Kā zināms, pirmie 10 patvēruma meklētāji no Grieķijas Latvijā ieradīsies nākamā gada janvārī. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Itālijai un Grieķijai paziņojusi par gatavību sākt patvēruma meklētāju uzņemšanu. Nosūtīti arī patvēruma meklētāju uzņemšanas kritēriji ar norādi, ka Latvija vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, derīgi ceļošanas dokumenti, savukārt nākamnedēļ uz Grieķiju darba vizītē dosies divi sakaru virsnieki jeb koordinatori.

Tradīcijas mēdz būt dažādas. Burtniekam par labu tradīciju izveidojies mēģinājums vienā lappusē fotogrāfijās ietvert visinteresantākos momentus visu sešu novada pagastu ikdienā. Protams, šis skats uz dzīvi un cilvēkiem, piešķirot gada īpašās nominācijas, ir absolūti subjektīvs, lai neteiktu pat autoritārs no mirkļa ķērāja puses, tomēr arī šādam piegājienam, manuprāt, ir sava vieta atkal viena mums visiem kopā nodzīvota gada izvērtējumā.

Šis, nu jau prom ejošais, Burtnieku novadam noteikti bijis labs gads. Kaut vai tāpēc, ka izpalikušas nopietnākas politiskās cīņās domnieku vidū — galu galā domes priekšsēdis KĀRLIS SEDVALDS savā krēslā jau kopš 2014. gada oktobra, tāpēc lietas kursā par pilnīgi visu 2015. gadā sešos pagastos notikušo, arī par jaunajiem projektiem. Par visu to — šī Burtnieka saruna ar novada galveno vīru.

Nesen notikušajam Valmieras Ziemassvētku tirdziņam bija raksturīgs  pārdomāts, rūpīgi veidots preču noformējums. Tas nepārprotami liecināja: ražotājs pacenties, lai prece būtu ne tikai pamanīta, bet arī derētu kā lieliska dāvana. Tieši tāda rātslaukuma centrā bija Krimuldas novada zemnieku saim-niecības «Zutiņi» daudzveidīgā graudaugu un pākšaugu produkcija, ko ātri vien iztirgoja RŪTA BEIROTE. Viņai vaicājām: kā tas top ikdienā?

Aizvadītā sestdiena Valmieras tradicionālā Ziemassvētku tirdziņa tirgotājus un pircējus nelutināja — zemes drēgnums netīkami ķēra aiz apkakles un pie kāju pēdām, bet pēkšņi uznākušais lietutiņš nu nemaz nebija tāds, par kuru mēdz dziedāt: sidrabiņa lietiņš lija, Ziemassvētkus sagaidot.

Latvijas junioru (1998. g. dz. un jaunākiem zēniem, 2000. g. dz. un jaunākām meitenēm)  čempionātā peldēšanā Daugavas sporta nama 25 m baseinā Valmieras sporta skolas izlase 19 komandu konkurencē aiz SK Delfīns, BJSS Rīdzene/DSN un Jelgavas SPS ieņēma 4. vietu, pavisam izcīnot 13 (3 zelta, 7 sudraba un 3 bronzas) medaļas.Kristiāna Buka tika pie pilna godalgu komplekta: viņai zelts 400 m kompleksā - 5:21,44, sudrabs 200 m kompleksā - 2:29,82 un 200 m br. st. - 2:12,67, kā arī bronza 100 m br. st - 1:00,39.  Jānim Vitautam Siliņam zelta medaļas 100 un 200 m brasā ar jauniem personīgajiem rekordiem, attiecīgi 1:05,05 un 2:23,09 un vēl sudrabs 800 m br. st. - 9:13,40.

Pēdējā laikā mūsu basketbolisti pasākuši nelāgu tradīciju — zaudēt izbraukumā Aldaris LBL čempionāta spēlēs. Zīmīgi, ka neveiksmes netiek piedzīvotas pret virslīgas grandiem, mūsējos apspēlē tabulas vidusdaļas komandas, vispirms jelgavnieki, sestdien — jēkabpilieši, kuriem konkrētā dienā vispirms jau laikam tās gribēšanas uzvarēt izrādās vairāk...

11. novembrī kanālā Re:TV tika demonstrēta Vidzemes Augstskolas (ViA) studentu veidotā raidījuma «Re!Students» otrās sezonas pirmā sērija. Aicināju uz sarunu piecas 4. kursa mediju studiju un žurnālistikas studentes, kuras piedalījās šī raidījuma veidošanā.

Dāmu saksofonu kvartets n[ex]t move — četras profesionālas, šarmantas un atraktīvas mūziķes: Inga Meijere (soprāna/alta saksofons), Baiba Tauriņa (alta saksofons), Katrīna Kivleniece (tenora saksofons) un Anete Levica (baritona saksofons) — ar jaunu koncertprogrammu gatavojas Vislatvijas koncerttūrei, kas sāksies 15. janvārī Rūjienas kultūras namā un turpināsies līdz tūres noslēguma koncertam 18. martā Cēsu CATA kultūras namā.

Tā divos vārdos vakarrīt sestdienas uzstāšanos Doma laukumā koncertā Ziemassvētku tubas raksturoja Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestra Tālavas taurētājs mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Gvido Brenčevs (ar bārdu), rūjieniešu grupas fotogrāfijai pievienojot arī pāris skaņdarbu videoierakstu, kuru noskatoties un noklausoties atlika vien secināt, ka teju vai 100 dalībnieku orķestris skanējis tiešām iespaidīgi, taču vienlaikus maigi un sirsnīgi, liekot labsirdīgā smaidā atplaukt klausītāju sejām.