Ilze Kalniņa

Skolēnu, kam ir mācīšanās grūtības, kļūst vairāk. Ne vienmēr to, ka bērnam vajag papildu atbalstu, akceptē vecāki, ne visas skolēnu vajadzības izprot arī pedagogi.

Nav problēmu atrast labāko skolu, ja bērns ir attīstījies kā pēc grāmatas, ir zinātkārs un rāmi sēž skolas solā. Taču kas notiek, ja tā nav?

Desmit Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas norvēģu klases audzēkņi mācību gada laikā savu brīvo laiku veltījuši labdarībai un brīvprātībai un nesen atgriezušies no ceļojuma, kurā iepazinuši valsti, par kuru daudz izzina mācību stundu laikā.

Ilgus gadus sabiedrībā bērnus ar invaliditāti slēpa, izliekoties, ka viņu nav. Liela daļa auga institūcijās vai dzīvoja mājās nemanāmi.

Priekšā ir īpaša maija nakts, kad par muzeju darbu interesējas cilvēku tūkstoši visā Latvijā. Pirms Muzeju nakts saruna par vēsturi, šodienu, par to, kā vide un laiks iespaido cilvēkus, ar Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāju INDRU VĪLISTERI.

Biedrība «Sev, Tev un ģimenei» piedāvā dažādu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, un reizē mudina ģimeniskumu svinēt.

Atzīmējot Starptautisko medicīnas māsu un vecmāšu dienu, Vidzemes slimnīcā šo kolēģu veikums tika īpaši cildināts un katrs, kuru interesēja, kā slimnīcā strādā māsiņa, kā vecmāte, varēja nākt uz tikšanos ar mediķiem.

Sajūtu parka atpūtas kompleksa vadītāja ILUTA URBANOVIČA nesen ir atgriezusies no sev tik tuvās Gruzijas. Tur acu skatam kalnu kores bijušas tik ierastas kā mūsmājās pieneņu pļavas. Ar Ilutu mēs runājām par prieka kalniem un sajūtu takām, kā uz šīm prieka virsotnēm iet. Ilutai tas ir izdevies, lolojot bērnus, darot darbu, kas tīk, dzīvojot no sirds. It kā pavisam vienkārši.

Nereti gadās, ka, kļūstot par vecākiem, mēs mainām ne tikai savu dzīvi, bet vēlamies daudz paveikt pašu un citu bērnu priekam. Šīs domas vadītas, rosās arī jaunās māmiņas Apvienotās mākslinieku studijas darbnīcā.

Par ilggadēju radošo ieguldījumu mākslas pedagoģijas un kultūras darbā Biruta Jansone apbalvota ar Atzinības krusta V šķiru un iecelta par ordeņa kavalieri.

Mazsalacas slimnīcā pašlaik netrūkst ne medicīnas māsu, ne viņu palīgu, kas koptu guļošos pacientus nodaļā. Pie ģimenes ārstiem strādā ārstu palīgi. Mazsalacas slimnīca komandā gaida zobārstu un cer, ka pēc kāda laika slimnīcā darbu sāks arī jauns ģimenes ārsts.

Šī stāsta pirmo daļu izstāstīja bērnu invalīdu mammas. Viņas atzina, ka grūti bijis reiz sadzīvot ar domu, ka tavs bērns nekad nebūs tāds kā visi. Šī apzināšanās vecākus grauž un lauž, bet, kamēr rit īpašā bērna bērnība, ir arī zināms miers, jo viņam ir vismaz bērnudārzs un skola, kur mācīties. Lielākā salūšana ir priekšā.

Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» dalībnieces ir naskas audējas. Top vilnas lakati, jostas, brunču audumi, bet pašlaik stellēs nav uzvilkts neviens lina galdauts.

Baltā galdauta svētki kopā ar kaimiņiem — šādi 4. maiju Rubenē svin Valmieras ielas iedzīvotāji. Pērn viņi pirmoreiz sanāca kopā pie galda, kas bija uzklāts teju vai pienenēs, un tāpat darīšot arī rīt.

Valmieras Gaujas krasta vidusskolas pirmsskolas vecuma bērni saņēmuši īpašu pārsteigumu — dāvanas, kas koši iesaiņotas kurpju kastītēs un līdz Valmieras bērniem ceļojušas pāris tūkstošus kilometru.

Tā par savu ikdienu varētu teikt Vidzemes slimnīcas vecmātes. Šoreiz viņām nav bijis par jēgpilno darbu jāizsakās, jo viņu emocijas savā rokrakstā atainojis fotogrāfs Raivo Sarelainens.

Krokusi, kas sveicina pavasari, peonijas, cidoniju un ābeļu ziedi ir krāšņi un gandrīz smaržojoši uzplaukuši mākslinieces Ievas Rubenes darbos. Valmieras Kultūras centrā skatāma viņas personālizstāde «Ziedu stāsti».

Saka, ka visizturīgākie tilti esot no tērauda, varot tos saliekt, bet tie nesalūst. Cilvēku nevar rūdīt ugunī, bet viņa izturības mērs aug mīlestībā. Nav nekā vieglāka kā bērnu mīlēt, un nav nekā smagāka, kā būt tam tiltam, kad kopā ar bērnu jāiet pāri upēm, aizām un bezdibenim. Nesalūstot.