Aizvadītā sestdiena Valmieras tradicionālā Ziemassvētku tirdziņa tirgotājus un pircējus nelutināja — zemes drēgnums netīkami ķēra aiz apkakles un pie kāju pēdām, bet pēkšņi uznākušais lietutiņš nu nemaz nebija tāds, par kuru mēdz dziedāt: sidrabiņa lietiņš lija, Ziemassvētkus sagaidot.
Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, Rūjienā godināja «Rūjienas novada goda pilsoni», «Gada cilvēkus 2015» un «Gada skolēnus». Svētkos speciālo Swedbank balvu par spēju iedvesmot un attīstīt bērnos zināšanas un prasmes, lai veidotu Latvijas nākotni gudrāku, konkurētspējīgāku un labāku, piešķīra Rūjienas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai LAINEI VASIĻJEVAI.
ANO apgalvo, ka pasaulē pašlaik ir vairāk nekā 6 miljoni bērnu, kas karadarbības dēļ palikuši bez mājām.Tieši tādēļ arī Latvijā notika labdarības akcija «Zvaigzne austrumos». Tās mērķis bija no 1. novembra līdz 7. decembrim sagatavot, savākt un nogādāt 6000 dāvanas karadarbībā cietušajiem bērniem pasaules karstajos punktos. Akcijas organizatori sola, ka dāvanas savu galamērķi sasniegs Zvaigznes dienā, tādēļ labdarības akcijai dots tāds nosaukums. Bija prieks uzzināt, ka dāvanu gatavošanā nelaimē nonākušajiem bērniem aktīvi iesaistījušies arī Rūjienas vidusskolas (mazās skolas) audzēkņi un viņu vecāki. Devāmies tās lūkot.
Laikā, kad citviet pasaulē un arī tepat Eiropā Šengenas zonā uz robežām atkal būvē dzeloņstiepļu žogus, Latvijas – Igaunijas pierobežas pašvaldību vadītāji gluži pretēji — ver visus vārtus vaļā vēl labākiem abpusēji izdevīgiem kontaktiem. Kā zināms, pirms nedēļas Rūjienā noslēdza Sadarbības līgumu starp Igaunijas Republikas Valgas, Hummuli, Tervas, Helmes, Karksi, Abjas, Sārdes, Hēdemēstes, Tahevas, Karulas, Menistes, Varstu, Reuges, Hānjas un Miso pašvaldībām un Latvijas Republikas Alūksnes, Apes, Valkas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Alojas un Salacgrīvas novadu pašvaldībām par piecu gadu sadarbību. Šoreiz — īsumā par līgumā nostiprinātajām pašvaldību iecerēm.
No 30. oktobra lauksaimniekiem paredzētā dīzeļdegviela, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, tiek marķēta. Tā izmantojama traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, un zem zivju dīķiem esošās zemes apstrādei. Iekrāsoto degvielu atļauts izmantot arī lauksaimniecības produkcijas ražotāja saražoto produktu pašpārvadājumiem, ja to veic pats ražotājs vai viņa darbinieks, izmantojot ražotāja kravas automobili, kurā sēdvietu skaits (neskaitot vadītāja sēdvietu) nepārsniedz divas.
Tāds ir vēsturiskais 2015. gada 4. decembrī Rūjienā 69 eksemplāros angļu, latviešu un igauņu valodā uz pieciem gadiem noslēgtais Sadarbības līgums starp Igaunijas Republikas Valgas, Hummuli, Tervas, Helmes, Karksi, Abjas, Sārdes, Hēdemēstes, Tahevas, Karulas, Menistes, Varstu, Reuges, Hānjas un Miso pašvaldībām un Latvijas Republikas Alūksnes, Apes, Valkas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas, Alojas un Salacgrīvas novadu pašvaldībām par sadarbību ekonomiskajā, tūrisma, kultūras, izglītības, sporta un sociālajā jomā.
Šosvētdien Adventa vainagā iedegsim pirmo sveci. Klāt gaidīšanas un pārdomu laiks, kas nav iedomājams arī bez piparkūku smaržas. Meklējot piparkūku cepējas, atcerējāmies, cik iespaidīgu piparkūku māju 2005. gada Ziemassvētkos «Liesmas» pirmās lappuses fotogrāfijai izgatavoja Valmierā populārā konditore Mārīte Grundiņa un viņas «Beķerejas» darbinieces. Devāmies ciemos, taču izrādījās, ka Mārīte Grundiņa pensionējoties savu uzņēmumu ar visām tā iestrādēm, darbiniecēm un pat receptēm ir nodevusi Inetai Jablonskai, kura beķereju Valmierā, L. Laicena ielā, nosaukusi par «Saules kliņģeri».
Kad VAS «Latvijas Pasts» Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta Vidzemes reģiona piegādes punktā «Valmiera 1» vaicājām, uz kuru pasta nodaļu būtu vērts doties, lai uzzinātu, kā laukos pašlaik norit drukātās preses abonēšana 2016. gadam, mums ieteica apciemot Rubeni, jo tur pasta nodaļu profesionāli vadot pieredzējusī «Latvijas Pasta» darbiniece INESE BURKA.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne «Liesmu» informē, ka šodien Valmierā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) «VAKS» telpās notiek Zemkopības ministrijas speciālistu tikšanās ar graudu, piena un meža nozaru kooperatīvo sabiedrību pārstāvjiem, lai pārrunātu to pašreizējo darbību un iespējamo attīstību nākotnē.
Eiropas Komisija nolēmusi pārtikas produktu «Jāņu siers» iekļaut ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, jo tā pagatavošanas veids, receptūra, izskats, krāsa un garša nosaka tā tradicionālo raksturu, kas Latvijā nemainīgi saglabājies daudzu gadu desmitu, pat simtu laikā. Jāņu sieru, kā zināms, ražo arī AS «Valmieras piens» («Food Union» grupa), un Valmierā tapušajam sieram 2013. gadā tika pat piešķirts godpilnais tituls «Latvijas siera karalis». Kāda ir tā vieta un loma Latvijas tirgū? Stāsta AS «Valmieras piens» valdes priekšsēdētājs MĀRIS CERS.
Rūjienā, Latvijas 97. dzimšanas dienu gaidot, godināja titulu «Rūjienas novada goda pilsonis», «Gada cilvēks 2015» un «Gada skolēns» ieguvējus
Šajā «Rūjienietī» — par novada ļaudīm, kuriem, sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, piešķirti nosaukumi «Rūjienas novada goda pilsonis» un «Gada cilvēks 2015»
Nosaukums «Rūjienas novada goda pilsonis» piešķirts AĪDAI VASIĻJEVAI — par ieguldījumu Rūjienas jaunās paaudzes audzināšanā un izglītošanā, par kultūras un mākslas tradīciju kopšanu, par ieguldījumu Rūjienas amatierteātra attīstībā un jauno aktieru audzināšanu mūža garumā.
Latviešu tradicionālā ēdienkarte nav iedomājama bez smaržīgajiem un sātīgajiem pelēkajiem zirņiem. Vēstures liecības vēsta, ka jau pirms mūsu ēras zirņi kopā ar miežiem un pupām ir bijis viens no galvenajiem ēdieniem, un tie savu nozīmi saglabāja līdz pat kartupeļu ēras sākumam 19. gadsimtā. Mūsdienās tūristu ceļvežos pelēkie zirņi ar speķi tiek piedāvāti kā īpaši latvisks ēdiens.
www.ballisuagentura.com vēsta: «SIA «Ballīšu aģentūra» ir jauns un radošs uzņēmums Valmieras pusē, kas radīts skaistu svētku organizēšanai gan bērniem, gan pieaugušajiem. Mūsu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un uzticamību nodrošinām, izmantojot gan savu pieredzi un zināšanas, gan arī izvēloties profesionālus un pieredzējušus sadarbības partnerus.» Teiktais ieinteresēja, tādēļ norunājām tikšanos ar šā uzņēmuma izveidotāju, kocēnieti INGU MEGNI.
Cilvēkam dzīves laikā vajagot iemantot savu ārstu, aptiekāru, frizieri un šuvēju. Mūsdienās šo sarakstu papildinājusi vēlme arī pēc sava pastnieka, jo, kopš VAS «Latvijas Pasts» ir nodrošinājis pasta pakalpojumu pieejamību arī klientu dzīves vietās un īpaši jau laukos, daudzviet pastnieks ir vienmēr gaidīts un par savējo saukts. Tāda ir arī SVETLANA BERKHOLDE — «Latvijas Pasta» Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta Vidzemes reģiona piegādes punkta «Valmiera 1» pastniece.
Izlasot kaimiņu laikrakstā «Auseklis» informāciju par to, ka Limbažu novada Viļķenes pagasta «Vīnkalniņos» atrodas Latvijā lielākā un modernākā upeņu stādu ražošanas saimniecība, 2012. gada konkursa «Sējējs» veicināšanas balvas saņēmēja — sertificēta stādaudzētava «Krogzeme», radās vēlme to redzēt un ar tur paveikto iepazīstināt arī «Liesmas» lasītājus. Pieteicāmies ciemos un uztrāpījām uz šīs sezonas pēdējiem zemes darbiem — jaunas upeņu plantācijas stādīšanu. Ar stādaudzētavu iepazīstina tās attīstības vadītājs ANDRIS KROGZEMS.
Ziemai nākot, arvien vairāk sākam raudzīties skābētu kāpostu, marinētu ķirbju, biešu un citu dārzāju salātu virzienā. Labi, ja tas viss no pašu dārza jau nonācis pagrabā, bet, ja ne, — «Var taču nopirkt!» saka daudzi pilsētnieki un dodas uz tirgu. Tur katram ir savi iecienīti vietējo produktu pārdevēji. Daudziem tā ir Beverīnas novada Kauguru pagasta «Rūnīšu» saimniece, mājražotāja ĀRIJA POGULE. Viņai Valmieras tirgū šī, izrādās, jau 48. sezona. Kaut kas neticams!
Ipiķu pagasta iedzīvotāju grupa, startējot projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2013» un saņemot finansiālu atbalstu no Nīderlandes fonda un Rūjienas novada domes, slavenā mitologa un brīvā tulkotāja Reiņa Seppa «Eglītēs» sakopa ne tikai mājas – muzeja apkārtni, bet arī pasaules vecākā eposa «Vecā Edda» tulkotāja atdusas vietu — izcirta bojātos kokus, aizvāca krūmus, izveidoja jaunus apstādījumus un uzstādīja informāciju latviešu, igauņu un angļu valodā par Igaunijai un Latvijai tik nozīmīgo Reini Seppu. Šovasar, piedaloties konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2015», ipiķieši atkal rosījās «Eglītēs». Ar tur šoreiz paveikto iepazīstina šā projekta autors un realizācijas vadītājs MAIRIS ČUKURS.
Ar rūjienieti LINDU KALVI sasveicināmies jau kā paziņas. Kā nu ne: tikāmies taču tieši pirms gada, kad Lindas un viņas aktīvāko kaimiņu izveidotā grupa «Entuziasti bērniem», startējot Rūjienas novada konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2014», iegūto atbalsta finansējumu ieguldīja Rūjienas centra četru daudzdzīvokļu māju kopējā pagalmā.