Joprojām aktuāla problēma

Darbaspēka jautājums te jo aktuālāks tāpēc, ka pilsētā un tuvākajā apkārtnē darbojas vēl vismaz pārdesmit dažāda lieluma un profila uzņēmumi, kas saistīti ar metālap-strādi un pat mašīnbūvi.  Darbaspēka problēmu un tās risinājumus aplūkojam sarunā ar uzņēmuma vadītāju. Lūk, ko pastāstīja SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs AIVARS FLEMINGS.

Cik strādājošo ir uzņēmumā VALPRO? Pirmdien, 20. janvārī, VALPRO bija 335 strādājošie. Mūsu uzņēmumā darbinieku vidējais vecums ir 42 gadi. Protams, ir daudz gados jaunu strādājošo, taču ir arī darbinieki cienījamos gados, vecākajam ir 81... Vīriešu un sieviešu sadalījums ir apmēram puse uz pusi. Ļoti liela problēma saistībā ar darbaspēka nodrošinājumu ir slimošana. Protams, arī pašreizējie laika apstākļi, kad īsti nav ne ziema, ne vasara, patiesībā ir ļoti labs laiks cilvēku slimošanai... Piemēram, pagājušajā gadā mums uzņēmumā vidēji kādi 40 cilvēki visu laiku atradās uz zilajām lapām. Kaites visdažādākās. Dominē muguras, un mēs zinām, ka muguras sāp ne tikai smaga fiziska darba darītājiem, bet arī no pildspalvas turēšanas... Un visas mūsu jaunās tehnoloģijas – televizors, dators, mobilais telefons – ar kaut kāda viena veida pozām šo lietu tikai sekmē.  Vai izjūtams darbaspēka trūkums? Protams, mēs tikai priecātos, ja darbaspēka pieejamība būtu lielāka. Pašlaik uzņēmumā ar 335 strādājošajiem pietiek, bet jautājums atkal ir kvalifikācijā. Kā vienmēr uzņēmējs varētu gribēt apmācītu cilvēku, atbilstošu tam darba profilam, kādā viņu grib likt. Šī problēma nekur nav palikusi, joprojām darbā cilvēki tiek ņemti tādi, kādi viņi ir, un uz vietas apmācīti konkrētajam darbam. Lielākais izaicinājums šobrīd nonācis tik tālu, ka atrast cilvēku ar vispārcilvēciskām īpašībām, nu, tādām kā – gribu strādāt, gribu mācīties, es esmu kārtīgs, esmu ieinteresēts savā darbā, pasarg Dies, nāku ar saviem priekšlikumiem un uzlabojumiem – ir gandrīz neiespējami.  Tas jau būtu ideālais darba ņēmējs. Jā, bet uz to būtu jātiecas! Nav noslēpums, ka nāk cilvēki, kuri meklē darbu, lai atkal varētu dzīvot uz zilajām lapām, lai ātri varētu nostrādāt vajadzīgo laiku un atkal doties bezdarba atvaļinājumā – bezdarbniekos. Kokteilis pilns! Jo teorija nosaka:  ja bezdarba līmenis ir zem 5%, un Valmierā, manuprāt, tas ir 2,5%, tad uzņēmējdarbības attīstība ir apgrūtināta. Protams, mēs darbiniekus meklējam arī ārpus Valmieras. Kādi ir risinājumi šai problēmai?  Joprojām tas ir – turēt stabilu esošo darba kolektīvu, lai svārstības būtu pēc iespējas mazākas. Protams, izcili, ja uzņēmums var maksāt augsti konkurētspējīgas darba algas. Ja uzņēmums ražo augstas pievienotās vērtības produktus, tad, protams, tas var atļauties samaksāt vairāk. Diemžēl mūsu bizness ir balstīts uz lielu daudzumu produktu ražošanu, kurā joprojām ir ievērojams, paliels roku darbs. Ir skaits – ir nauda un ienākumi, nav skaita – ir grūti... Mūsu ražojumi, piemēram, ugunsdzēšamo aparātu korpusi, lielākoties nav konkrētais gala produkts, tie ir tikai kādas no gala produkta sastāvdaļām. Jā, kanna ir gala produkts, taču tur savukārt mūsu konkurenti ir Indija un Ķīna ar zemākām darbaspēka izmaksām, materiāla un enerģijas izmaksām. Un mums, VALPRO, ir jākonkurē ar viņiem! Tātad atkal paliek darba ražība, kaut kāds automatizācijas līmenis... Starp citu, arī aparātu korpusu ražošanā mums konkurenti tie paši. Kā es mēdzu teikt, pasaule ir kļuvusi ļoti maziņa, un konkurēt iznāk globāli pasaules līmenī. Gan ar piegādēm, gan ar produktu pārdošanu un cenām.  Kādi vēl risinājumi atslogotu darbaspēka nepieciešamību? Viena lieta svarīga joprojām – automatizācijai ir jābūt. Ļoti jā-strādā pie tā, lai darba roku skaits būtu nepieciešams ievērojami mazāks. Mēs VALPRO to darām nepārtraukti visu laiku. Tas, ka mūsu produktu ražošanā tik un tā būs liels roku darba īpatsvars, ir fakts. Līdz ar to darbaspēku nāksies meklēt tā vai tā... Jā. Otra lieta – šī apzinīguma daļa un ražības celšana ar saprātīgām metodēm. Es te nedomāju, ka būtu kaut kādā veidā jāspiež strādāt ātrāk vai arī garākas stundas, ar to domāju labāku plānošanu, precīzāku apgādi. Šie laika zagļi būtu jālikvidē! Arī mazāk brāķa.  Vai VALPRO darbaspēka meklējumu risinājumos varētu nonākt līdz viesstrādniekiem? Mēs ik pa brītiņam uz to skatāmies, taču tuvākajā laikā tas mums nebūs aktuāli, tas nav starp mūsu prioritātēm. Protams, ir atkal skaidrs, ka tuvākajā laikā mums vajadzēs kādus 20 cilvēkus. Es arī apmēram zinu pārējo Valmieras uzņēmumu vajadzības, un tās, ko zinu, ir vēl nedaudz virs simta strādājošo. Tas nozīmē, ka uz tiem pašiem, kas Valmierā palikuši tajos 2,5%, vai uz darbavietām, no kurām varēs paņemt, šis spiediens būs.  Tad jārunā nevis par ārzemju viesstrādniekiem, bet par kontingentu, potenciāliem darba ņēmējiem, kas apdzīvo jau tālāku teritoriju apkārt Valmierai. Šie cilvēki būs jāved uz darbu un no darba vai arī jādomā par vēl kāda īres nama celtniecību pilsētā. Protams, ja dzīvošanas jautājums būtu atrisināts, ja uz Valmieru varētu viegli atnākt, tas būtu ļoti labi. Mēs risinām darbinieku atbraukšanu no viņu dzīvesvietām 50 kilometru rādiusā. Tas ir no Rūjienas, pa ceļam ieskaitot Rencēnus, tas ir Zilaiskalns, tā ir Seda, jā, arī Strenču un Cēsu virzieni. Ar savu transportu nevedam, mēs dotējam viņiem privātā transporta izmantojumu. Un vēl viena lieta, vismaz mums tā ir labā ziņa, ka nedaudz sabremzējusies celtniecība, pie tam ne tikai Latvijā, bet arī Norvēģijā un Zviedrijā. Līdz ar to nedaudz nāk mājās latvieši, kas ir pastrādājuši aiz robežām. Sabremzējusies ir arī kokapstrāde, kur laika apstākļi šoziem galīgi nav slapjo mežu izstrādāšanai.  Līdz ar to uz citu nozaru sabremzēšanās rēķina arī metāl-apstrādē darba tirgū nelielos apjomos varētu parādīties jauni darba ņēmēji.  Pašlaik ar lielākām vai mazākām grūtībām mēs VALPRO ražošanā vajadzīgo cilvēku skaitu spējam nokomplektēt. Tas, vai ir nodrošināts profesionālais jautājums, jau ir cita lieta...  Pārbrauc no Zviedrijas mājās celtnieks, viņš gribētu strādāt VALPRO, taču viņam nav atbilstošās specialitātes. Kā ar šo problēmu tiekat galā?  Mēs mācām paši. Ir rinda mums vajadzīgo specialitāšu, kurām nav ļoti augstas prasības vai arī kādi speciāli dokumenti nepieciešami. Līdz ar to, piemēram, štancēšanā, krāsošanā, nemaz nerunāsim par krāvējiem, mēs cilvēkus apmācām paši. Sarežģītāka lieta, protams, ir metinātāji vai vēl kāda cita ranga speciālisti, kur bez labas izglītības viņš nevar to darbu darīt! Taču arī uz tādām mācībām mēs esam gatavi, gada laikā mums ir bijušas divas grupas, kur  mācām par metinātājiem no nulles: ņemam pasniedzējus, paši veidojam grupas.  Vai tas notiek VALPRO ietvaros, neizejot uz Valmieras tehnikumu vai kādu citu profesionālās izglītības iestādi? Tas notiek sadarbībā ar profesionāliem pasniedzējiem, kuriem ir tiesības pēc apmācību beigām izsniegt cilvēkiem nepieciešamos dokumentus. Jo mēs varētu apmācīt paši, bet mums nav tiesību izsniegt dokumentus.  Kāds ir šādu, iekšēju, profesionālās apmācības kursu laika sadalījums? Visām šīm mācībām ir teorētiskā un ir prakses puse. Protams, šie cilvēki arī strādā. Piemēram, nupat mums bariņš inspektoru mācījās divas nedēļas no vietas nonstop režīmā, bet ir arī tā, ka nedēļā vienu dienu mācās, bet četras strādā. Sistēmas tur ir ļoti dažādas. No vienas puses – VALPRO ļoti nepieciešams darbaspēks, no otras puses – uzņēmumā taču nāk iekšā jaunās tehnoloģijas... Kādos tempos tas notiek un kā izpaužas darba procesā? Tehnoloģijas nāk klāt visu laiku! Manuprāt, pēdējo 10 gadu laikā nav bijis neviena gada, kad mēs kaut ko nebūtu izdarījuši automatizācijas jomā. Automatizācijas risinājumi ļauj samazināt darbaspēka daudzumu, ļauj palielināt ražošanas efektivitāti, tā vienkārši notiek non-stop režīmā. Gadā mēs realizējam kādus 10 automatizācijas projektus.  Tātad esošo produktu ražošana tiek arvien uzlabota, optimizēta, ar vienīgo vēlmi – noturot līdzšinējo kvalitāti, kāpināt efektivitāti. Varbūt kādu piemēru? Piemēram, tāds ļoti vienkāršs projekts, saistīts ar mūsu ikdienas produkciju – degvielas kannu, tās kakliņš. Pirms četriem gadiem četri cilvēki visu mēnesi šos kannu kakliņus uz presēm štancēja, lai dabūtu gatavus. Pirms kādiem diviem gadiem palaida projektu, kur deviņu operāciju prese no metāla loksnes ruļļa paņem metālu, un kannu kakliņi pēc deviņām operācijām birst ārā! Šo iekārtu apkalpo viens operators, viņš nedēļas laikā izgatavo mēnesim vajadzīgo kannu kakliņu apjomu. Uzreiz cilvēku ekonomija, standartizēts darbs, arī personāla vadībai un grāmatvedībai attiecīgi mazāk darba. Protams, uz automatizācijas rēķina mēs uzņēmumā cilvēku skaitu nesamazinām, jo mums nepārtraukti nāk jauni produkti, jauni pakalpojumi, jaunas iekārtas, kur atkal cilvēkus vajag!  Par kādiem skaitļiem VALPRO var runāt ražošanas modernizācijas un automatizācijas sakarā? Desmit pēdējo gadu laikā VALPRO investējis ražošanā 6 miljonus eiro. 

KANNAS SĀKUMS. Top degvielas kannas sānu sagataves.