Lauksaimniecības datu centra publiskotie 2015./2016. pārraudzības gada rādītāji par Latvijas labākajiem ganāmpulkiem un ražīgākajām govīm nepārprotami atkal liek apbrīnot Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieku Alda, Leldes, viņu dēla Austra un vedeklas Lāsmas Kļaviņu paveikto piena lopkopībā.
Tieši tāds ir Rūjienas novada amatnieku biedrības «Rūzele» rokdarbnieces, individuālā darba veicējas ESMERALDAS PASĪTES laika un dzīves ritums, kurā ziema paiet, dzīvojot senču mājvietā Ķoņu pagastā pie Igaunijas robežas, bet vasaras — dzīvesdrauga Kono dzimtenē saulainajā Itālijā.
Mēdz teikt: slikts tas karavīrs, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Tiesa, ne katram tas lemts, jo izaugsmes process prasa lielu pašdisciplīnu, mācīšanos un pieredzi. Tā nāk gan ar puniem pierē, gan arī veiksmēm. Jaunu zināšanu ceļu pašlaik uzsākuši arī vairāki Rūjienas vidusskolas audzēkņi. Kopā ar skolotāju Ingūnu Kūķi pasniedzējas Ingas Rokpelnes vadībā viņi ir noslēguši pirmos sadarbības līgumus un iesaistījušies Rūjienas Tautskolas LEADER projekta vienā no sadaļām: skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošana.
Vēsturisks bija 2015. gada 18. februāris, kad Valmierā Sv. Sīmaņa baznīcas remontdarbu laikā svinīgā pasākumā, klātesot draudzei, tās mācītājam, pašvaldības vadībai un medijiem, atvēra Sv. Sīmaņa baznīcas tornī ievietoto Laika kapsulu, kurā vēstījums nākamajām paaudzēm bija ievietots 1970. gada 3. novembrī.
«Mūsu tēvs Dzintars ir aktīvs mednieks, tādēļ mūsmājās medību sezonā arvien smaržo mammas garšīgi gatavotie ēdieni no medījumiem. Tik gardas karbonādes, gulašs, šašliks un viltotās irbītes sanāk tikai no meža dzīvnieku gaļas, un tam noteikti piekritīs arī citu mednieku piederīgie, kā arī tie, kas kaut vai reizi mūžā ir kaut ko nobaudījuši no meža,» — tā iepazīstoties Bērzaines pagasta «Kļaviņās» saka žāvējumu un konservu darbnīcas «Mežāzis» viena no īpašniecēm, mājražotāja ZANE ALKSNE. Ģimenes uzņēmumā darāmā pietiek gan Zanei, gan māsai Maijai, gan arī tēvam Dzintaram — nelielās ražotnes komercdirektoram.
Valmieras puses zemnieki visā Latvijā pazīstami ar prasmi saražot daudz kvalitatīva piena. Ne reizi vien dzirdēts, ka «valmieriešus» šajā nozarē kolēģi un speciālisti uztver kā ārpus konkurences esošus. Liela nozīme sasniegtajā ir sava darba entuziastiem — Vidzemes veterinārā servisa lielo dzīvnieku dakteriem Andrim Zālītim un Egilam Juitinovičam, kuri uz piena lopkopību nāca ar pavisam jaunu skatījumu, un tiem zemniekiem, kuri viņiem noticēja. Pašlaik lielākā daļa šo saimnieku ir apvienojušies biedrībā «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija».
Dzirdēts, ka vairākās darba vietās brīvajās piecminūtēs pašlaik aktīvi diskutē par izdevniecības «Dienas grāmata» Latvijas vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija. XX gadsimts" nesen izdoto Laimas Kotas darbu «Istaba».
Jau ziņojām, ka nesen Ozolniekos, LLKC centrā, piedaloties lauksaimniekiem, konsultantiem, ierēdņiem un lopkopības profesionālo organizāciju ekspertiem, notika seminārs par augkopības un lopkopības izmēģinājumu rezultātiem aizvadītajā gadā.
Priekuļu novada Liepas pagastā kādā saimniecībā ilgākā laika periodā nobeigušies desmit liellopi, Krimuldas novada pagastā cūku novietnē ar turpat pieciem tūkstošiem dzīvnieku konstatēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām.
Par šīm un vēl citām aktualitātēm saruna ar Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāju, valsts vecāko veterināro inspektoru MĀRCI ULMANI.
Ja kādam no pārtikas produktiem pienāktos slavas dziesma, tad zupa droši vien būtu pirmā, kas to izpelnījusies. Cik nostāstu nav dzirdēts, kā slimību novārdzinātos augšām cēlis vistas buljons, kā karotājus mājā ar kūpošas zupas bļodu galdā gaidījušas sievas, kā izsūtījumā no bada izglābis zāļu vai koku mizu virums, un kur tad vēl paruna, ka zupa sanāk pat no cirvja kāta.
Rudens nogalē «Liesma» nejauši bija lieciniece tam, kā Rūjienas novada Tautskolā, saņemot LEADER projekta apstiprinājumu un finansiālu atbalstu, ar steļļu iekārtošanu zinošu vietējo audēju Vijas Rulles un Ausmas Caunes vadībā interesentiem pēc individuāla plāna sākās mācību kurss tautisko brunču aušanā.
Ziemassvētku vecītis, zinot manu vēlmi ziemas vakaros palasīt, bija nolicis zem eglītes vērtīgu dāvanu — izdevniecības «Dienas grāmata» vēstures romānu sērijā «Mēs — Latvija XX gadsimts» izdoto Māra Bērziņa darbu «Svina garša».
Vēl mirklis, un vērsim durvis Jaunajam gadam. Uz tā sliekšņa parasti pametam skatu atpakaļ, sak, kāds bija aizvadītais cēliens. Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Rutku» māju saimniecei VALDAI RUTKAI tajā bija vairākas veiksmes: pavasarī godpilnā pirmā vieta tradicionālajā Valkas kūku konkursā, bet vasarā viņas torti atzina par labāko Beverīnas novada amatnieku svētkos rīkotajā kūku konkursā. Šīs ziņas bija par iemeslu, lai «Liesma» sprīdi pirms Ziemassvētkiem pieteiktos ciemos.
Sagaidot Ziemassvētkus un gadu miju, Rūjienas novada Ipiķu pagasta pārvaldes ēkā apskatāmas Ramatas iedzīvotājas Vijas Dūtes gleznas un rokdarbi, bijušās Vilpulkas iedzīvotājas, tagad Meizakilā dzīvojošās Ilgas Sorbet lampiņu un lukturīšu kolekcija, kā arī Ipiķu pagasta «Robežnieku» saimnieces un pārvaldes darbinieces Gunas Skalbergas vairāk nekā simt eņģeļu figūriņu kolekcija.
Rūjienā ir sena tradīcija, sagaidot valsts svētkus, godināt ne tikai ievērojamākos novada goda un gada cilvēkus, bet arī sumināt lielākos nodokļu maksātājus un pateikties tiem. Pērn tie bija: SIA «Sanat», SIA «Kunturi», SIA «Zaltes», SIA «Rūjienas Saldējums», SIA «Artavs», SIA «Valkvarcs», SIA «Ievlīči», SIA «Rūjienas aptieka», LPKS «Daiva», SIA «Lība», z/s «Ceriņi» un M. Grūsles ārsta prakse. Šoreiz par vienu no viņiem — «Rūjienas aptieku».
Ienāk veikalā pircējs. Izmisis, nosvīdušu pieri, cilā dažādu formu un krāsu papīrus, kaut ko meklē. Viņu uzrunā veikala vadītājas vietniece Gunita Dedumiete. Izrādās, ka pircējam padomā ir pārsteiguma sagādāšana kolēģiem uzņēmuma jubilejā. Ir ideja, bet diemžēl nav saprašanas, kā to realizēt. Gunita mierina: «Kāda problēma! Ejam uz mūsu Dizaina darbnīcu, tur to izdarīs profesionāli!» Šādas epizodes, izrādās, ir titula Latvijas labākais tirgotājs 2011. gada ieguvēja, SIA «VIDZEMES PAPĪRS» ikdiena. Uzņēmums, kam nākamgad februārī apritēs 21, tagad ne tikai tirgo, bet arī ražo!
Labu brīdi par Rūjienas Tautskolas ēkas otrā stāva saimniekiem ir kļuvuši Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra aktīvisti un dalībnieki. «Liesma» tur ciemojās visai vēsturiskā dienā, kad jaunieši gatavojās savam lielajam izaicinājumam — nakts pasākumam «Mafijas nakts Rūjienā». Par to, kā centrs iejuties jaunajās telpās un ko tur dara dažādu vecumu jaunieši, stāsta centra vadītāja DAINA ROZE.
«Pabeigta Rūjienas saviesīgās biedrības nama restaurācija. Rezultāts bija ilgās gaidīšanas vērts. Skaisti! Atnākot uz Latvijas 98. gadadienas svinīgo pasākumu, gribējās godbijībā krist ceļos šā skaistā, vēsturiskā nama priekšā.»
VAS «Latvijas Pasts» Vidzemes reģiona piegādes punkta Valmiera 1 pastniecei AGITAI KOLOMEJEVAI ikdienas maršrutā pa Kocēnu novada Rubeni un Vaidavas pagastu jānobrauc gandrīz 130 kilometru. Tie ir ceļi un diemžēl arī neceļi, bet, kā saka pastniece: uz priekšu jātiek, pasta pakalpojumu piegādes grafikā jāiekļaujas un arī līdz novada tālākajai mājai laikā jānokļūst, jo tieši tāda ir VAS «Latvijas Pasts» darba būtība — nodrošināt pasta pakalpojumu pieejamību arī savu klientu dzīves vietās.
Šodien Ogres novadā notiek LLKC un Latvijas Jauno zemnieku kluba kopīgi organizēta konference «Jaunais lauksaimnieks Latvijā», kuras diskusiju galvenā tēma ir par nākotnes lauksaimniecību. Pirms tās jau labu laiku Lauku tīkla mājaslapā notika aptauja ar jautājumu: «Vai Latvijā pietiek jauno lauksaimnieku, kuri spēs nomainīt veco paaudzi?» Aptaujas dalībnieku vairākums uzskata, ka daļēji tā tas ir, taču tikai ar nosacījumu, ka ir jau vecāku izveidota stabila saimniecība, kurā darbs atrodas arī jaunajiem, ka ar laiku šī saimniecība tiek pārņemta un tālāk attīstīta jau ar jaunā saimnieka pievienoto vērtību.