Valsts aizsardzības mācība – ieguldījums nākotnē

«Kas jāievieš, to ieviesīsim. Viesturskolā izsenis bijusi skautu vienība, tāpēc uzskatām, ka jau darbojamies patriotiskās audzināšanas jomā. Skaidrs ir tas, ka vajadzīgs to darīt plašāk un ir jāsasniedz vairāk jauniešu, tāpēc es esmu tikai par šādu valsts aizsardzības mācību. Tā noteikti ir vajadzīga, jo jauniešiem ir jāzina un jāsaprot pamatlietas, ko nozīmē komandēšana un komandu pildīšana, kārtība, subordinācija un militārais piegājiens. Sperot soli tuvāk izpratnei, Viesturskolā sākusi darboties jaunsargu vienība. Ar instruktoru Eduardu Vagali esam runājuši un vienojušies, ka viņš ar nākamo gadu uzņemsies arī aizsardzības mācību. Tuvāka saruna ar Zemessardzi man vēl nav bijusi, taču es zinu, kāds ir Eduards Vagalis darbībā, un esmu pārliecināts, ka viņa darbs būs jēgpilns un mērķtiecīgs.

Kāpēc valsts aizsardzības mācību neesam ieviesuši agrāk? Ir skolas, kas uz to tendētas, piemēram, 5. vidusskola ar savu policijas klasi – viņiem tas ir tikai loģisks solis uz priekšu. Mēs ejam līdzi laikam, taču pa priekšu tam neskrienam – kad pienāks termiņš, tad būs konkrēti skaidri zināms ar visām vadlīnijām, ieteikumiem un iespējamiem likumu grozījumiem, jo tās stundas ir jāatrod uz kāda cita priekšmeta rēķina. Šobrīd vidusskolā stundu skaits nedrīkst pārsniegt 36 nedēļā, kurās ietilpst pamatkurss un vēl izvēles priekšmeti, – ja tos sākam griezt nost, nepaliek pievienotā vērtība, ko dodam savos t.s. grozos, tāpēc būs jāizsver un jāizvēlas. Es arī prasīju Izglītības kvalitātes valsts dienestam pagājušajā gadā laikus skatīties un domāt soli uz priekšu, kur man atbildēja, ka tad, kad tas tiešām būs jāievieš, var būt grozījumi likumdošanā.

Apmācības plānotas uz Jaunsardzes centra bāzes, skolām jānodrošina noliktavas vieta un telpas nodarbībām, nedaudz jocīgs skolai ir formāts, kad jāatvēl viena diena mēnesī, kas attiecīgi varbūt rada problēmas pārējā mācību procesa plānošanā, bet, tā kā citas skolas to jau realizē, tas pierādījis, ka arī mēs ar to tiksim galā. Dienās, kad stundu skaits ir mazāks, attiecīgi tiks pārplānots, piemēram, ja tāda ir trešdiena, tad trīs nedēļas stundas notiks kā parasti, bet ceturtā tiks veltīta valsts aizsardzības mācības nodarbībām. Katrā ziņā pavasara pusē, kad skolā ir šīs, kā kādreiz sauca, atvērto durvju dienas, kurās jauniešus mēs iepazīstinām ar savu programmu un piedāvājumu, jau jābūt skaidrībai, kā tas viss notiks.

Mums vidusskolā ir divas paralēlklases – teatrāļi un uzņēmēji, kurās, atbilstoši pašvaldības noteikumiem, kopumā mācās 56 skolēni, jo, lai vidusskola pastāvētu, šajā posmā jābūt vismaz 120 skolēniem. Ar vecākiem par valsts aizsardzības mācības tēmu liela diskusija nav izvērtusies, katrā ziņā atsauksmes no citām skolām, kur tā jau ieviesta, ir pozitīvas, jauniešiem tā interesē, nodarbības šķiet saistošas, kā tas būs tālāk dzīvē, to rādīs laiks. Bet ar to pacifismu jau esam tik tālu aizgājuši, ka liela daļa sabiedrības vairs nesaprot, kas ir militārās lietas, un es domāju, ka jauniešiem tas ir vajadzīgs. Varam diskutēt par obligāto militāro dienestu, bet tas ir vajadzīgs – ir jāizglīto jaunieši, ir jāizglīto sabiedrība – to mums Ukraina ir pierādījusi. Tiem, kuri bijuši jaunsargos, šī pieredze droši vien būs priekšrocība, katrā gadījumā viņi vismaz ir zinoši par militāro piegājienu. Starpība starp skautiem un jaunsargiem ir tā, ka jaunsargi nodarbojas ar āra dzīves lietām, bet skauti tomēr ir sabiedriska organizācija bez militārā piegājiena, taču viss, ko mēs zinām un apgūstam, ir ieguldījums nākotnē.»

Ar valsts aizsardzības mācības ieviešanas pieredzi gada garumā jau var lepoties Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors ARTŪRS SKRASTIŅŠ:

«Pirms gada sākām ar brīvu izvēli vienai klasei, bērni pieteicās, izveidojās grupa – tā mēs izmēģinājām, lai redzētu, kā tas viss notiek. Šajā mācību gadā valsts aizsardzības mācību ielikām programmā visām trim desmitajām paralēlklasēm, līdz ar to pirmdienās pēc maiņu grafika divās daļās no astoņiem līdz četriem pēcpusdienā notiek nodarbības, kuras vada divi instruktori un kurām esmu ierādījis divas telpas, bet mācību pārziņi ir atbildīgi par to, lai tās stundas, kuras tajā dienā izkrīt, mēneša laikā tiek kompensētas citās dienās. Patlaban izskatās ļoti normāli, skolēni ir apmierināti, instruktori strādā kārtīgi un saprotami, no skolēnu puses neesmu saņēmis nevienu sūdzību, cik esmu ar viņiem runājis, izteikušies ir gana atzinīgi, ka nodarbības interesantas. Vienīgais apgrūtinājums, ka vajadzēs kādā citā priekšmetā stundu skaitu samazināt, lai nepārkāptu pieļaujamo slodzi. Instruktoriem algu maksā Jaunsardzes centrs, kas nodrošina arī ar mācību materiāliem un inventāru.

Salīdzinot ar periodu pirms neatkarības atgūšanas, atšķirība ir tajā, ka tolaik aizsardzības mācība bija stundu sarakstā un ar to nebija aizņemta visa diena, pasniedzējs bija skolas darbinieks, kā arī mācību gada beigās bija obligātas vasaras nometnes, bet tagad nometne ir brīvprātīga. Tolaik bija pieejamas patronas, šāva ar mazkalibra un gaisa šautenēm, šautuve bija katrā skolā. Tagad tiek izmantotas ieroču mulāžas, bet tolaik mācījās izjaukt un salikt īstu automātu, kas drošības apsvērumu dēļ bija padarīts nešaujams – tādi tie fakti par aizsardzības mācību toreiz un tagad.»

Jaunsardzes centra 3. novada pārvaldes vadītāja AIGARA SAVICKA komentārs:

«Kā zināms, sākot no septembra, visās vidējās mācību iestādēs valsts aizsardzības mācība būs obligātais priekšmets, Valmieras novada skolās lielākajā daļās tā jau ieviesta. Līdz šim mācību gadam skolas varēja pieteikties brīvprātīgi, kā pozitīvos piemērus varam atzīmēt Valmieras 5. vidusskolu, Valmieras tehnikumu un Valmieras Valsts ģimnāziju, kuras aktīvi līdzdarbojas un kurās valsts aizsardzības mācība ir. Valmieras Valsts ģimnāzijā tā sākās pagājušajā gadā, un šajā gadā attiecīgi grupu skaits ir lielāks tāpēc, ka bērnu un skolotāju interese ir, lai pēc iespējas vairāk skolēnu jau tagad apgūtu valsts aizsardzības mācību. Šajās skolās, kuras valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu izvēlējās jau iepriekš, būs daudz vieglāk to ieviest kā obligāto priekšmetu. Jāatzīmē Valmieras tehnikums, kurā valsts aizsardzības mācība notiek jau vairākus gadus un diviem kursiem būs dokuments par šī priekšmeta apguvi. Jaunieši daudz ko iegūst, daudz ko jaunu uzzina un ir gatavi dažādiem izaicinājumiem, pie tam ne tikai militārajā, bet arī civilajā jomā dažādos apstākļos, piemēram, viņi zina, kas jādara dabas katastrofu gadījumā, viņi tiek sagatavoti civilajai dzīvei. Mācību materiāli tehnisko bāzi nodrošina Jaunsardzes centrs, no skolām tiek prasītas tikai mācību telpas un nodarbību vietas pieguļošajās teritorijās – stadionos, mežos vai parkos. Gan apmācību instruktoru, gan arī līdzekļu Jaunsardzes centram pietiek un, protams, arī pietiks, ar to problēmu nebūs. Programma ir tiešām interesanta, jauniešiem tā patīk, un tās skolas, kuras izvēlējās valsts aizsardzības mācību jau iepriekš, neviena šo soli nav nožēlojusi, visas to attīsta tikai tālāk. Apieties ar ieročiem un citas dzīvei noderīgas iemaņas mācās gan meitenes, gan zēni, un grūti pat izdalīt, kuri to dara aktīvāk. Protams, ja reliģiskā pārliecība skolēnam to neļauj darīt, tad viņš, informējot mūs, var atteikties no ieroču mācības, un tad mēs mācām alternatīvi, bet pa visu laiku šāds skolnieks ir bijis tikai viens.»

Apkopojums no Valmieras novada Izglītības pārvaldes:

2023./2024. mācību gadā valsts aizsardzības mācību (VAM) Valmieras novadā īsteno 6 izglītības iestādēs (Valmieras 5. vidusskolā, Valmieras 2. vidusskolā, Valmieras Valsts ģimnāzijā, Rūjienas vidusskolā, Mazsalacas vidusskolā un Valmieras tehnikumā). Visilgāk VAM ir Valmieras 5. vidusskolā un Valmieras tehnikumā (no 2021. gada 1. septembra). Šobrīd visām izglītības iestādēm ir līgums ar Jaunsardzes centru. Izglītojamie attīstās fiziski, psiholoģiski, apgūst novada vēsturi, liela nozīme tiek pievērsta patriotisma audzināšanai. Mācībām ir disciplinējošs raksturs, izglītojamajiem ir maz stundu kavējumu. Vairāki izglītojamie no Valmieras 5. vidusskolas pēc programmas beigšanas ir iestājušies profesionālajā armijā. Problēmas šobrīd rada stundu saraksta sastādīšana, jo Jaunsardzes centrs klasei piedāvā nodarbības reizi mēnesī (8 h).

Iespējamās problēmas no 2024. gada 1. septembra:

- vēl sarežģītāka un problemātiskāka stundu saraksta izveide;

- ja skolēns nav bijis skolā slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ – kā iespējams apgūt kavēto, kā iegūt vērtējumus, ja stundas ir tikai reizi mēnesī, vai būs paredzētas konsultācijas;

- Jaunsardzes centra kapacitāte, vai spēs to realizēt kvalitatīvi visās mācību iestādēs;

- mācību tehniskais nodrošinājums;

- kur iegūt papildu stundas? Palielināt skolēnu slodzi vai izvērtēt, kas ir jau esošajā saturā, piemēram, sportā un veselībā vai sociālajās zinībās, ko var pārlikt uz VAM vai arī ko no VAM varētu pārcelt uz citiem mācību priekšmetiem. Izskatīti varianti par šī satura integrēšanu sporta un sociālo zinību stundās, arī mācību gada pagarināšana, bet nevienam no šiem priekšlikumiem nebija atbalsta. Neredzot citas iespējas, IZM plāno atbildību un izvēli nodot direktoriem;

- katras skolas atšķirīgā vērtēšanas kārtība.

IERINDĀ. Jaunsargi 11. novembra lāpu gājienā Valmierā. Uģa Brālēna foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023