Aivars Leitis

Krāsaino ofortu sagatavošana nebija vienkāršs uzdevums. Šķiet, ka tehniski un mākslinieciski viens no spīdošākajiem ir vairākkārt reproducētais etnogrāfiski precīzais daudzkrāsu asējums «Rucavietes». 

Latvju raksti

Grafikas meistardarbnīcas vadītājs Rihards Zarriņš augstu vērtēja savu studenti Kristīni Pāvuliņu kā erudītu tautas mākslas un tradīciju pētnieci un uzaicināja piedalīties apjomīgā paša rediģētā izdevuma «Latvju raksti» tapšanā. No 1923. gada līdz 1930. gadam viņa strādāja pie izdevuma sagatavošanas. 

Mākslinieces Kristīnes Pāvuliņas  vārds Latvijā nav plaši pazīstams, lai gan viņa bija spilgta, darbīga un spēcīga radoša personība, kura lielā mērā ietekmēja mūsu tekstilmākslas attīstību divdesmitajā gadsimtā.

Uz Tautas tēlotājas mākslas studijas jubilejas izstādi līdz pat 14. novembrim ielūdz Valmieras Kultūras centrs. Diemžēl jau kopš no marta vairākkārt pārceltā jubilejas izstāde bija apskatāma tikai divas dienas un pandēmijas radītās nepieejamības dēļ izstādes norises laiks  mainīts un, IESPĒJAMS, to varēs  apskatīt līdz decembra vidum.

Aizritējuši jau simt trīsdesmit gadi, kopš dzimis viens no mūsu mākslas vēsturē piemirstajiem māksliniekiem Jānis Saukums. Viņa galvenā radošās darbības sfēra bija pedagoģija, bet daudzpusīgais talants vienlīdz veiksmīgi izpaudās zīmējumā, mākslas kritikā, akvareļu glezniecībā, dizainā, grāmatu grafikā, ekslibros un karikatūrā. 

Šogad plaši tiek atzīmēta ekscentriskā un oriģinālā latviešu modernistu paaudzes mākslinieka Niklāva Strunkes 125 gadu jubileja. 11. jūlijā Latvijas Banka izlaida viņa radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu. Monētas “Niklāvs Strunke” reversā atveidots viens no mākslinieka izcilākajiem darbiem – glezna “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927), kas ietverta Latvijas kultūras kanonā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas “Pašportrets ar lelli” (1921).

1919. gada maijā Eduards Brencēns nonāca skarbas izvēles priekšā – nāve vai bēgšana. Cirkulēja baumas, ka centīgie vietējās izpildkomitejas darbinieki izrādījuši pastiprinātu interesi par viņa uzskatiem. Draudēja iespēja nokļūt kara tribunālā un kļūt par lielinieku terora upuri. Pametis likteņa varā savas gleznas nelielajā darbnīcā Aleksandra ielā, netālu no Sv. Sīmaņa baznīcas, mākslinieks kopā ar diriģentu Artūru Bobkovicu paglābās Dikļu mežos. Tur tad arī pārlaiduši Valmieras bombardēšanu un visas kara briesmas. Pārnāca abi briesmīgi iesnaini  un tālā ceļa nokusuši, bet lepni un bramanīgi par ģeniālo ideju, rakstījis mūziķis Jānis Cīrulis.

Dažas dienas pirms 1929.gada pavasara palu kulminācijas noslēdzās viena no lielākajām mākslinieka cilvēciskajām traģēdijām Latvijas mākslas vēsturē. Pēc saprāta zaudēšanas un piespiedu ārstēšanās, trešdien, 17.aprīlī agri no rīta Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā no smadzeņu nomira ar spilgtu mākslinieka talantu apveltītais Eduards Brencēns, kura radošais pienesums un idejas ir nozīmīgi lielumi Latvijas mākslas attīstībā. Pirms dažām dienām, kad ļaunā ” slimība pieņēma asu formu” viņu ievietoja slimnīcā.

Līgatnes atpūtas un izklaides kompleksa Zeit mākslas telpā no 8. marta līdz 3. aprīlim apskatāma Aivara Benuža metālmākslas izstāde Manas pēdas nezin bēdas.

Mākslinieku apvienībai ”Baltā vārna”— 100

Latvijas mākslas vēsturē ir pieņemts uzskatīt, ka Eduards Brencēns 1918. gada beigās Valmierā izveidojis Ziemeļvidzemes mākslinieku apvienību (kopu), kas pazīstama ar pievārdu “Baltā vārna”. Tomēr pastāv un domājams, ka vienmēr pastāvēs neskaitāmas diskutablas nianses, faktu interpretācijas un viedokļu dažādība, kas saistīta ar šiem notikumiem pirms simts gadiem.

No 24. jūlija līdz 4. augustam Valmieras ūdenstornī (K. Valdemāra ielā 1) mākslinieces Krista Jūlija Kreišmane un Kristīne Zemļicka-Brālēna aicina uz izstādi Vērtības. Grafiķes un keramiķes sadarbībā tapušās ekspozīcijas mērķis ir — veidojot saspēli caur dažādiem darbiem un vienojošiem elementiem, pievērst uzmanību pamata vērtībām mākslā, dizainā un ikdienā. Mākslinieces uzsver, ka pilsētā ir daudz jaunu radošu personību, kas savu radošo enerģiju iegulda mākslas vides un identitātes veidošanā. Izstāde neizmantotajās telpās pilsētas centrā varētu veidot nākotnes izstāžu platformu, kurā šiem cilvēkiem izpausties, lai par viņu daiļradi varētu uzzināt arvien plašāks interesentu loks. Abas mākslinieces ir valmierietes, kas mākslinieciskās gaitas veido, radot zīmējumus, grafikas darbus, darbojoties dizaina izglītībā, veidojot un apgleznojot porcelānu. Kristīne Zemļicka-Brālēna stāsta: «Ar izstādi Vērtības vēlamies nostiprināt un turpināt VĒRTĪBAS. Parādīt savai pilsētai — Valmierai, skolēniem, ka tas, ko darām, sakām, mācām, pārliecinām — tas mums pašām kā cilvēkiem, māksliniecēm, skolotājām, vecākam ir svarīgi.»

Mākslinieks Eduards Brencēns savas dzīves dažādos periodos bijis cieši saistīts ar Valmieru un tās cilvēkiem. Pēc atgriešanās Valmierā no Limbažiem 1917. gada beigās vai 1918. gada sākumā Eduards Brencēns sāka strādāt par skolotāju meiteņu ģimnāzijā un bijis teicams pedagogs. Tāpat viņš iesaistījās vairākās ar teātri saistītās aktivitātēs. Mākslinieka ierašanās laikā šeit valdīja Iskolata republika, kas eksistēja Vācijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā.

Sestdien, 9. septembrī, pl. 14 Valmieras muzeja Izstāžu nama 2. stāva zālē tiks atklāta Dainas Leites gleznu izstāde Dārzs.

Valmieras muzejā ir aplūkojama Daces Blūmas darbu izstāde. Tās māksliniece piedāvā ar apskaužamu regularitāti — katru gadu vismaz divas personālizstādes un regulāra dalība dažāda līmeņa kopizstādēs. Šis gads nav izņēmums, jo pirms kāda mēneša skatītāji varēja aplūkot viņas darbus Valmieras Mākslas vidusskolas bijušo direktoru un pašreizējā direktora darbu kopizstādē. Dace Blūma joprojām aktīvi piedalās arī dažādās Vidzemes reģiona mākslas aktivitātēs.

16. un 17. jūnijā Valmieras Mākslas vidusskolā dominēja emocijas. Nervozs satraukums mijās gan ar prieku, gan ar rūgtumu. 16. jūnijā notika audzēkņu kvalifikācijas darbu aizstāvēšana. Brīžiem izraisījās karstas diskusijas pēc tam, kad eksaminācijas komisija paziņoja par kopīgi pieņemto lēmumu saistībā ar kvalifikācijas darba vērtējumu.

Matīšu Kultūras namā jau no maija vidus līdz septembra beigām apskatāma JĀŅA SIMSONA gleznu izstāde.

Šogad Valmieras Mākslas vidusskola svin četrdesmit gadu jubileju. Savā vēsturē skola piedzīvojusi dažādus laikus. Reiz pat bijusi tuvu slēgšanai. Vislielākās pārmaiņas ir notikušas pēdējos trijos gados. Skola iekārtojusies plašākās telpās, un no 2013. gada skolai ir jauns un idejām bagāts direktors — EDGARS BOGDĀNS.

1956. gada 17. februāra «Liesma» informēja, ka no 1. marta kultūras namā darbu sāks tēlotājas mākslas studija.