Esmu no tiem cilvēkiem, kam ļoti patīk suņi, tomēr dzīves ritms, kā arī tas, ka dzīvoju dzīvoklī, pagaidām neļauj paņemt pašai savu četrkājaino draugu. Līdz galam arī neesmu izvēlējusies, kādu suņu šķirni es vēlētos – mazu, lielu, garspalvainu, īsspalvainu, aktīvu vai ne tik aktīvu.
Aizvadītajā gadā biedrība «Kristīgais žēlsirdības centrs» Valmieras novada fonda rīkotajā Ziedotāju aplī guva atbalstu idejai par siltu pusdienu piegādāšanu senioriem.
Man vienmēr smaidu izraisījuši cilvēki, kas uz bērnu ballītēm, arī uz pilsētas svētkiem ir pārtapuši kādā tēlā – Mikipelē, Rūķī, Zirnekļu cilvēkā, Elzā... Šie cilvēki vienmēr ir pozitīvisma pilni. Tāda ir arī LAURA GERLIŅA, kas ir animatore un vada ne tikai bērnu, bet citkārt arī pieaugušo pasākumus.
Šorīt galvā skan dziesma par vecajām likteņdzirnām, ko izpilda Harijs Spanovskis un Jānis Paukštello.
Par kempingu, kas atrodas Salacas upes krastā, rakstījām jau gada sākumā. Kempinga teritorijā ir iespēja baudīt nakti mežā – teltīs, kas nostiprinātas starp kokiem 1 – 2 m augstumā no zemes. Tagad jau ir aizvadīta pirmā sezona, kopš kempings izveidots, un «Liesma» aicināja uz sarunu INGU ERDMANI, kas kopā ar dzīvesbiedru Jāni Miltu īstenoja šo ideju.
Latvijas Politiski represēto apvienība piešķīrusi finansējumu Mazsalacas novada politiski represēto piemiņas vietas atjaunošanai Sniedzēnu kalnā.
Lai gan par deportācijām parasti runā piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā, ir svarīgi runāt ne tikai ar cilvēkiem, kas šo notikumu paši ir izdzīvojuši, bet arī ar tiem, kas šos notikumus ir pētījuši un apskatījuši cilvēkstāstus.
Cilvēki, kas brauca pa ceļu Matīši – Ainaži, jau labu laiku bija pamanījuši, ka ceļa labajā pusē ne tik tālu no Alojas top jauna, skaista ēka.
Lokdauna sākumā veikals Depo aicināja nevalstiskās organizācijas ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieteikties pārtikas ziedojumu saņemšanai.
Valmieras Invalīdu biedrības «Atspēriens» darbs ir vērsts uz visa vecuma, dzimuma cilvēku ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļu integrāciju sabiedrībā, tiesību un interešu aizstāvību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, brīvā laika organizēšanu, un izglītošanu. «Atspērienā» tiek organizētas tikšanās un sarunas par aktuālām tēmām, pieredzes un informācijas apmaiņa, piedalīšanās dažādos semināros, praktiskās nodarbības.
Sociālajos tīklos arvien vairāk redzu, ka cilvēki mājsēdes laikā apņemas kaut ko darīt. Ja jau no astoņiem vakarā ir jāsēž mājās – tad laiku var izmantot arī lietderīgi. Vieni apņemas vakarā vingrot un kā atskaiti ieliek sociālajos tīklos foto/video vai aplikācijas ekrānuzņēmumu, kur parāda, kas ir darīts.
Daudzi cilvēki mūsdienās saprot, cik svarīgi ir ievērot zaļu, ilgtspējīgu dzīvesveidu, lai celtu gan savas dzīves kvalitāti, gan arī pasargātu apkārtējo vidi, un piekrīt tam, ka kaut kas ir jāmaina, taču uzskata, ka tam tāpat nav jēgas.
To nevar noliegt – pandēmija ir kaut kas citādāks, nekā mēs esam pieraduši. Ir jāklausās dažādas rekomendācijas, kā neizplatīt vīrusu tālāk, tajā skaitā par to, ka biežāk jāmazgā rokas, veikalos jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi, jāievēro distance, jāvelk sejas maskas.
Ar Meža dienu moto «Veidosim daudzveidīgu Latviju un tīkamu ainavu!» Valmieras novadā notika vairāki pasākumi, kuru laikā iestādīti dažādi koki un krūmi, kā arī uzzināts daudz jauna par mežsaimniecību un mežu.
Sociālās aprūpes centri ir mājas pensijas vecuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti (izņemot neredzīgus cilvēkus un cilvēkus ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), kuri vecuma vai veselības stāvokļa, vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj sevi aprūpēt. «Liesma» devās ciemos uz sociālās aprūpes centru «Lode». Sarunā ar tās vadītāju GINTU PUTNU viņa aprūpes centra iemītniekus mīļi dēvē par klientiņiem un mums stāstīja gan par aprūpes centru, gan cilvēku ikdienu.
GUNDEGA SILIŅA ir cilvēks, kas jau vairāk nekā 10 gadus darbojas nevalstiskajā sektorā. Un gandrīz tikpat ilgi viņu var sastapt Valmieras novada fonda rīkotajos pasākumos – smaidīgu, runātīgu un atvērtu. Tāpēc aicināju viņu uz sarunu par ceļu līdz fondam un darbu tajā.
Manā Facebook lentē īpaši daudz parādās tas, ka mājas meklē kaķēni – gan tādi, kas ir divus mēnešus veci, gan jau pusaudzīši.
Oktobra beigās aprit jau pieci gadi, kopš Ungurpilī Dzirnavezera krastā durvis vēra Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrs – bibliotēka SALA.
Saimniecība «Kalves» Sēļu pagastā darbojas jau gandrīz 30 gadus. Tur šobrīd saimnieko māte ar dēlu – LARISA un KALVIS GERASIMOVI.
Šķiet, ikviens latvietis kaut reizi mūžā ir bijis kādā pasākumā vai koncertā, kur spēlē tautas muzikantu kopa un it kā neviļus kāja pati piesitas īstajā ritmā. Tautas muzikantu kopu Latvijā nav ļoti daudz, bet ir pietiekami, un viena no šīm kopām atrodas Sēļos. Aicināju IVETU DUKAĻSKU – «Sēļu muižas muzikantu» vadītāju – uz sarunu par un ap tautas mūziku un muzikantiem.