Piedzīvoti grāmatas atvēršanas svētki
Žurnāliste un dūla Linda Rozenbaha Valmieras integrētajā bibliotēkā tikās ar lasītājām, pārsvarā jaunajām māmiņām, stāstot, kā vairāku gadu garumā tapusi grāmata «Dziedinošas dzemdības».
Žurnāliste un dūla Linda Rozenbaha Valmieras integrētajā bibliotēkā tikās ar lasītājām, pārsvarā jaunajām māmiņām, stāstot, kā vairāku gadu garumā tapusi grāmata «Dziedinošas dzemdības».
Ļoti labi atceros sarunas ar «Liesmas» lasītājiem pirms četriem gadiem, Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Pirms diskusijas šķita, ka katra sabiedrības grupa vilks deķīti uz savu pusi – darba ņēmējiem vajadzēs lielāku atalgojumu, pensionāriem lielākas pensijas, māmiņām garāku bērna kopšanas atvaļinājumu...
Valmieras teātra jaunajā sezonā uzsvars likts uz Cilvēku, Nemirstību un Fantastiku.
Valmierā darbojas divas privātās pamatskolas. Kāpēc pilsētā, kurā ir piecas vispārizglītojošās skolas, un kaimiņu pagastu centros, kas atrodami vien piecu, desmit kilometru attālumā, vēl pa kādai, vecāki meklē izglītošanās alternatīvas?
Kopš bērnības BAIBAI ĶIRSEI bijusi tā iespēja iepazīt un iemīlēt latviešu tautas deju. Viņa dažādos kolektīvos dejojusi vairāk nekā 30 gadus. Trešo rudeni viņa ir vidējās paaudzes deju kolektīva «Agrā rūsa» vadītāja. Viņa pieņēmusi izaicinājumu, kas ļāvis deju upē nirt dziļāk un dziļāk.
«Cilvēki ir kā tērauda tilti, kas nesalūst zem dzīves grūtību uzliktā smaguma,» teica Daina Krēpause, cilvēks, kurš izstaigājis Sibīrijas ceļus, bet šoreiz viņa nerunāja par saviem likteņbiedriem. Viņa šos vārdus teica dienā, kad Valmierā atklāja pirmo sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumu. Viņa norādīja uz to, cik ļoti apbrīnojamai ir jābūt to cilvēku vēlmei varēt un darīt, kuri gan liekti, gan lauzti, gan sāpīgi dzīves spārdīti tamdēļ, ka vai nu viņiem pašiem, vai viņu bērniem ir kāds paliekošs un nepārejošs grūtums.
Astoņu valstu pārstāvji, kurās darbojas kopienu fondi, šajā nedēļā apmeklē Latviju.
Valmierā durvis vērusi «Čaklās bites bode», kurā katram pilsētas iedzīvotājam un ciemiņam ir iespēja izdarīt sociāli atbildīgus pirkumus.
Šogad fonds «Sibīrijas bērni» mudināja ceļā doties tos latviešus, kuru vecāki izsūtījuma laiku pavadīja blakus Amūrai. Tolaik ļoti jaunā pilsētā, kuru pa daļai izsūtītie arī būvēja – Blagoveščenskā.
Valmierā iepretim pārbūvē pašlaik esošajam Jāņa Daliņa stadionam, Atpūtas parkā, pagājušās nedēļas nogalē tika iestādīta spēcīgu ozolu audze.
Smilšu kastes, bērnu rotaļu laukumi, vistu būdas, malkas šķūņi, vasaras namiņi un mazmājiņas – tā ir tikai daļa no sortimenta, ko ražo Mazsalacas pusē.
Sēļu muižā noticis pašsacerētās mūzikas un dzejas festivāls «Dzejas dienu kārtainā ābolmaize».
Aizvadītajā piektdienā notika tradicionālās riteņbraukšanas sacensības «Mazsalacas aplis 2018».
Valmieras SOS bērnu ciematā kopš augusta vidus darbojas divi centri, kuros strādājošie speciālisti ir gatavi atbalstīt vidzemnieku ģimenes.
Valmierā notikušas 11. starptautiskās sacensības «Mēs varam». Sporta spēlēs piedalījās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām.
Iespējams, ka viss ir pareizi un cilvēkam, kurš maksā nodokļus, ik mēnesi savā naudas maciņā neto ieliekot vismaz par ceturtdaļu mazāk nekā tie, kuri atalgojumu saņem aploksnēs, tagad pienākas pilnāks medicīnas pakalpojumu grozs, kuru nodrošina valsts. Un tiem, kuri tad solidāri šos nodokļus nemaksā, ar laiku kādi 20 eiro mēnesī būtu jāsamaksā par savas veselības apdrošināšanu. Varbūt naudas veselības aprūpes sistēmā kļūtu vairāk, varbūt kvotas lielākas, rindas mazākas.
Šovakar Rihards Rudāks atkal būs uz Valmieras teātra skatuves. Viņš kārtējo reizi rakstīs «Mīlestības testamentu», un skatītājus viņam izdosies pārsteigt un iepriecināt. Mūsu teātrī Rihards strādā 53. sezonu, bet par būšanu uz skatuves viņš domājis jau bērnībā, pa Neretas pļavām skrienot.
Daudzbērnu mammas, bez darba palikušie, cilvēki ar īpašām vajadzībām, seniori pirmspensijas un pensijas vecumā, kuri prot un vēlas radoši izpausties, varēs sadarboties ar sociālo uzņēmumu.
Ne katrā valstī ir vieta, kurā kaut reizi dzīvē ir vērts pabūt. Gan ticīgie, gan neticīgie par šādu vietu Latvijā nosaukuši Aglonas baziliku un tās apkārtni.
Dāliju audzētāja un selekcionāre Rita Zaļā Valmieras 735. dzimšanas dienas gadā sagatavojusi īpašu dāvanu – izveidojusi jaunu dāliju šķirni, kas nosaukta Valmieras vārdā.