Inese Birzkope

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Līgo zālē pulcējās Skolu muzeju biedrības aktīvākie novadpētnieki un viņu atbalstītāji, kuri gatavojas svinīgam pasākumam rudenī, kad atzīmēsim Skolu muzeju izveides 110. gadadienu.

Latvijas Skolu muzeju biedrības valde izsludināja konkursu «Skolas karoga stāsts» ar mērķi apzināt un popularizēt izglītības iestāžu vēsturi un skolu simbolus, kā arī skolēnu un pedagogu labās prakses piemērus.

Starptautiskajā Dzimtās valodas dienā, 21. februārī, noslēdzās Latviešu valodas aģentūras rīkotais radošo darbu konkurss «Tu esi Latvijas dārgums».

Esmu gan notikumu un aktivitāšu aculieciniece, gan arī to veidotāja, tāpēc par tiem ik pa reizei uzrakstu «Liesmai» (jo kurš gan cits, ja ne es kā Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja?).

Sagaidot skolotāja, muzejnieka, ģeologa, jaunu pedagoģisko atziņu ieviesēja, rakstnieka, kolekcionāra, sabiedriskā darbinieka Jāņa Grestes (1876.23.06. – 1951. 02.02.) 145. jubileju, viņa atcerei un nopelniem un nezūdošu vērtību saglabāšanai kultūrvēsturnieks Jānis Polis un operators Vilnis Blūms izveidoja videofilmu «Pret sienu tik ar pauri…» (Blaumanis par draugu).

Preiļu novada dome, Galēnu Kultūrvēstures biedrība un Roberta Mūka muzejs rīkoja tradicionālo jaunrades darbu konkursu, veltītu dzejniekam un reliģiju pētniekam Robertam Mūkam. 

Ikdienas veiksmes un sapņi izdodas un piepildās, ja pa priekšu iet «kāda degoša sirds». To daudziem sava interesantā un daudzpusīgā mūža ritējumā atdevusi skolotāja Zaiga Jostsone (Purmale).

Laiks savā ašajā skrējienā mūžības grāmatā ierakstījis skolotājas Ausmas Nēringas (Zariņas) deviņas desmitgades. Tās bijušas gan radošas, gan enerģiskas, gan piesātinātas. Un tagad, atmiņu pavedienus ritinot, tās izgaismojas vēl izteiksmīgāk.

Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs «Riekstiņi», Neretas novada pašvaldība un J. Jaunsudrabiņa biedrība aicināja skolēnus un jauniešus no 11 līdz 19 gadiem piedalīties literāro darbu un zīmējumu konkursā, kas veltīts J. Jaunsudrabiņa darba «Ar makšķeri» («Ūdeņi») simtgadei un J. Jaunsudrabiņa 145. dzimšanas dienai. 

Te, Rencēnos, ir tā vieta, kur ik pa laikam pēc sirds sajūtām vēlas atgriezties absolventi, skolēni, skolotāji un darbinieki.

Tāds bagāts sabiedriskā darba laiks aizskrējis Rencēnu pagasta senioru biedrības «Sapratne» vadītājai Rasmai Ozoliņai, desmit gadu kalnā kāpjot rūpēs par pensionāru aktīvu dzīvesveidu. Tagad sasniegta kalna virsotne, un astoņdesmitgadē novērtēts atstātais; vēl padomu ieteiks jaunajai biedrības priekšsēdētājai un valdei, pati iesaistīsies senioru biedrības aktivitātēs.

Pirms 41 gada Dzejas dienās Rencēnu astoņgadīgajā skolā ieradās tolaik zināmi literāti: Māra Zālīte, Pēteris Zirnītis, Ziedonis Purvs, Tamāra Skrīna, Imants Pijols, māksliniece Anita Jansone-Zirnīte, arī dzejnieka Viļa Āboltiņa brālis Pēteris, māsas Annas meita, laikabiedrs Jūlijs Mustis, LKP Valmieras rajona komitejas sekretārs Jānis Kļaviņš, Rencēnu ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja Anna Āboliņa. 

Valsts izglītības satura centrs (VISC) aicināja Latvijas izglītības iestāžu pedagogus, ja iespējams, kopā ar skolēniem apkopot savu līdzšinējo pieredzi 1991. gada Barikāžu notikumu izzināšanā un piemiņas saglabāšanā, izveidojot prezentācijas ar labās prakses piemēriem. 

Pirms 30 gadiem janvāra dienās 1991. gada barikāžu dalībnieki drosmīgi pauda savu gribu stāties pretī militāram spēkam, lai ar gara un vienotības spēku nosargātu Latvijas valsts neatkarību. Viņu vidū šobrīd apzinātie 133 rencēnieši, no tiem 20 sievietes, visi saņēmuši piemiņas medaļas vai pateicības. Mūžības ceļos devies 31 dalībnieks. 

Tradicionālais radošais konkurss, kas veltīts filozofam, reliģiju pētniekam un dzejniekam Robertam Mūkam, šogad notika 15. reizi. Konkursa mērķis bija skolēnu domu, izjūtu un pārdzīvojumu atklāsme jaunrades darbos. Moto tam bija R. Mūka domu grauds, kas aicināja 2. – 12. klašu skolēnus rakstīt: «Paskaties uz sevi no augšas un tad no apakšas. Ko Tu tur redzi?». Konkursu rīkoja Galēnu Kultūrvēstures biedrība sadarbībā ar R. Mūka muzeju un Riebiņu novada domi, un tas ir noslēdzies.

Dzeja nāk līdzi no neatminamiem laikiem, lai visemocionālāk runātu ar mums par visu. Rencēnos ir vieta, kur atnākt, atcerēties un ieklausīties savējā dzejnieka Viļa Cedriņa atstātajā literārajā mantojumā. 

Laika pulkstenis aprīlī noskaitījis Rencēnu skolas bijušās skolotājas Lidijas Ķibermanes lielo darbu, labo nodomu un gūto sasniegumu 90 gadus. Viņas viedais gājums sācies Sinoles pagasta Mālmuižā, «Lejasbaranos» jaunsaimnieku Asmaņu ģimenē kopā ar māsu. Izglītības ceļi veduši Mālmuižas pamatskolā un Gaujienas vidusskolā, tad Fizkultūras institūtā viegl­atlētikas specialitātē. Turpmākie 32 gadi veltīti vienīgai skolai Rencēnos (1953 — 1985), gan vidusskolas, gan pamatskolas audzēkņiem.

Palsmanes kultūras namā 23. februārī pulcējās skolēni, kuri piedalījās konkursā «Samīļo savu valodiņu!», viņu skolotāji, bērnu vecāki un ciemiņi. Tika atvērta grāmata  ar šādu nosaukumu. 

Aktīvākie skolu muzeju vadītāji un novadpētniecības darba organizatori tikās Kocēnu pamatskolā pie muzeja pedagoģes Elgas Olmanes. Mērķis bija iepazīties ar jaunizveidoto ekspozīciju, ar grāmatām, kas pašu kocēniešu vai par Kocēniem izdotas.

Aizvadīts kārtējais – četrpadsmitais – dzejniekam, reliģiju pētniekam Robertam Mūkam veltītais Riebiņu novada domes, Galēnu kultūrvēstures biedrības un R. Mūka muzeja rīkotais Vislatvijas jaunrades darbu konkurss skolēniem.