Mājas darbus esam padarījuši!

Burtnieku novads liels. Vai tas būtu varējis pēc reformas pastāvēt kā atsevišķa vienība, kaut arī blakus Valmierai?

Es jau no pirmās dienas attiecībā pret lielo valsts politiku, kuru bīdīja (VARAM ministrs) Pūce ar saviem palīgiem Rungaini un Jāņasētas ekonomģeogrāfu Turlā kungu, biju diezgan skeptisks. Visa šī politika bija vērsta uz to, ka tik mazapdzīvotai valstij ir par dārgu uzturēt trakos ceļu kilometrus, tāpēc vajag piespiest laukiem iztukšoties, pārvākties uz pilsētām, kur uzturēt infrastruktūru būs lētāk, tad arī pietiks algas skolotājiem, policistiem, dakteriem un visiem pārējiem... Biju pret šo pasākumu kā tādu, lai tādā veidā iztukšotu laukus. Tas, kā no vecā Valmieras rajona, kuru es ļoti labi pazīstu no sava darba mūža vairāk nekā 40 gadu garumā, viss izveidojās 2009. gadā, arī bija politiskais tirgus. Piemēram, kā varēja tapt tāds veidojums kā Naukšēnu novads, kas sastāv no diviem pagastiem ar plus mīnus 3000 iedzīvotājiem un kas robežojas ar Rūjienas pilsētu, kur ielas viena puse ir pilsēta, bet otra jau lauki? Manā skatījumā Valmieras rajons – tik liels, kāds tas ir šobrīd ar vairāk nekā 50 tūkstošiem iedzīvotāju, ar tik lielu teritoriju – kā viena administratīvā vienība būs ļoti grūti pārvaldāma. Tā iemesla pēc, ka tieši tie lēmēji attālināsies no cilvēkiem. Izpildvara droši vien būs tuvāk vai tālāk, bet lēmēji noteikti attālināsies! Manuprāt, Valmierai vajadzēja tāpat kā citām lielpilsētām, kas cīnījās par savu statusu, attīstīties kā lielpilsētai. Pievalmiera, kas mēs esam, nekad bez Valmieras neesam dzīvojuši, vienmēr esam bijuši kopā ar to. Bet vai Valmieras pilsēta varētu būt kopā ar Kocēnu, Beverīnas un Burtnieku novadiem? Ļoti iespējams. Taču otru veidojumu es redzētu ziemeļos, kur varētu būt kopā Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu novadi, arī Strenču novadu vēl varētu paraut klāt. Tad es saprastu kaut kādu samērību. Jo visi tie bļauri ar saukļiem, ka mēs gribam līdzsvarotus pakalpojumus, visā valstī pieejamus – tie ir tikai vārdi! Bet šobrīd likums ir pieņemts, un mums ir jāskatās nākotnē, kādā veidā lai mēs nepazaudējam to, ko esam izveidojuši. Protams, ka Burtnieku novads varēja pastāvēt arī viens pats! Ar 10 miljonu eiro budžetu, ar 8 tūkstošiem iedzīvotāju mēs jau šobrīd esam tāds pats, vēl lielāks par Valkas novadu. Ja Valkas novads var pastāvēt, tad kāpēc ne mēs? Protams, ar nosacījumu, ka, nesaplūstot pašvaldībām, jebkādā formā mums ir sadarbība ar Valmieras pilsētu attiecībā uz to, kas traucē vai būtu nepieciešams Valmieras attīstībai. Ja Valmierai perimetrs ir par mazu, nav nekādu problēmu! Re, kur vēl 30 hektāri zemes! Bija situācija, kad Valmierai vajadzēja Viesturskolai piebūvēt jauno korpusu – bez jautājumiem mūsu novada deputāti ārkārtas domes sēdē lēma par brīvu atdot Valmieras pašvaldībai zemi: būvējiet!

Lielajam Valmieras novadam Burtnieku novads piepulcējas ar bagātu pūru – daudziem nozīmīgiem objektiem. Olimpiešu parks un multifunkcionālais atpūtas parks Avoti Valmieras pagastā, vēsturiskais un tai pašā laikā modernais Matīšu Tautas nams, augstā līmenī renovētais Rencēnu pamatskolas sporta stadions... Vai nav sāpīgi to juridisko piederību zaudēt?

Nekādu sāpju vai skaudības nav, jo tas viss vienalga paliks cilvēkiem. Mēs, visi novada deputāti, esam kalpojuši saviem cilvēkiem. Ne jau kāds te no nezin kurienes atbrauks un tos labumus baudīs! Tas ir fakts, ka visu šo 12 gadu garumā esam strādājuši pie tā, lai savu mājasdarbu izpildītu. Pie šīs lielās 8 novadu saplūšanas, kas tagad notiks, mēs īstenībā esam savu mājasdarbu izdarījuši, manuprāt, visās jomās. Vispirms jau izglītība, ko mēs esam caur lielām sāpēm, lieliem sitieniem, lielām lamāšanām optimizējuši, efektivizējuši. Es te runāju par mazo skoliņu, kas bija Ēvelē 17 pagasta bērniem. Viņiem visiem šobrīd izglītība ir nodrošināta. Esam visās trijās novada skolās sakārtojuši infrastruktūru, vēl nākamgad jāpaspēj rekonstruēt sporta laukumu Burtnieku Ausekļa pamatskolā. Ja par kultūru, tad katrā pagastā atjaunota, renovēta vieta, kur cilvēkiem kopā sanākt, vienīgi Valmieras pagastā mums ir līdzīgi kā Valmieras pilsētā – neesam tikuši paši līdz savam kultūras namam. Bet labā ziņa tā, ka deputāti jau lēmuši, ir piešķirta nauda budžetā, lai tikai zīmē projektu! Ja Valsts kase būs pretimnākoša un sapratīs, ka to vajag, tad jau nākamajā pavasarī sāksim Valmieras pagasta kultūras namu rekonstruēt. Sakārtota ir administrācijas struktūra, to esam paveikuši pēdējo divu gadu laikā. Mums ir divās vietās pagastu pārvalžu vadītāji, kuri atbild uzreiz par diviem pagastiem. Tā ir Matīšos un Vecatē, tāpat arī Rencēnos un Ēvelē.

Protams, īpaša vērtība ir Latvijā ceturtajam lielākajam ezeram. Kaut arī Burtniekā, kas pašvaldības apsaimniekošanā, patlaban problēmu netrūkst...

Problēmu netrūkst jau, manuprāt, pat kādus 50 gadus, kopš Burtnieku ezeru ekspluatē intensīvi. Protams, mums, pašvaldībai, kā ezera apsaimniekotājai jārūpējas, lai ezers kā objekts kalpotu pēc iespējas labāk un vairāk sabiedrībai. Un ne tikai mūsu lielnovada sabiedrībai, īstenībā tas ir visas Latvijas ezers. Un te mēs nevaram šķirot, vai tu dzīvo tepat kaut kur Valmieras rajonā vai ārpusē. Esam guldījuši ezera infrastruktūrā un darījuši! Piemēram, Vecatē pirms Burtnieku novada izveidošanas vispār nebija pašvaldības infrastruktūras, tikai privāta laivu bāze. Tagad Salacas krastā pirms tilta ir publiska infrastruktūra, kuru var izmantot ikviens laivotājs vai atpūtnieks. Matīšos pirms novada izveidošanas tagadējā kanāla vietā bija tikai zemes gabals un vecs grāvis, paraugiet, kā tur šobrīd izskatās! Burtnieku centrā novads sāka ar kanāla izbūvi, tiesa, nedaudz par stāvu sanācis laivu ielaižamais slips. Un Silzemnieku pludmale, vai tur vispār varēja normāli piebraukt pirms 9 gadiem? Tur tagad gan ceļš uzbūvēts, gan pati pludmale labiekārtota. Jā, ir Burtniekos nepadarīts darbs, ko esam mēģinājuši darīt, bet līdz galam nav sanācis. Burtnieku vēsturiskais centrs, kas faktiski ir Burtnieku vizītkarte. Neveiksmīgas privatizācijas rezultātā visas šīs vēsturiskās ēkas nonākušas privātās rokās, un pašvaldībai īstenībā tur teikšana diezgan ierobežota. Divas ēkas – Ezera ielā 6 un 8 – pašvaldība atpirka ar vienu mērķi, lai vēl mēģinātu saglābt esošās būves. Jādomā, lai arvien lielāka interese būtu par Burtnieku ezeru, lai cilvēki te arvien vairāk brauktu, nomātu laivas no vietējiem uzņēmējiem, gulētu viesu mājās un izpirktu produktus vietējos veikalos.

Moderns bērnudārzs Burtiņš pašā Valmieras pievārtē, kur ne tikai savs peldbaseins, bet jau gatavs projekts piebūvei. Un tomēr lietas nekustas!

Jā, nekustas, bet ne jau pašvaldības vainas dēļ. Esam izdarījuši visu jau tik tālu, ka ir noslēgts līgums ar būvnieku. Līdzko Valsts kase iedos mums aizņēmumu, ar kādu pusotru miljonu pietiktu, pārējo, kaut vai miljonu esam gatavi no pašu budžeta saskrāpēt klāt. Apmēram divus miljonus eiro ar PVN šim projektam vajag. Mēs neprasām dāvanu, mēs šo naudu Valsts kasei atdosim, kā līdz šim esam atdevuši visus ilgtermiņa aizņēmumus, ko ņem uz 20 gadiem. Iedodiet aizdevumu, un rīt jau lāpsta tiks durta zemē, un pēc 10 mēnešiem Burtiņā būs četras grupiņas ar 80 bērniem klāt. Bet neviens Rīgas ierēdnis nevar savu pakaļu no krēsla pacelt, atbraukt un uz vietas situāciju noskaidrot! No viņu izdomātajiem kritērijiem mēs neatbilstam tikai vienam – projekta tāmei jābūt apmēram 12 tūkstošiem eiro uz vienu bērnu. Ja tāme dārgāka, mēs jums nedosim. Ko nozīmē 12 tūkstoši uz bērnu? Par to var kaut kādus celtniecības vagoniņus salikt kopā, nerēķinoties, ka mums tur ir infrastruktūra – peldbaseins un viss pārējais. Jā, mums tāmē sanāk kādi 23 tūkstoši uz bērnu. Labi, lai Valsts kase mums iedod kaut vai tos 12 tūkstošus uz vienu bērnu, mēs pieliksim trūkstošo klāt! Bet tur taču neviens mūsos neklausās! Tagad šādu lielo investīciju projektu var virzīt tālāk tikai tad, ja to apstiprina visas astoņas topošā Valmieras novada pašvaldības. Mēs ar savu iepirkumu aizgājām, un visi astoņi pārstāvji pacēla rokas PAR. Jo piepilsētā trūkst bērnudārzu. Lielnovads 100% atbalsta, bet Rīgā – nekādas reakcijas...

Ko iegūs un ko varbūt arī zaudēs, piemēram, šobrīd novada tālāko pagastu – Ēveles un Vecates – iedzīvotāji savā ikdienā, dzīvojot jau lielajā Valmieras novadā?

Es ļoti ceru, ja tic tam, ko stāstīja nevis pirms reformas, bet tagad – pirms pašvaldību vēlēšanām – stāsta attiecīgo sarakstu līderi, ka nevienam sliktāk nebūs. Ka būs tikai labāk. Ja būs sliktāk, tad kādam ir jāuzņemas atbildība un jāpasaka – draugi, es tomēr kļūdījos ar visu to pasākumu, man tāpēc jāpaiet malā. Zaudēt nedrīkst neviens! Mēs, pašvaldības deputāti, Burtnieku novadā savu mājasdarbu esam izdarījuši visās jomās, un vairs jaunajai slotai, kura tur būs, nebūs Burtnieku novada sešos pagastos daudz ko slaucīt.

Sarunas finišā arī nedaudz privāts jautājums. Gandrīz visu satelītu – novadu vadītāji jau pieslējušies Valmieras mēra Jāņa Baika vadītajam blokam. Izņēmumi ir divi – Harijs Rokpelnis Mazsalacas novadā, kurš būšot zaļzemnieku listē, un Edvīns Straume Burtnieku novadā. Kā būs ar startu vēlēšanās un kāpēc ne vadošajā un, visticamāk, uzvarošajā blokā?

Cilvēki vērtē dažādi: vai tas ir uzvarošais vai aizejošais bloks, vai kārtējais veidojums, kam kaut kas apakšā no citas sērijas... Kāpēc es nepūšu Jāņa Baika burās un neesmu gatavs balsot par to, ka viņš pārstāvēs jauno lielnovadu kā domes priekšsēdētājs? Šobrīd šī koalīcija, kas ir izveidojusies, viņi visi ir vienojušies par atbalstu Baikam, viņš cementē sev vietu uz jaunā lielnovada domes priekšsēdētāja amatu. Tātad visi tie, kuri viņam pieslējušies, arī tie, kuri pavisam ātri pametuši savas partijas, domā, ka izvilks lielo kārti. Ir daudzas lietas, ko Valmiera izdarījusi super, pēdējos pāris gados pilsētas pašvaldība pievērsusies arī perifērijas sakārtošanai. Bet ir divas lietas, kāpēc es nepūtīšu Baika burās. Pirmkārt, tāpēc, ka viņš jau reformas pirmsākumos deklarēja, ka laukiem kaut ko vajag noņemt, lai lauki padalītos ar pilsētu. Otrkārt, es pagaidām neesmu dzirdējis, ka Baika kungam būtu attīrīta reputācija un tā būtu tīra. Šobrīd viņš ir kriminālprocesā, kur pret viņu ir ierosināta krimināllieta tā saucamajā būvnieku karteļa lietā. Viņam ir tiesības uz aizstāvību. Un, kamēr viņš kā amatpersona, kā domes priekšsēdētājs nav pateicis, ka izmeklētāji un tiesneši, kas sankcionēja kratīšanu viņa kabinetā, ir kļūdījušies un ka viņš ir tīrs un balts, kamēr tiesa nepateiks, ka lieta izbeigta nevis pierādījumu trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka viņš ir nevainīgs, tikmēr es viņu neatbalstīšu. Šobrīd pār Jāni Baiku ir aizdomu ēna, un tādu cilvēku es nevaru atbalstīt lielnovada domes priekšsēdētāja amatā. Pats jau pāris gadus esmu Latvijas Zemnieku savienības biedrs, uz pašvaldību vēlēšanām iesim vienā sarakstā ar Hariju Rokpelni, Mazsalacas novada domes priekšsēdētāju.

VĒL VIENS MĀJASDARBS. Edvīns Straume šī gada 21. jūlijā, Matīšu pagasta pārvaldes ēkā atklājot Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru. Te laipni gaidīti visu apkārtējo novadu iedzīvotāji, kuriem Matīši tuvāk vai vienkārši pa ceļam, un arī tas, protams, ir viens no Burtnieku novada domes deputātu laikus paveiktajiem mājasdarbiem, raugoties reģionālās reformas virzienā.