Domājot par ilgtspējīgu tūrismu

Biedrība koordinē kopīgas mārketinga aktivitātes, veicina reģiona atpazīstamību un palīdz attīstīt jaunus tūrisma produktus. Biedrības darbība ir vērsta uz dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, vienlaikus veicinot reģiona ekonomisko attīstību un tūrisma nozares izaugsmi. Tikāmies sarunā ar biedrības mārketinga un komunikācijas speciālisti KRISTĪNI LUCU.

Ko «Enter Gauja» praksē nozīmē ilgtspējīgs tūrisms?

Bez ilgtspējas mēs reģionā nevaram, jo mums ir jāiesaistās dabas vērtību saglabāšanā. Tas nozīmē, ka, piesaistot tūristus, nedrīkst tikt bojātas dabas vērtības vai pasliktināts to esošais stāvoklis. Tas ir ļoti būtiski. Jādomā arī par ilgtspējīgu resursu pārvaldību, jo tie nav neizsmeļami. Ir jāpievērš uzmanība gan ūdens un elektrības taupīšanai, gan atkritumu apsaimniekošanai. Mums ilgtspējīgs tūrisms nav tikai teorētisks jēdziens. Tas nozīmē ļoti praktiskas izvēles – kā mēs plānojam tūristu plūsmas, kādus objektus popularizējam, kā palīdzam uzņēmējiem domāt par resursu izmantošanu un kā stāstām viesiem par Gaujas Nacionālā parka vērtībām.

Tāpat biedrība ir iesaistījusies iniciatīvā Bioreģions Gaujas Nacionālajā parkā, kur viens no virzieniem ir tūristu izglītošana, tā prasa aktīvu rīcību. Tas nenotiek pats no sevis, un tas nav tikai mūsdienās populārs vārds. Pie tā ir jāstrādā visiem. Jo vairāk uzņēmēju un iedzīvotāju iesaistās, jo spēcīgāks kļūst viss galamērķis. Tāpat strādājam, lai piesaistītu tūristus, kuri izprot, kas ir Gaujas Nacionālais parks, un reģionā pavada ilgāku laiku. Mēs vēlamies, lai tas nav tikai vienas dienas izbrauciens, bet gan iespēja nesteidzīgi izbaudīt dabas vērtības, tas sniegtu arī lielāku finansiālu pienesumu reģionam. Vienlaikus nevaram piesaistīt tik lielu tūristu skaitu, ka tas traucētu vietējiem iedzīvotājiem vai radītu kaitējumu infrastruktūrai un dabas vērtībām. Tāpēc nepopularizējam tikai, piemēram, Ērgļu klintis, lai neveicinātu pārtūrismu atsevišķos objektos. Gaujas Nacionālajā parkā ir tik daudz dabas vērtību, ko piedzīvot un iepazīt, kā arī taku, pa kurām doties pastaigās. Tas palīdz tūrisma plūsmu vienmērīgāk izkliedēt visā teritorijā.

Pērn kopīgā darbā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, uzņēmējiem, pašvaldībām un Vidzemes Augstskolu Gaujas Nacionālajam parkam saņēmām Eiropas Ilgtspējīga tūrisma galamērķa hartas sertifikātu. Tas apliecina aizsargājamās dabas teritorijas spēju līdzsvarot dabas aizsardzību ar vietējās kopienas un tūrisma attīstību. Šo hartu izmantosim ilgtspējīga tūrisma attīstības labo prakšu izzināšanai un pielāgošanai.

Kādi ir nozīmīgākie «Enter Gauja» projekti un aktivitātes, pie kuriem šobrīd strādājat?

Strādājam pie dažādiem projektiem. Viens no lielākajiem ir sadarbības tīklu projekts, kurā kopā ar uzņēmējiem veidojam jaunus produktus un īstenojam mārketinga aktivitātes. Sadarbībā gan ar Vidzemes Augstskolu, gan pētnieku no Vācijas veicam dažādus pētījumus, lai produktus varētu izveidot atbilstoši tūristu gaidām. Vācija ir viens no svarīgākajiem tūrisma tirgiem, kā arī Somija, Lielbritānija, ar ko strādājam, lai gan, protams, arī ar citām valstīm. Šī projekta ietvaros organizējam arī pieredzes apmaiņas braucienus uzņēmējiem, dodamies uz starptautiskām izstādēm un prezentējam Gaujas Nacionālo parku kā galamērķi. Esam arī uzsākuši foto materiālu izveidi gan galamērķim, gan uzņēmējiem.

Piedalāmies arī divos Interreg Central Baltic projektos. Viens no tiem palīdz veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos un sniedz iespēju iegūt zināšanas, mentoru atbalstu un starptautisku pieredzi. Otrā projektā kopā ar partneriem Baltijā un Skandināvijā veidojam digitālu platformu, kurā tiks iekļauti dabas un kultūrvēsturiskie objekti. Šos materiālus nākotnē varēs izmantot gan uzņēmēji, gan pašvaldības, gan biedrība, veidojot jaunus piedāvājumus un uzrunājot arī jauniešu auditoriju.

Nupat ir apstiprināts projekts, kurā pievērsīsimies Eiropas Ilgtspējīga tūrisma hartas II daļas ieviešanai praksē – kā tūrisma uzņēmēji var izstrādāt savus ilgtspējas rīcības plānus, sadarboties ar dabas teritoriju pārvaldītājiem un vietējām kopienām, atbildīgi izmantot resursus un veidot pakalpojumus, kas stiprina gan uzņēmējdarbību, gan Gaujas Nacionālā parka dabas un kultūras vērtību saglabāšanu. Tāpat esam strādājuši kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi pie vides izglītības projektiem, kuros uzņēmējiem un iedzīvotājiem organizējam seminārus un veidojam videosaturu gan par bioresursu apsaimniekošanu, gan par uzņēmējdarbības veikšanu Gaujas Nacionālajā parkā.

Vienmēr, kad paši rakstām projektus vai izvēlamies piedalīties starptautiskos un nacionālajos projektos, allaž domājam par to, lai būtu kāds labums uzņēmējiem. Lai mēs rastu iespēju parādīt mūsu reģionu gan vietējām, gan ārvalstu pašvaldībām, gan tūrisma pārstāvjiem un citiem uzņēmējiem. Protams, mēs vēlētos vairāk palīdzēt uzņēmējiem uzlabot infrastruktūru, bet aizvien ir dažādi projekti, kuros viņi paši var individuāli pieteikties un piedalīties.

Kā var motivēt tūristus ceļot videi draudzīgi un atbildīgi?

Tūristus var motivēt ceļot videi draudzīgi un atbildīgi, sniedzot informāciju par ilgtspējīgas ceļošanas ieguvumiem un piedāvājot videi draudzīgas izvēles. Tas nozīmē arī motivēt Latvijas iedzīvotājus apceļot savu valsti un savu reģionu, jo ik pa laikam tiek izveidoti jauni vides objekti un tūrisma piedāvājumi, kas mudina atgriezties atkal un atkal.

Jāsaka, ka lēnais tūrisms nav tikai trends. Tas sniedz iespēju ne vien izzināt dabas vērtības, bet arī satikt vietējos cilvēkus, apmeklējot saimniecības. Mēs vēlamies, lai cilvēki iepazīst arī mūsu tradīcijas un kultūru. Runājot ar tūrisma aģentūrām, dzirdam, ka tieši to vēlas arī viņu klienti, jo viņiem ir svarīgi iepazīt mūsu autentisko kultūru. Mani patiesi priecē, ka reģionā ir uzņēmēji, kuri piedāvā dažādas meistarklases un labprāt pavada laiku ar tūristiem, sarunājoties ar viņiem.

Kā pēdējos gados ir mainījies tūrisms Vidzemē?

Interese par Latviju un Vidzemi saglabājas, taču ārvalstu tūrisma plūsmas joprojām ietekmē ģeopolitiskā situācija. Ir gadījumi, kad tūristu grupas izvēlas būt piesardzīgākas, tomēr tas vēl vairāk apliecina, cik svarīgi ir mērķtiecīgi strādāt ar tiem tirgiem un ceļotājiem, kuri meklē drošu, dabai tuvu un autentisku galamērķi.

Aizvien daudz redzam kemperu ceļotājus, un šī tūristu grupa ir saglabājusies stabila. Ceram arvien vairāk piesaistīt cilvēkus, kuriem ir interese par dabas tūrismu. Tas mudina esošos uzņēmējus pielāgot savu piedāvājumu un vienlaikus veicina arī jaunu uzņēmumu veidošanos. Priecē arī tas, ka uzņēmumi svin skaistas, apaļas jubilejas. Tas nozīmē, ka viņi ir spējuši atrast veidus, kā veiksmīgi pastāvēt arī izaicinājumu pilnos laikos.

Vasarā, protams, tūristu ir vairāk gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Savukārt vietējie iedzīvotāji ir tie, kuri var atbalstīt reģionu, ceļojot arī nesezonā – rudenī, ziemā un pavasarī. Gan valsts, gan pašvaldības dara daudz, lai mazinātu sezonalitātes ietekmi. Lielisks piemērs ir Sigulda, kas ziemā piesaista tūristus ar bobsleja trasi un gardēžu festivālu «Ziemas garšas», bet pavasarī ar Šūpoļu festivālu. Tomēr kopumā reģions joprojām izjūt izteiktu sezonalitāti tūrismā.

Kādu lomu tūrisma attīstībā spēlē vietējie uzņēmēji, kādu pašvaldība vai citas iesaistītās puses?

Ikviena no iesaistītajām pusēm ir nozīmīga tūrisma attīstībā. Mūsu reģiona viena no lielākajām priekšrocībām ir bagātīgās dabas vērtības – ainaviskas dabas takas, skatu vietas un kultūrvēsturiskie objekti. Tomēr tikpat svarīga loma ir arī uzņēmējiem, kuri nodrošina plašu viesmīlības un tūrisma pakalpojumu klāstu. Tieši uzņēmēju daudzveidīgais piedāvājums padara reģionu konkurētspējīgu.

Lai gan reģionā trūkst lielāku viesnīcu, kas spētu uzņemt lielas tūristu grupas, to kompensē kvalitatīvas nelielas viesnīcas un augsta līmeņa restorāni. Daudzi tūristi ir patīkami pārsteigti par reģiona piedāvājumu. Īpaši nozīmīga ir Latvijas iekļaušana Michelin ceļvedī, kas ir stiprinājusi valsts tēlu kā gastronomiskā tūrisma galamērķim. Reģionā atrodas četri Michelin rekomendēti restorāni, kas veicina tūristu interesi un piesaista gastronomijas cienītājus.

Būtiska loma tūrisma attīstībā ir arī pašvaldībām un valsts iestādēm. To pārziņā bieži ir dabas taku un citas tūrisma infrastruktūras uzturēšana, kā arī labvēlīgas vides veidošana uzņēmējdarbības attīstībai. Vienlaikus pašvaldības īsteno mārketinga aktivitātes un popularizē reģionu, tādējādi veicinot tūristu piesaisti un tūrisma plūsmas pieaugumu.

GŪTMAŅA ALA. Gaujas Nacionālajā parkā ir tik daudz dabas vērtību, ko piedzīvot un iepazīt, kā arī taku, pa kurām doties pastaigās. Publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007