atzīmēja finālmača tiesnesis Jānis Zuments, šogad dalībniekus ļoti lutināja laika apstākļi, jo lietus gadījumā nav iespējams parādīt savu labāko sniegumu, līdz ar to spēles kļūst nervozas  un nesagādā prieku ne dalībniekiem, ne skatītājiem.

Ventspilī aizvadīts šī gada Latvijas čempionāts vieglatlētikā. Uz Valmieru atceļoja 5 medaļas. Lodes grūšanā par Latvijas čempioni ar rezultātu – 13,26 m kļuva Linda Ozola. Divreiz uz goda pjedestāla kāpa gan Jolanta Kaupe, gan Arnis Žviriņš. Jolanta finišēja otrā 100 m/b skrējienā – 14,52 s, un bija trešā labākā augstlēcēja – 1,74 m. Arnim trešā vieta lodes grūšanā ar sezonas labāko rezultātu – 16,26 m un 3. vieta diska mešanā – 49,57 m.

Valdību veidojošās partijas ir sākušas knapināt nākamā gada budžeta kontūras. Vajadzību, kā vienmēr, ir milzums, bet nauda to apmierināšanai vēl jāsameklē. Lai arī budžeta darba grupas sanāksmes nu jau notiek katru dienu, pagaidām stabilākie rādītāji, kas iezīmē nākamo budžetu, ir vien trīs skaitļi: iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme vismaz 3% apmērā, 2% inflācija un tikai 1% budžeta deficīts no IKP.

Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā otrdienas pēcpusdienā svinīgi atklāts 40. Baltijas valstu čempionāts ugunsdzēsības sportā. Svinīgā gājiena priekšā kopā ar tiesnešiem braši soļoja šī sporta veida labākie  veterāni.

Uzņemšanai Vidzemes Augstskolā (ViA) straujiem soļiem tuvojoties noslēgumam, studenti, kas uzsāks studijas ViA 2015./2016. akadēmiskajā gadā, visplašāk pārstāv Valmieras, Rīgas un Cēsu novadu.

A/s «Valmieras stikla šķiedra» piešķīrusi finansiālu atbalstu jeb «pirmo skolas naudu» 26 uzņēmuma darbiniekiem, kuru bērni 1. septembrī uzsāks mācību gaitas 1. klasē.

No 4. — 10. augustam Naukšēnu novada pārstāvji Everita Groševa — vācu valodas skolotāja un tulce, 12. klases absolventi Beāte Muceniece un Pauls Ratnieks, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments piedalījās braucienā uz Giterslo apriņķi, lai piedalītos Latvijas — Vācijas sadarbības IX forumā. Par foruma darbu stāsta JĀNIS ZUMENTS: «Diskusiju tēmas bija jau iepriekš izvirzītas un abpusēji interesantas — viss, kas saistās ar izglītību, it sevišķi duālo un profesionālo izglītību. Vēl bija tēma par finansēm, krājkasēm un bankām Vācijā un kā šī pieredze var noderēt Latvijai, par ģimeņu audzināšanas un konsultācijas centriem, kā arī par pieredzi korupcijas apkarošanā un iepirkumiem. Savukārt jaunieši foruma dienās dzīvoja dabas rezervātā, piedaloties teorētiskās un praktiskās nodarbībās par dabas aizsardzību, augiem un dzīvniekiem. Savu veikumu viņi prezentēja foruma noslēgumā. Pieaugušajiem bija gan darba grupas, gan kopējo diskusiju gala dokumentu izstrādes, kuras pēc tam ceļo pie mūsu valdības, lai uzlabotu vai mainītu likumdošanu.