Kāds jūsmājās ir decembris? Pārsvarā šo saucam par gaidīšanas, Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Un reti kurš teiks, ka šie svētki viņam ir vienaldzīgi. Ne katram ir kristīga, ne katram folklorā balstīta pārliecība, bet pārsvarā šie svētki cauri laikiem un gadsimtiem saukti par gada gaišāko notikumu. Ja nevaram pateikt neko citu, tad mēdzam bilst, ka tas ir laiks, kad dzimst brīnums. Ticība gaišumam, kaut kam labākam gadu tūkstošiem bijusi svarīga visai cilvēcei.
«Ir jānonāk līdz sapratnei, ka, ja mēs domājam par viņiem, mēs paši dzīvojam un dzīvosim labāk, jo nav tāda stāsta par invalīdiem un mums. Mēs esam mēs,» saka valmieriete AIJA FREIMANE. Aiju daudzi zina kā mākslinieci, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesori, bet pēdējos gadus viņa izzina ilgtspēju. Nevis ekonomikā vai vidē, bet attieksmē. Viņa pēta cilvēku vajadzības un izaicina cilvēcībai. Nupat Aija piekritusi arī vadīt sociālo uzņēmumu, kuru veido Kocēnu novadā. Tajā darbavietas un secīgi labāku dzīvi plānots nodrošināt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Labdarības akcijā «Nāc līdzās Ziemassvētkos!» šogad pirmo reizi notiks muzikāla izrāde – dziesmu stāsts.
«Čaklās bites bodē» ir sarūpēti dažādi roku darbi, kas svētku dāvanā būs neatkārtojami.
Kafejnīcā «Tērbata» esot īpaša atmosfēra. Zinātāji saka, ka šī vieta pat zīmē savus un pagaidām neatkārtojamus vaibstus pilsētas sejā, jo «Tērbatā» gribas atgriezties, lai brīvi pavadītu brīvu brīdi. Tas nav mazsvarīgi līdz sīkumam izplānotā ikdienā. Kafejnīcu «Tērbata» vada ZANE PIRSKO, kuras bērnība pagājusi Rūjienā, ģimnāzistes gadi Valmierā, bet tad viņa pati izlēmusi dzīvi griezt kājām gaisā: metusi sev izaicinājumu un vairākus gadus strādājusi ārzemēs, visilgāk Londonā. Pērn viņa atgriezusies mājās. To darījusi, lai būtu pavisam laimīga, un pašlaik viņa tāda ir.
Kolhozu laiks... Šis nebūs stāsts par varu, sistēmu un politiku, bet par cilvēkiem.
Mazsalacas novadā valsts svētku laikā tradicionāli saka paldies ļaudīm, kuri kārtībā tur māju un sētu.
«Sveču mežs Skaņajā kalnā» ir tradīcija, kas mudina cilvēkus Ziemassvētku gaisotni baudīt pie dabas.
Ik gadu Latvijā ap 1000 jaundzimušo pasauli ierauga priekšlaikus, un par daudziem no viņiem ik dienas rūpējas arī Vidzemes slimnīcā.
Zemnieku saimniecība «Lojas» tiecas pretim izaugsmei un to arī sasniedz. MAREKS BĒRZIŅŠ, kurš Mazsalacas novadā apsaimnieko 700 hektārus zemes, izdošanos nav licis uz vienas kārts.
«Aiz manis stāv vairāk nekā 400 amatiermākslas kolektīvu cilvēki un profesionāla kolēģu komanda, tāpēc vienmēr spējam paši radīt svētkus,» tā Mazsalacas novada kultūras centra direktore DACE JURKA.
Valmierietis ĒRIKS TOMSONS ir Latvijas vienaudzis. Viņš parīt svinēs Latvijas 100 gadus un gadu mijā savu tikpat lielo un apaļo dzimšanas dienu. Vīrs, kurš ir tik pateicīgs par bagāto mūžu, valsts svētku reizē tiks īpaši cildināts un saņems arī apbalvojumu «Goda valmierietis 2018».
«Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās,» teicis Imants Ziedonis. Pie Ziedoņa rakstītā jau reizi no reizes latvieši atgriežas, kad domai vajag atbalsta punktu, lai savu pārliecību vērstu plašumā. Gluži kā taka pāraug ceļā, ja kāds to sāk iemīt. Soli pa solim, no domas uz domu, sevi stiprinot pārliecībā.
Valmieras teātra jauniestudējums «Apmaiņa» kādam no skatītājiem liks atminēties brieduma gadus, citam bērnību un jaunību, citam vecmāmiņas spēka gadus.
Valmierā notika Brīvības forums «Valmiera. Latvija. Šodien un rīt».
Ieraudzīt problēmu un censties to atrisināt – tāds ir Lauvu klubu, kas ir starptautiska labdarības organizācija, darbošanās mērķis. Daudz ieceru, kā mērķtiecīgi atbalstīt sabiedrības vajadzības, ir arī septiņiem Lauvu klubiem, kas rosās Latvijā.
Speciālisti, kas analizē nevalstisko organizāciju darbu, kas vērtē, kā dažādiem labdarības projektiem izdodas vai neizdodas piesaistīt sabiedrības ziedotus līdzekļus, min vispārēju atziņu, ka Latvijas cilvēki ir vienkārši labi, tāpēc atsaucas uz visiem palīgā saucieniem, kad lūdz ziedot līdzcilvēku, īpaši bērnu, veselības un dzīvības glābšanai, kad lūdz atbalstīt krīzē un trūkumā nonākušos, kad izskanējis mudinājums palīdzēt veciem cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas pazaudējuši gādīgus saimniekus un mājas.
«Ir tik svarīgi saprast, ka esi tas zobratiņš, kas ne tikai savu, savas ģimenes, bet arī kopienas dzīvi vari darīt labāku,» saka Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs ANSIS BĒRZIŅŠ. Viņš arī zina, ka nevalstiskās organizācijas, idejām bagāti cilvēki, daudz izdara pilsētās un novados, cenšoties darbos rādīt – «Latvija esam mēs paši».
Pāris mēnešos ar motocikliem nobraukt 23 tūkstošus kilometru, šķērsojot 13 valstu robežas Āfrikas kontinentā. Tas izdevies latviešiem, kuri bauda ceļojumu garšu.
Labdarības koncertā «Sadzirdi mīlestību», kas bija veltīts mazsalacietei Amandai, tika saziedoti 1894 eiro. Ir cerība, ka iegūtie līdzekļi palīdzēs pusaudzei atgūt veselību.