Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem vakar Sējas novada Lojas kultūras namā meklēja Latvijas piensaimnieki biedrības «Zemnieku saeima» organizētajā seminārā. Tajā piena ražotāji sprieda par piensaimniecības sektorā notiekošo pēc divus gadus ilgušās piena krīzes un to, kādi izaicinājumi viņus sagaida turpmāk.
Tā par līdzdalību programmā «Augļi skolai» nu jau vairāku gadu garumā saka Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecības «Svitkas» saimnieks, Latvijas Augļkopju asociācijas biedrs KALVIS ELIĀSS. Viņš sarunā ar «Liesmu» atzina:
Šādu, liekas, visai utopisku turpmāko gadu mērķi ir uzstādījuši Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» vadošie speciālisti. Viņu vidū — cilvēks enciklopēdija JURIJS DMITRIJEVS. Latvijā vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts – tiesnesis, vēl pirms dažiem gadiem Eiropā lielākās paipalu kolekcijas īpašnieks, trīsdesmit gadus rakstītās grāmatas «Krievijas vistas» autors. Viņš arī Krievijas vecākās 'Pavlovas' vistas glābējs no neatgriezeniskas pazušanas. Par šīs šķirnes atjaunošanu saņēmis Holandes putnkopju biedrības medaļu. Nu Jurijs kopā ar domubiedriem ir apņēmības pilns Latvijā atjaunot tās vēsturiskās mājputnu šķirnes.
Sagaidot Latvijas valsts 98. gadadienu, Rūjienas novada dome nosauca un godināja šā gada radošākos un veiksmīgākos ļaudis. Tituls «Goda pilsonis» par ilggadēju un radošu pedagoģisko darbu paaudžu izglītošanā Rūjienas vidusskolā piešķirts SARMĪTEI ANDŽEJEVSKAI. Lūk, ko «Liesma» par viņu uzzināja Rūjienā — gan lielajā, gan arī mazajā skolā.
Tituls «Gada cilvēks 2016» par nozīmīgu ieguldījumu projektu izstrādāšanā un finansējuma piesaistīšanā Rūjienas mākslas un mūzikas skolā piešķirts GUNDEGAI JANSONEI.
Ikgadējā Swedbank balva, ko katru gadu valsts svētkos piešķir kādam no Rūjienas vidusskolas skolotājiem, šogad tika skolotājai ILGAI PENKAI, kuru skolas audzēkņu pašpārvalde nosaukusi par gada Superskolotāju.
Par labām sekmēm, augstu mācību motivāciju un spēju iedvesmot atbildīgam darbam arī citus tituls piešķirts Rūjienas vidusskolas 12. klases audzēknei UNDĪNEI BRĪNUMAI.
Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība «Trusis un citi» savus biedrus nozares mērķtiecīgai attīstībai vieno un skolo kopš 1995. gada, bet no 2000. gada biedrība ir uzņemta Eiropas trušu, mājputnu, baložu un jūrascūciņu audzētāju asociācijā. Lai gādātu par kvalitatīvu, perspektīvu truškopību, nepieciešams ne tikai pareizs pamats — ciltsdarba izkopšana, bet arī zināšanas. Tādēļ biedrība regulāri rīko seminārus un izstādes. Tāda nesen divas dienas notika Vaidavā. Arī «Liesma» tur pabija, tādēļ piedāvājam ieskatu redzētajā.
Savu vectēvu, mammas tēvu Frici Upesleju neesmu redzējusi. Viņš jau sen atdusas dzimtas kapos «Čāpātājos» Saldū, kur 11. novembrī — Lāčplēša dienā — svecīti viņam aizdedz mana māsīca. Man, dzīvojot Latvijas otrā pusē, nekas cits neatliek, kā šajā dienā iedegt sveci logā vai arī Valmieras Pilsētas kapos pie baltajiem krustiem.
Pasta pakalpojumu pieejamību maksimāli tuvu klientiem pat visattālākajās lauku sētās regulāri nodrošina arī valsts akciju sabiedrības «Latvijas Pasts» Vidzemes reģiona piegādes punkta Valmiera 1 vairāk nekā divdesmit darbinieku komanda. Par to, kā tai sokas nebūt ne vieglajā pastnieka arodā, stāsta piegādes punkta vadītāja ANDA FEDERA un operatore ASTRĪDA ĀBOLTIŅA.
No liniem sendienās līdz kaņepēm mūsdienās — tā Burtnieku novada zemnieku saimniecības «Adzelvieši» mājaslapā teikts sveicienā. Vienā teikumā — faktiski visa senās mājvietas vēsture.
Par putnkopību un biedrības «Trusis un citi» aktivitātēm «Liesmai» stāsta Kocēnu novada Dikļu pagasta «Mežiņu» šķirnes trušu audzētavas saimniece un biedrības aktīviste INGUNA VALDMANE:
Jau vairāk nekā desmit gadus vaislas liellopu un kaušanai paredzēto liellopu realizācijā vietējā un eksporta tirgū lauksaimnieku sadarbības partneris Baltijā ir uzņēmums «Baltic Vianco», kam 2015. gada nogalē struktūrvienības izveidotas arī Lietuvā un Latvijā, un tās tagad strādā visās trijās Baltijas valstīs. Nesen mūsu pusē notikušajā Fermu dienā ar daudziem reģiona lauksaimniekiem kā laba paziņa komunicēja šīs firmas Latvijas filiāles vadītāja un projekta «Baltic Grassland-Beef (BGB)» vadītāja ALMA SPANGERE.
Kad ieradāmies Rūjienas novada Ipiķu pagasta «Eglītēs» — slavenā mitologa un brīvā tulkotāja Reiņa Seppa pēdējā mājvietā, mūs sagaidīja Mairis Čukurs — transportbūvju inženieris un jau trešā Rūjienas novada domes finansiāli atbalstītā projekta «Iedzīvotāji veido savu vidi» īstenotājs dzimtajos Ipiķos. Tā kā ir veļu laiks, vispirms devāmies dārzā pie dižā tulkotāja atdusas vietas, aizdedzinājām sveces, un gluži nemanot mūsu saruna izvērtās ne tikai par labiekārtošanas projektos paveikto, bet arī par pašu Reini Seppu.
Rūjienas Tautskola jau vairāku gadu garumā ne tikai novada, bet plašas apkaimes iedzīvotājiem piedāvā tā saucamās mūžizglītības iespējas. Laika gaitā ir apgūti daiļdārza ierīkošanas pamati, augļu un ogu audzēšanas ABC, dažādu rokdarbu tehnikas, veselīga dzīvesveida pamatnosacījumi un citas tēmas. Atsaucības netrūkst!
Dzīvē mēdz būt sakritības. Par tādu var nosaukt arī «Liesmas» ierašanos Rūjienas Tautskolā tieši tajā dienā un tajā brīdī, kad divas izcilas novada audējas — Vija Rulle un Ausma Caune, vaigus piepūtušas, stellēs uzvilka pamatni 14 tautiskajiem brunčiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti jau trešo gadu organizē un vada lopkopības saimniecību attīstībai paredzētu tā saucamo Zālēdāju projektu. Tā mērķis ir sekmēt nozares efektīvāku attīstību un rentabilitāti, apzināt galvenās saimniekošanas kļūdas un laikus tās novērst.
Par gaļas liellopu audzēšanu, galvenajām nozarē pieļautajām kļūdām un to, kā tās labot, «Liesmai» Fermu dienā Ēveles pagastā pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore DAINA KAIRIŠA.
Tieši tā dzīves un izaugsmes ceļš līdz šim ir vedis keramiķi, uzņēmēju, Valmierā populāro kafejnīcu «Mellene» īpašnieci un vadītāju INESI EZERTĒVU.
Kā zināms, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ar Zemkopības ministrijas atbalstu šoruden rīkoja kampaņu «Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!». To organizēja, lai atbalstītu vietējos ražotājus un mudinātu iedzīvotājus vēl vairāk dot priekšroku pašmāju ražojumiem. To, ka šāds aicinājums joprojām ir aktuāls, apliecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas veiktā aptauja Baltijas valstīs, kas notika augustā un kurā aptaujāti 2156 respondenti vecumā no 18 gadiem.