Iemācīt atbildību par savu dzīvi
Gandrīz viss, ko šeit var ieraudzīt, liekas ja ne lielisks, tad vismaz jauns un pārsteidzošs. Pat cilvēku, kas nav ar kristīgo mācību tuvāk pazīstams, pārņem klusa bijība, redzot sakopto plašumu, kas paveras Bruknas muižas apkārtnē un stāsta par milzīgo darbu, kas te ieguldīts. No otras puses — te ir dzīvīgi, jo valda darbīga aura, visās malās redz jaunus cilvēkus, arī pusaudžus, kas no sirds strādā, ir aizņemti, dīkā neviens nesēž. Muižas iemītnieki strādā, un katrs zina savu darbu: kā vēlāk uzzinām no māsas Terēzes, Kalna svētības kopienas īpašumā ir liela saimniecība ar dārzu, tiek strādāts arī netālajā fermā, kuras produkcija ir daļa no šejieniešu uztura, ko paši gatavo.
Mēs esam vietā, kur dažāda vecuma cilvēki ir mēģinājuši atrast ceļu uz jaunu dzīvi, kas brīva no atkarībām: cits no narkotikām, cits no alkohola, cits, var teikt, bēdzis pats no sevis un savām problēmām. Vienam tas ir izdevies, citam ne, kāds ir aizlavījies prom, jo izrādījies par grūtu un cilvēks padevies vilinājuma priekšā, kāds atkal pārliecinājies, ka pats spēs noturēties jaunajā dzīves posmā. Priesteris Andrejs Mediņš, Bruknas muižas dvēsele un garīgais tēvs, saka: šeit nevienu ar varu netur. Tikai — cilvēkam pašam jāgrib kļūt citādam, stiprākam. Kā tas panākams? Priesterim ir skaidra atbilde: «Ar lūgšanām un darbu, darbu un lūgšanām.» Vai šajos gados bijušas arī neveiksmes? Andrejs Mediņš saka: jā, ne visiem bijis lemts izturēt un ne visiem vēlēšanās bijusi stiprāka par grūtumu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv