Izskanējis spēcīgs koncerts
Valmierā pulcējās simtiem bērnu un jauniešu ar īpašam vajadzībām, lai piedalītos Integratīvā mākslas festivāla «Nāc līdzās!» reģionālajā atlases koncertā.
Valmierā pulcējās simtiem bērnu un jauniešu ar īpašam vajadzībām, lai piedalītos Integratīvā mākslas festivāla «Nāc līdzās!» reģionālajā atlases koncertā.
Cilvēkiem ir divas rokas, divas kājas, viena galva uz pleciem, un vajadzētu būt, ka katram no mums ir viena spēcīga un laba sirds. Tajā pašā laikā cilvēki ir tik dažādi, jo esam kā vitrāžas no maziem stikla gabaliņiem. Mēs atstarojam gaismu pēc iespējas, pēc dzīves laikā gūtās pieredzes. Saruna ar Valmieras SOS bērnu ciemata direktoru EDIJU PĒTERSONU.
Šajā nedēļā mūspuses novadu lauku skolās bērniem, kuriem konstatēti redzes traucējumi vai tādi iespējami, redzi pārbaudīja un jaunas brilles izrakstīja bez maksas.
Šajā nedēļas nogalē Latvijā notiek tradicionālā akcija «Satiec savu Meistaru!». Mazsalacas Amatu māja rīt un parīt ir vaļā, ierādot interesentiem dažādas prasmes. Tautas daiļamata meistare GUNTA JĒKABSONE ierādīs, kā aust grāmatzīmi.
Zirgs palīdzējis karot un zemi art, suns jau gadu simteņiem bijis mājas sargs un labākais draugs, bet delfīni apbrīnoti kā jūras eņģeļi, kuri veduši briesmām pakļautos krastā. Tagad šie dzīvnieki kļuvuši par īpašiem dakteriem, lai sargātu cilvēku veselību.
Mediķi apsver, vai no 1. jūnija atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa.
Aušanas amata meistare GUNA MIĶELSONE piepildījusi sapni — vienatnē apceļojusi Dienvidkoreju. Tas noticis pērnajā aprīlī, kad svešā zeme bijusi tīta sakuras ziedos.
Māras Perses bērnība pagāja Tomskas apgabalā. Sapņi, kuros kundze redz savu bērnību, ir gaiši, bet nomodā, kad pārdzīvoto atceras pieaudzis cilvēks, kļūst skumji un pat baisi.
Ne vien pilni grāmatu plaukti, bet dažādi notikumi, sarunas, tematiskie pasākumi vietējiem liek arvien biežāk vērt Mazsalacas pilsētas bibliotēkas durvis.
Mazsalacas muzejā skatāmas vairākas pastāvīgās ekspozīcijas un tiek veidoti jauni vēstures stāsti, sākot aktīvu tūrisma sezonu.
Valmieriete LIGIJA FRIŠFELDE ir Valmieras «Zaļās skolas» vadītāja. Varētu teikt, ka viņai ir savs bizness Gaujas krastā, taču Ligija iebildīs. Viņai izdevies piepildīt dzīves sapni: būt īpašai skolotājai un īpašai dakterei. Ligijai ir speciālā pedagoga izglītība, un viņa turpina mācīties, būdama kanisterapeita asistente. Ligija ir blakus bērniem, kad viņi aug un attīstās, un arī sirmgalvjiem, ļaujot piedzīvot gaišu, mierpilnu mūža nogali. To viņa paveic, strādājot kopā ar saviem īpaši apmācītajiem suņiem.
Valmieriete Alīna Asarīte ir jaundzimušo, zīdainīšu un vēl punča bērnu fotogrāfe, ja vecākiem ir tāda vēlme bildēs iemūžināt arī gaidīšanas laiku. Šādu foto tapšana ir īpaša, neatkārtojama, jo Alīnai jānoķer vēl neapzinātais bēbja smaids un jāatklāj bildē tas siltums, kuru izstaro vecāku acu skats un mīlestība.
Labklājības ministrija sagatavojusi atbildes uz senioru visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.
Ja sabiedrībai liek nosaukt jomas, kas liekas vitāli svarīgas, tad noteikti tiks teiktas vismaz divas: izglītība, jo tā nozīmīga bērniem un mazbērniem, un veselība, jo balta patiesība: ja tās nav, tad daudzas lietas mirklī zaudē jelkādu nozīmi.
Pasaulē lielākās un unikālas krokusu kolekcijas saimnieks JĀNIS RUKŠĀNS uzrakstījis un klajā laidis monogrāfiju par krokusiem.
Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centra fizioterapeite IEVA MĀRTIŅJĒKABA bija nominēta «Gada balvai medicīnā 2016». Trīs dāmu konkurencē par labāko Gada funkcionālo speciālisti kļuva pieredzes bagātāka kolēģe, bet Ieva zina, ka viņai viss ir priekšā.
Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiāles «Rūja» klienti piedalās dažādos pasākumos. Nupat notikusi Ziedu balle.
Muižā turpināsies danču naktis, izzinot latviešu deju tradīcijas.
Pārdomas rakstu otrdienas pēcpusdienā, kad aiz loga puteņo. Nav zināms, vai balts atnāks 8. marta rīts, jo ziemai šogad pārlieku mainīga daba. Varbūt jau līs, un vīrieši, vienā rokā turot papīrā ietītus ziedus, otrā lietussargu, šorīt būs steiguši uz mājām, darba vietām, lai, kur un kā nu vēl ierasts, sievietes iepriecinātu ar pavasara puķēm. Ziedu dāvināšanai nav ne vainas, ja piemirstam, kāda bijusi šīs dienas izcelsme. Galu galā grūti būs ne vien 8. martā, bet arī citos datumos sastapt sievieti, kura teiktu: man ziedi nepatīk!
Šis nebūs stāsts par dzimumu līdztiesību vai vēlmi pierādīt, ka sieviete var tieši to pašu, ko vīrietis. Nu, varbūt gandrīz to pašu, vai tieši pretēji — vēl vairāk! Runājam par veiksmīgiem cilvēkiem, kuri dzīvē dara to, kas pašiem vislabāk tīk.