Sakoptajā un kalnainajā Raunā iznāca pabūt pievakarē, kad raunēnieši visai kuplā skaitā ar cienastiem rokā devās uz pikniku ar Valmieras mākslas galerijas «Laipa» un Raunas novada domes kopīgi organizētā nu jau trešā starptautiskā mākslinieku plenāra dalībniekiem.
Valmieras pilsētas svētku tirdziņā Cēsu amatnieci KRISTĪNI GRIMMU un viņas dzīvespriecīgi krāsainos gleznojumus stiklā nevarēja nepamanīt. Viņai tā bija tāda kā sava veida debija Valmierā. Uzreiz — tik daudzu pamatoti ievērota un arī uzslavēta!
Pilsētas svētku tirgū kā allaž bija liela pārtikas un rūpniecības preču ražotāju, amatnieku un mājražotāju produkcijas daudzveidība. Daudzi no tirgus dalībniekiem jau valmieriešiem labi pazīstami, jo abpusējā tikšanās Valmieras jubilejas un pēcāk arī Simjūda gadatirgū notiek vairākus gadus pēc kārtas. «Liesma» tirdziņā meklē un arvien arī atrod kaut ko jaunu, neparastu un oriģinālu. Lūk, tikai dažas no, mūsuprāt, radošām veiksmēm.
Latvijā ar lielām grūtībām un pārbaudījumiem turpinās jaunās ražas novākšana, ko daudzviet kavē un nelabvēlīgi ietekmē biežās lietavas. Cik tālu tikts? To «Liesma» 16. augusta rītā vaicāja Latgales un Vidzemes graudu audzētāju kooperatīvās sabiedrības «VAKS» agronomei ZINTAI JANSONEI.
Valmieras pilsētas svētkos vērienīgi svinēja arī biedrības «Siera klubs» organizēto Latvijas novadu Siera dienu. Jau četrpadsmito reizi sieru dižtirgū satiekas piena pārstrādātāji un piena produkcijas patērētāji. Otro reizi tas notiek Valmierā! Šoreiz siera meistari pircējiem rādīja un degustācijai piedāvāja 90 šķirņu sierus.
Tā sanācis, ka pēdējos gados valsts, pilsētas un gadskārtu svētkos, kā arī vēl citos novadā kopā svinamos pasākumos Rūjienu ar radošu izdomu un dažādiem dabas materiāliem skaisti izdekorē rūjienieši RASMA un VALDIS LAUBERTI.
Iebraucot Rūjienā, redzama vēl viena mūsdienīgi sakopta vieta, kur ar patiku skatu piesiet. Rūjienas pilsētas svētku laikā, kad notika arī kapu svētki, Valmieras būvfirma SIA «Ekers» pabeidza jaunās kapličas celtniecību.
Esam jau rakstījuši par ieceri autentiski atjaunot Sv. Bērtuļa baznīcas torni un jumtu. Kā zināms, pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem ugunsnelaime nopostīja majestātisko Dievnamu. Ar tā atjaunošanu iekšpusē kopīgiem spēkiem paveicās, diemžēl to nevar sacīt par torņa celtniecību. Lai lietas raitāk pavirzītu, pie biedrības «Rūvenietis» tika izveidota Baznīcas torņa komiteja, kura strādāja gan pie torņa jumta projektēšanas un baznīcas maketa izveidošanas, gan arī vāca ziedojumus Baznīcas tornim. Rūjienas pilsētas svētkos biedrība «Rūvenietis» saņēmusi labas ziņas.
Biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» tradicionālās Aitu dienas 2016 šoreiz bija ar daudz plašāku programmu, nekā ierasts, jo vispirms 5. augustā Valmieras pagastā visas dienas garumā notika starptautiskā konference «Aitkopības nozares problēmas un to risinājumi ES valstīs», bet tad 6. augustā Jeru pagasta «Klimpās» visas dienas garumā bija gan aitu parāde, ‘Šarolē’ aitu šķirnes dzīvnieku vērtēšana, aitkopju pieredzes apmaiņa, aitkopībā izmantojamās lauksaimniecības tehnikas paraugdemonstrējumi un vēl citi nozarei būtiski pasākumi.
Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā «VAKS» sākusies jaunās ražas pieņemšana un pirmapstrāde. Šovasar tā notiek ne tikai uzņēmuma pamatbāzē Valmierā, Mūrmuižas ielā 18, kā arī filiālēs Varakļānos un Gulbenē, bet tagad arī Matīšos. Par jaunās sezonas īpatnībām un kārtējām investīcijām raitākā graudu pieņemšanā stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.
Autoceļos no Valmieras pašlaik vai no visām debess pusēm top lielas, vērienīgas pārmaiņas. Sparīgi strādā ekskavatori, buldozeri, ceļa ruļļi un vēl citi jaudīgi ceļinieku spēkrati. Daudzviet, paplašinot brauktuves un ierīkojot gājēju, velobraucēju celiņus, nocirsti koki un likvidēti arī vai līdz pašam asfaltam bagātīgi saaugušie krūmi. To, īstenojot jaunos ceļu projektus, tagad nav arī pirmajās starppilsētu autobusu pieturās. Tad nu ne viens vien autobraucējs, piestājot tūdaļ aiz pilsētas robežas savā tik ierastajā zaļajā pieturā, iesaucas: «Ak, vai — krūmiņu vairs nav!»
Latvijā populārais daiļdārzs Burtniekos ar apmēram 1000 dažādu augu nosaukumiem, izrādās, nav vēl pabeigts, jo arvien ir radošā mainībā, augošo kolekciju papildinājumā. Tā kā paralēli skaistuma kopšanai un profesionālām konsultācijām tiek arī audzēti puķu un dekoratīvo augu stādi un uzturēta sava Floristikas darbnīca, vienam daiļdārzniekam tas fiziski būtu neiespējami, bet divu diplomētu daiļdārznieku, floristu TANDĒMAM tas gan ir pa spēkam. Braucām lūkot, kā vasaras pilnbriedā sokas mātei un meitai — ZENTAI SKRASTIŅAI un VITAI OZERINSKAI.
Tie, kas savu ilgi gaidīto gadskārtējo atvaļinājumu ieplānoja un paņēma jūlijā, nu ir stipri vīlušies, jo īstas vasaras kā nav, tā nav, pat jūras prieki tādēļ garām gājuši. Vai ir pamats cerībām, ka vasara tomēr vēl būs? Kad redakcijā saņēmām šādu jautājumu, zvanījām populārajai mūspuses laika vērotājai EMĪLIJAI STEPANOVAI (Sedas Emīlijai!), kura savas prognozes izsaka pēc augu un dzīvnieku uzvedības. Lūk, viedās Emīlijas (27. augustā būšot 80!) vērtējums:
Turpinās LLKC rīkotie fermu dienu pasākumi Zālēdāju projekta izmēģinājumos iesaistītajās saimniecībās. Nesen Alojas novada Brīvzemnieku pagastā zemnieku saimniecībā «Liepiņas» viesus uzņēma saimnieks Dzintars Grasbergs. Viņš apsaimnieko vairāk nekā 200 ha, ganāmpulkā ir 100 slaucamās govis, kuru vidējais izslaukums ir 9000 kg piena no govs gadā. Saimniecībā notiek izmēģinājums par lauka pupām kā lopbarību. Piedāvājam ieskatu (saīsināti!) speciālistu secinājumos.
Ceturtdienas rītā «Liesma» no Vidzemes un Latgales graudu audzētāju lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «VAKS» saņēma šādu labu ziņu: «Valmierā, Mūrmuižas ielā 18 bāzētajā lauksaimnieku kooperatīvā «VAKS» ir ievesta pirmā 2016. gada ražas krava no Salacgrīvas novada zemnieku saimniecības «Robežnieki». Mums ir prieks par «Robežnieku» lielisko ziemas rapsi. Agrās kulšanas prognozes ir piepildījušās! Vēlam labas ražas visiem Vidzemes un Latgales graudkopjiem!»
Aizvadītās nedēļas nogalē izdevās pabūt par Vidzemes Šveici sauktajā Smiltenē. Nebija tur būts vairākus gadus, ja neskaita dažas caurbraukšanas reizes. Tad nu var teikt: tā bija tikšanās pēc ilgāka laika. Pirmais iespaids parasti ir svarīgākais, tādēļ jāteic, ka Smiltene mūs ļoti patīkami pārsteidza. Vispirms jau ar savu latviskumu un sakoptību. Apstādījumi, lielas un mazas ziemciešu un vasaras puķu dobes ierīkotas ļoti pārdomāti un gaumīgi. Nekā lieka, pārspīlēta, toties radot daudzkrāsainu prieku. Var just laba ainavu arhitekta un profesionāla dārznieka darbu. Sakoptība un puķkopība vērojama arī pie pilsētas uzņēmumu, veikalu un iestāžu ēkām. Arī vairākos skatlogos — laba to noformējuma gaume!
Kad «Liesma», plānojot jaunāko novada lapu «Rūjienietis», sazinājās ar SIA «Rūjienas saldējums» un vaicāja, sak, vai senajā ražotnē šovasar nav kādi ievērības cienīgi produkcijas jaunumi, skanēja atbilde: «Ir gan! Brauciet ciemos!»
Ir vasaras vidus! Turpinās ogu laiks dārzos un mežos, tādēļ «Liesma» vēlējās dzirdēt, kā pašlaik sokas ogu un augļu audzētājiem Rūjienas novadā. Lūk, ko pastāstīja kooperatīva «Rūjienas oga» valdes priekšsēdētāja INGUNA ZUKURE.
Rūjieniešiem un daudziem pilsētas viesiem noteikti vēl atmiņā ir laiks, kad Rūjienā visā savā godībā tuvus un tālus ciemiņus viesmīlīgi uzņēma, izmitināja un arī paēdināja viesnīcā «Tālava», tur arī profesionāli tika klāti bagātīgi godu galdi, tirgoti Rūjienai un tās apkārtnei raksturīgākie, pašu darinātie suvenīri. Nekā no tā jau vairākus gadus diemžēl vairs nav! Viesmīlības serviss un Rūjiena — tā pašlaik ir sāpīga, joprojām neatrisināta problēma.
No LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājas ANITAS SILIŅAS sacītā (saīsināti) nesen notikušajā Zālēdāju projekta «Fermu dienā» Alojas novada Brīvzemnieku pagasta zemnieku saimniecībā «Liepiņas».