Ieraudzīt problēmu un censties to atrisināt – tāds ir Lauvu klubu, kas ir starptautiska labdarības organizācija, darbošanās mērķis. Daudz ieceru, kā mērķtiecīgi atbalstīt sabiedrības vajadzības, ir arī septiņiem Lauvu klubiem, kas rosās Latvijā.
Speciālisti, kas analizē nevalstisko organizāciju darbu, kas vērtē, kā dažādiem labdarības projektiem izdodas vai neizdodas piesaistīt sabiedrības ziedotus līdzekļus, min vispārēju atziņu, ka Latvijas cilvēki ir vienkārši labi, tāpēc atsaucas uz visiem palīgā saucieniem, kad lūdz ziedot līdzcilvēku, īpaši bērnu, veselības un dzīvības glābšanai, kad lūdz atbalstīt krīzē un trūkumā nonākušos, kad izskanējis mudinājums palīdzēt veciem cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas pazaudējuši gādīgus saimniekus un mājas.
«Ir tik svarīgi saprast, ka esi tas zobratiņš, kas ne tikai savu, savas ģimenes, bet arī kopienas dzīvi vari darīt labāku,» saka Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs ANSIS BĒRZIŅŠ. Viņš arī zina, ka nevalstiskās organizācijas, idejām bagāti cilvēki, daudz izdara pilsētās un novados, cenšoties darbos rādīt – «Latvija esam mēs paši».
Pāris mēnešos ar motocikliem nobraukt 23 tūkstošus kilometru, šķērsojot 13 valstu robežas Āfrikas kontinentā. Tas izdevies latviešiem, kuri bauda ceļojumu garšu.
Labdarības koncertā «Sadzirdi mīlestību», kas bija veltīts mazsalacietei Amandai, tika saziedoti 1894 eiro. Ir cerība, ka iegūtie līdzekļi palīdzēs pusaudzei atgūt veselību.
Aizvakar Mazsalacas vidusskolā norisinājās projekta «Sakop Latviju – savas mājas» noslēguma pasākums.
Atzīmējot Pasaules Insulta dienu, Vidzemes slimnīcas poliklīnikas reģistratūras telpās notika izglītojošs pasākums «Saki insultam – NĒ!».
«Ieklausīties un kaut ko iemācīties, lai savu ikdienu padarītu veselīgāku un mūžu garāku» – tāds moto varēja būt aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras Kultūras centrā notikušajām Sirds sarunām.
Līdz novembrim Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 200 laulības. Visvairāk darba bijis vasaras mēnešos, tad kāzas svin biežāk. Tad precēties uz mājām brauc arī tie latvieši, kas dienas vada Lielbritānijā, Norvēģijā, Nīderlandē.
Pēdējo desmit gadu laikā Latviju atstājuši vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku. Trešdaļai no viņiem bijusi augstākā izglītība. Prom devušies tūkstošiem jauniešu – studēt, strādāt, iepazīt pasauli. Latviju mīlošie atgriežas.
Latvijā rakstīti vairāki reemigrācijas plāni, nemaz nerunājot par daudzajiem pētījumiem, kas veikti, lai izzinātu, kāpēc konkrētas izvēles par labu vai sliktu savai dzimtajai zemei izdara tautieši, kuri jau gadiem dzīvo, strādā, mācās un ģimenes veido citviet.
«Vecāki, plānojot, rīkojoties un darot, varēs savu bērnu dzīvi mainīt uz labu,» pirms pāris mēnešiem sarunā ar «Liesmu» teica mazsalaciete Vita Rusmane, kura piecpadsmit gadus zina, kā ir audzināt bērnu ar nopietnu invaliditāti. Sāp ne tikai mammas sirds, kad sabrūk sapņu stāsts, kas bijis mammas priekšstatos, kāds izaugs, ko darīs un varēs viņas bērns.
Vakar izglītības iestāžu karjeras konsultanti, skolotāji un jaunieši iedziļinājās jautājumā, kādas Latvijā ir studiju un darba iespējas medicīnas nozarē.
Vaidavā notika starptautisks forums «Sociālās uzņēmējdarbības iespējas Kocēnu novadā».
Pēdējā laikā ir nācies gatavot vairākas publikācijas, kuru centrā nonāk cilvēki ar īpašām vajadzībām, viņu skatījums uz dzīvi un tiešām vārdos formulētas un objektīvas vajadzības. Negribas pat lietot jēdzienu īpašas, jo cilvēku un ģimeņu minētais nav nekas īpašs: pieauguši cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ iestājusies daļēja vai jau pagalam nopietna darba nespēja, vēlas būt līdzcilvēkiem noderīgi un tomēr atrast vietu, kur strādāt, lai būtu ne tikai invaliditātes pensijas, bet arī darba algas saņēmēji, ģimenes vēlas, lai bērni saņemtu labu izglītību un valstī ne tikai uz papīra, bet dzīvē tiktu realizēts stāsts par iekļaujošu izglītību un atbalstošu sabiedrību.
Neizmetot lietoto mobilo tālruni atkritumu urnā, bet nododot pārstrādei, tiek taupīti vides resursi un atbalstīti Latvijas bērni ar dzirdes traucējumiem.
Trīs trīsdesmitgadnieki izvēlējušies darbu Mazsalacas vidusskolā. Paralēli viņi studē, lai kļūtu par skolotājiem ar diplomu kabatā un strādātu uz pilnu slodzi.
Novada pašvaldībā domā par jaunu sociālo pakalpojumu attīstīšanu. Tuvāko pāris gadu laikā pilsētiņas centrā vieta būs gan plašai senioru mājai, gan tiks izveidoti dzīvokļi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Žurnāliste un dūla Linda Rozenbaha Valmieras integrētajā bibliotēkā tikās ar lasītājām, pārsvarā jaunajām māmiņām, stāstot, kā vairāku gadu garumā tapusi grāmata «Dziedinošas dzemdības».
Ļoti labi atceros sarunas ar «Liesmas» lasītājiem pirms četriem gadiem, Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Pirms diskusijas šķita, ka katra sabiedrības grupa vilks deķīti uz savu pusi – darba ņēmējiem vajadzēs lielāku atalgojumu, pensionāriem lielākas pensijas, māmiņām garāku bērna kopšanas atvaļinājumu...