Karstākais šo dienu notikums, domājams, ir jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa stāšanās amatā. Iepriekšējam valsts vadītājam Andrim Bērziņam par vienu no lielākajiem, ja ne pašu nozīmīgāko trūkumu varēja uzskatīt problēmas komunikācijā, kas neizbēgami veidoja tēlu pirmajam prezidentam atjaunotās Latvijas vēsturē, kurš pats atteicās otro reizi kandidēt vēlēšanās. Prezidentam Vējonim ar tēlu, šķiet, nebūs problēmu. Par to pagaidām liecina sākotnējās aktivitātes, kas plašākai sabiedrībai iet pie sirds.

Lai satiktos un smeltos jaunas idejas, vakar Kocēnu kultūras namā norisinājās Valmieras rajona sieviešu apvienības 11. pozitīvās pieredzes vasaras skola. Latvijas lauku sieviešu apvienība (LLSA), kurā ietilpst arī mūspuses organizācija, pastāv jau piecpadsmit gadus un regulāri aicina dalībnieces sanākt kopā, lai izglītotos, izzinātu, attīstītu savas spējas un celtu pašapziņu.

«Tagad ar krīzi ir kļuvis nopietnāk. Sen jau ir krīze, vismaz kopš 2010. gada, bet tagad var just, ka cilvēkiem grūti: darba nav, naudas nav. Pensijas samazinātas, pabalstu apmēri arī. Jau 2004. gadā runāja, ka Grieķijā būs grūti laiki. Toreiz milzīgu naudu iztērēja, lai uzceltu olimpisko spēļu infrastruktūru. Pēc tam jau viss sāka iet uz leju. Situācijā, kāda tā ir pašlaik, bez Eiropas risinājumu nevar būt. Ekonomiku, kāda tā ir pašreizējā stāvoklī, citādāk, kā piekrītot sadarbībai ar ES, nevar izglābt. Vajag lielu naudu,» saka Kosta Hasani, kurš jau septiņus gadus dzīvo Valmierā, strādā par logu meistaru, bet šoreiz ar viņu runājam skaipā, jo Kosta kopā ar sievu Līvu, piecgadīgo Luīzi un septiņus mēnešus veco Henriju Niko padzīvo pie Kostas vecākiem Patrā.

Cilvēkiem ar invaliditāti piedāvā dažādot ikdienu, piedaloties radošās nodarbēs. Daudzi saka, ka vēlētos nevis aizrauties ar lietām, apgūstot jaunas prasmes, bet būt pastāvīgi nodarbināti.

Ir reizes, kad kāds TV īsu brīdi pavīdējis sižets ar kaut ko iekrīt atmiņā. Šo runātīgo kundzi kādu rītu pirms Jāņiem redzu, šķiet, Panorāmas agrajā daļā, dzirdu īsu interviju no amatnieku tirdziņa galvaspilsētā. Tautastērpā ģērbusies kundze izrāda fantastiski raibu keramikas kolekciju, stāstot, ka izmanto deviņus dažādus mālus. Patiešām — līdz šim neredzētos daudzkrāsainos līkločos uz viņas darinātajiem māla šķīvjiem un citiem traukiem te savijušies, manuprāt, mālam pat neraksturīgi toņi.

Jau brītiņš pagājis kopš pirmajām Eiropas spēlēm Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, kur pamatoti cerējām uz mūsu BMX braucēju panākumiem. Galu galā uz starta bija tikai Eiropas visi labākie braucēji, izņemot vien divkārtējo olimpisko čempionu Māri Štrombergu un Londonas olimpisko spēļu uzvarētāju Time trial braucienā angli Laimu Filipsu.

Droši vien vairākums Liesmas lasītāju viņu pazīst kā prasmīgu dārzkopi, kurš ar savām  gudrībām gatavs nākt talkā arī citiem augļu dārzu un dārziņu īpašniekiem. Šovasar no kolēģa Aivara uzzināju, ka Svitku saimnieks KALVIS ELIĀSS ir arī metālists, kurš zina, ko un kā savām rokām izgatavot, lai savā saimniecībā strādāšanu padarītu efektīvāku un sirdij tīkamāku. Manuprāt, vārds Kalvis jau no pašas dabas apzīmē cilvēku, kurš ar vīru lietām uz tu par visiem 120%!

Tā, nedaudz pārfrāzējot angļu teicienu Must see, must know, jāsaka par vēl līdz 2. augustam Cēsu izstāžu namā iekārtoto mākslas izstādi, lai nodotos 19. gs. pasaules izpētei. Šeit apskatāma starptautiska izstāde «Igauņu nacionālās glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers (1826 —1899) un laikabiedri Latvijā». Izstāde ir ļoti bagātīga un aicina iepazīt 19. gs. pasaules mākslas un dzīves izjūtu siltos, tumšos toņos gleznotos darbos ar uzsvērti precīzu attēlojumu.

Nākamnedēļ, 16. jūlijā, Starptautiskā folkloras festivāla «Baltica 2015» ietvaros jaunizveidotajā Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos notiks muzikāls pasākums divās daļās. Tautas mūzikas koncertā ar skanīgo nosaukumu «Saule dziesmu vizināja», kas sāksies sešos vakarā, uzstāsies folkloras kopas no Latvijas un Igaunijas. Koncertā piedalīsies Dikļu folkloras kopa «Endzelīte» (vadītāja Gunta Zvirbule), Lēdurgas folkloras kopa «Putni» (vadītāja Ilze Kļaviņa), Viļakas folkloras kopa «Abrenīte» (vadītāja Albīna Veina), Salacgrīvas folkloras kopa «Cielava» (vadītāja Zenta Mennika), Jelgavas folkloras kopa «Dimzēns» (vadītāja Velta Leja), Piltenes folkloras kopa «Pill tīn» (vadītāja Nelda Matisova), Rīgas Latgaliešu studentu folkloras kopa «Ceidari» (vadītāja Marta Vaivode), Līvbērzes folkloras kopa «Zemgaļi» (vadītāja Velta Leja) un folkloras kopa «Mataasa» no Igaunijas. Ieeja bez maksas.