Ar saimnieka skatu uz novadu un valsti

Apvienība Ozols

Iespējams, šī ir vecākā no privātuzņēmēju biedrībām atjaunotajā Latvijas Republikā. Ar oficiālo nosaukumu Valmieras rajona privātuzņēmēju apvienība tās dibināšanas kopsapulces protokols datēts ar 1994. gada 26. janvāri, to parakstījuši 12 uzņēmēji. No šī duča laikam šodien pazīstamākie ir divi 14. Saeimas deputāti Māris Kučinskis un Juris Jakovins. Pirmais apvienības vadītājs bija Edgars Čapus, izteikts vietējo uzņēmēju līderis, autoritāte gan Valmieras rajonā, gan arī Latvijā, viņš savulaik bija arī premjera Māra Gaiļa padomnieks.

Pirmais un galvenais apvienības dibināšanas mērķis tolaik bija cīņa ar reketu. Jāteic, ka ar to Valmierā uzņēmēji, aktīvi sadarbojoties ar vietējo Zemessardzi, tika galā visai veiksmīgi, faktiski jau pašos pirmsākumos tika likvidēti pašmāju reketa asni.

Veiksmīgi apvienība iesaistījās arī vietējā politikā, startējot ar saviem sarakstiem – tieši ap to laiku apvienība tika nosaukta par Ozolu – gan Valmieras pilsētas, gan Valmieras rajona padomes vēlēšanās. Par deputātiem abās padomēs kļuva vairāki apvienības Ozols dibinātāji, tieši uzņēmējs Māris Kučinskis vēlāk veiksmīgi vadīja Valmieras pilsētas pašvaldību. Līdzdarbošanās abās padomēs bija izdevīga gan uzņēmējiem, gan pārējiem pašvaldību deputātiem, jo tādā veidā arī reizēm sarežģītos ekonomiskos apstākļos, piemēram, centralizētās apkures jautājumu risināšanā, bija iespējams izmantot gan uzņēmēju rīcībā esošo informāciju, gan biznesa kontaktus ārpus Latvijas. Jāteic, ka apvienības biedri – pilsētas un rajona deputāti – aktīvi piedalījās arī daudzu citu tolaik sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanā.

Ar lepnumu var teikt, ka no Valmieras uzņēmēju apvienības Ozols biedru vidus izaudzis viens no savulaik labākajiem Latvijas premjeriem Māris Kučinskis, kurš vadījis arī vairākas ministrijas, kā pēdējo no tām – Iekšlietu ministriju. Ozola biedri ir bijuši pārstāvēti vairākās Latvijas Saeimās, patlaban Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Grasbergs ir 14. Saeimas sekretāra biedrs, zaļzemnieku frakciju Saeimā vada Harijs Rokpelnis, viņa frakcijā ir arī deputāts Juris Jakovins, bet starp Apvienotā saraksta deputātiem ir jau pieminētais ekspremjers un eksministrs Māris Kučinskis. Atbildīgā amatā – parlamentārais sekretārs Finanšu ministrijā – ir Jānis Upenieks, augstos amatos gan ministrijās, gan valsts uzņēmumos strādājuši vai joprojām strādā vēl vairāki Ozola biedri.

Mūsdienās uzņēmējiem ļoti svarīga ir iespēja tikt pie pašas aktuālākās informācijas. Tieši šādu būtisku iespēju Ozola biedriem nodrošina viņu kolēģi valsts varas gaiteņos. Izņemot vasaras sezonu, apvienības sanāksmes notiek vismaz reizi mēnesī, teju katrā tikšanās reizē ir arī kāds ciemiņš no Rīgas – visbiežāk tie ir ministri, arī nopietnu valsts uzņēmumu vadošie speciālisti un Saeimas pozīcijas un opozīcijas partiju līderi. Pirmajā 2026. gada Ozola kopsapulcē viesojās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītājs Raimonds Čudars. Pēdējo gadu laikā teju katrā Ozola saietā klāt ir Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, līdz ar to uzņēmējiem ir iespēja nepastarpināti uzzināt pašu svarīgāko par novada attīstības tendencēm, iespēju robežās piedalīties arī kādu problēmu risināšanā.

Izzinoša nozīme ir arī apvienības izbraukuma sanāksmēm, lai iepazītos ar kādu interesantu ražošanas objektu vai nesen ekspluatācijā nodotu ekskluzīvu būvi. No pēdējo mēnešu interesantākajiem apskates objektiem jāmin ekskursija uz vietējo militārās rūpniecības centru Valmieras Rūpniecības un eksporta parkā, te Patria 6x6 bruņumašīnu ražotnē ikdienā darbojas Ozola biedrs SIA Defence Partnership Latvia valdes loceklis Jānis Kopeika. Pērn kolēģus Ozolā savā darba vietā – nesen uzbūvētajā koka konstrukciju ēkā Valmiermuižā – uzņēma Latvijas Valsts mežu Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis, bet pašā vecā gada nogalē Ozola biedri apmeklēja Valmierā topošo 53 dzīvokļu ēku, ko būvē viena no šobrīd jaudīgākajām Latvijas būvfirmām SIA Aimasa.

Jau ilgāku laiku uzņēmēju apvienību Ozols vada Jānis Ūlis, viens no apvienības dibinātāju duča: «Vislielākais prieks un gandarījums, ka Ozolā, kurā šobrīd 22 aktīvi biedri, notiek paaudžu maiņa. Krietns pulciņš no kādreizējiem Ozola biedriem, arī dibinātājiem jau Mūžībā, taču mūsu rindas regulāri papildinās ar gados vēl pavisam jauniem uzņēmējiem, pats jaunākais mūsu papildinājums ir SIA Etepek valdes priekšsēdētājs Henriks Barviķis, viņa bizness saistīts ar kūdras un minerālmēslu tirdzniecību. Tas nozīmē, ka pie mums, Ozolā, ir interesanti ikvienam.»

VALMIERĀ MODERNĀKAJĀ DAUDZDZĪVOKĻU NAMĀ. Ozola biedri oktobrī iepazinās ar SIA Aimasa būvēto 53 dzīvokļu ēku Jāņa Endzelīna ielā 2. Gunta Vīksnas foto

Valmieras uzņēmēju klubs

Par Valmieras uzņēmēju klubu, kura aktivitātes varbūt medijos parādās retāk, nelielā sarunā Liesmai viņnedēļ pastāstīja tā valdes priekšsēdētājs uzņēmējs ROMĀNS NAUDIŅŠ.

Nedaudz par kluba pirmsākumiem...

1999. gadā sanāca kopā domubiedru grupa, tiesa, pirmie tā iedīgļi bija jau agrāk. Oficiāli Valmieras uzņēmēju klubs tika reģistrēts 2003. gadā.

Kuri bija tie, kas stāvēja pie šīs uzņēmēju organizācijas šūpuļa?

Pats klubam pievienojos dažus gadus vēlāk, tāpēc varu nosaukt tikai dažus – Ilvis Pētersons, Elmārs Pitura, Ričards Gailums, Artis Jansons...

Ar kādu mērķi tika veidots Valmieras uzņēmēju klubs?

Tā domubiedru grupa, kas toreiz sanāca kopā, bija gados jauni uzņēmēji. Varbūt ar savu jaunību viņi – divdesmitpiecgadnieki, trīsdesmitgadnieki – atšķīrās no citiem līdzīgiem veidojumiem toreiz Valmierā. Jāuzsver, ka tie bija tikai puiši, joprojām nevienas sievietes Valmieras uzņēmēju klubā nav. Jā, esam par šo jautājumu diskutējuši, par sieviešu klātbūtni klubā biedru domas dalās, taču, tā kā mums ir slēgtie balsojumi, kur lēmuma pieņemšanai jāiegūst 80% balsu, tad pagaidām atbalstu šāda iecere nav saņēmusi. Manuprāt, tas ir ļoti demokrātiski. Par kluba sākotnējiem mērķiem nemāku teikt, jo arī pats pievienojos, kad man bija 24 gadi. Toreiz ar Valmieras uzņēmēju kluba biedriem kopā spēlēju tenisu, tā arī klubā nonācu. Tolaik man nebija nekādu ideju kaut ko mainīt pasaulē vai pilsētā, mani vairāk interesēja kontakti. Toreiz nodarbojos ar kokmateriālu importu, arī uzņēmēju klubā bija dažādu sfēru uzņēmēji ar saviem kontaktiem.

Šobrīd mūsu organizācija seko līdzi Valmieras novadā notiekošajam, laika gaitā esam definējuši, ko mēs gribam panākt. Esam nonākuši pie secinājuma, ka visu pasauli salāpīt nevaram... Nav mums tādas kapacitātes un resursu, lai pat visus caurumus Latvijā salāpītu! Nevajag dublēties dažādām organizācijām, vienu lietu darot, mums ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas uzņēmējus pārstāv Rīgā. Mūsu biedrs Jurģis Ābele ir LTRK padomes loceklis un LTRK Vidzemes reģionālās padomes priekšsēdētājs. Šobrīd mūsu klubā notiek iekšēja diskusija par iespējamo pievienošanos šai ietekmīgajai uzņēmēju organizācijai. Jo pat nacionālā līmenī panākt kādas izmaiņas likumdošanā ir nereāli caur mazu organizāciju. Jā, mēs esam to mēģinājuši, bet birokrātiskais aparāts ir spēcīgs pat Valmierā, nemaz nerunājot par valsts līmeni.

Cik aktīvu biedru šobrīd ir klubā?

28 biedri. Arī, lai kļūtu par kluba biedru, balsojumā ir jāsaņem 80% balsu atbalsts. Mēs no sākuma diskutējam biedru starpā, kuru cilvēku mūsu klubā aicināt. Vispirms par viņu nobalsojam un tikai tad ar šo cilvēku runājam. Agrāk klubā pat bija kārtība, ka ar viena biedra veto pietika, lai šo jauno biedru klubā neuzņemtu. Uzņēmēji mūsu klubā pārstāv dažādas sfēras, par kluba biedru var kļūt tikai tad, ja viņam pieder kapitāla daļas kādā privātā uzņēmumā. Tie, kuri ir bijuši uzņēmēji, arī šobrīd palikuši klubā ar visām balsstiesībām, viņi varbūt tagad vairāk darbojas dažādās sabiedriskās organizācijās, piemēram, Ilvis Pētersons šobrīd ir Latvijas Florbola federācijas prezidents – kā kluba dibinātājs viņš joprojām ir cienījams un godājams kluba biedrs. Tā ka var teikt, ka Valmieras uzņēmēju klubs šodien patiešām sastāv no uzņēmējiem.

Kādas ir Valmieras uzņēmēju kluba galvenās sabiedriskās aktivitātes?

Savulaik mans ierosinājums, ko arī biedri atbalstīja, bija mums kā uzņēmējiem atbalstīt Valmieras novadā ar jauniešiem un cilvēkiem ar invaliditāti saistītus projektus. Tā nu mēs šobrīd katru gadu ar ziedojumu atbalstām Valmieras Invalīdu biedrību. Vēl mums ir kopējs projekts ar Valmieras Sporta skolu, kur talantīgākos bērnus – katru mēnesi trīs labākos sportistus – apbalvojam ar dāvanu kartēm. Pēdējais šāds apbalvošanas pasākums mums notika restorānā Akustika, nākamreiz jau būsim ciemos pie kāda cita uzņēmēja, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu. Mans viedoklis – ja tu nodarbojies savā novadā ar uzņēmējdarbību, tad kādu nelielu resursu velti arī šāda veida sabiedriskajām aktivitātēm, palīdzot cilvēkiem, kuri paši sev nespēj palīdzēt, vai arī atbalstot kādas labas iniciatīvas.

Cik bieži notiek kluba biedru sanāksmes?

Kopš pērnā gada izskaņas mums ir jauns formāts, tiekamies reizi trijos mēnešos. Tad arī notiek šo jauno sporta talantu apbalvošana, kur kopā ir gan kluba biedri, gan bērni, gan viņu vecāki. Protams, katru reizi mums dienas kārtībā arī kāds informatīvais jautājums, piemēram, pēdējā reizē decembrī mums par novada aktualitātēm pastāstīja novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Tā ir arī iespēja mūsu kluba biedriem izteikt savus viedokļus, lai arī novada vadītājs jūt to temperatūru, kāda ir uzņēmēju vidū. Manuprāt, šis ir ļoti veiksmīgs tikšanās formāts.

GANDARĪJUMS VISIEM. Valmieras uzņēmēju kluba biedri kopā ar Valmieras Sporta skolas direktori, apbalvotajiem audzēkņiem un viņu vecākiem pērnā gada decembra kluba sanāksmē. Elīzas Paulas Bērziņas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001