No idejas līdz gatavam produktam

Pastāsti man kā nezinītim, ar ko īsti nodarbojas biznesa inkubatorā.

Īstenībā viss ir ļoti vienkārši: mums ir divu veidu programmas – pirmsinkubācija un inkubācija. Pirmsinkubācijā tu vari atnākt kā fiziska persona ar savu ideju – tā var būt kosmiska vai arī ļoti vienkārša, piemēram, atvērt kafejnīcu Rūjienā – un, attiecīgi aizpildot pieteikumu, notiek uzņemšana pirmsinkubācijā, kurā šī ideja tiek skatīta un analizēta no visām pusēm – ko var pats izdarīt un kur vajag piesaistīt papildu resursus, lai šo darbību varētu reāli uzsākt. Tam visam mums ir speciāla mācību programma, t.s. Pink skola, kuras galvenais mērķis pirmsinkubācijas termiņa laikā ir uzsākt sava produkta vai pakalpojuma testa pārdošanu, jo tikai ar teoriju mūsu izpratnē ir par maz. Tad arī parādās, kurš ir apņēmīgs un tiešām grib to darīt un kurš tikai atnācis mirkļa iespaidā. Pirmsinkubācija ilgst 6 mēnešus, kuros tiek noskaidrots, būs vai nebūs. Savukārt tie, kuri jau nodibinājuši savus uzņēmumus un zina, ko darīs, stājas inkubācijā. Uzņemšana inkubācijā, līdzīgi kā pirmsinkubācijā, līdz šim notika divas reizes gadā, bet, tā kā programmas termiņš tuvojas beigām, tad šobrīd vairs var būt tikai viena uzņemšana inkubācijā, jo ir noteikts vietu skaits. Parasti tie bija 5 – 7 uzņēmumi, kuri iesniedz pieteikumus un piedalās komisijas sēdē, prezentējot savu biznesa redzējumu, kā viņi grib attīstīties, un tad inkubators attiecīgi lemj, kā viņiem šajā attīstības ceļā palīdzēt. Ja viņi tiek šo piecu labāko skaitā, mēs slēdzam ar viņiem atbalsta līgumu, un tad jau viņiem ir pieejams ļoti plašs atbalsta plāns – viņi var saņemt līdzfinansējumu telpu nomai ražošanai vai ofisam, viņi var saņemt 50% līdzfinansējumu mārketinga pakalpojumiem, 50% līdzfinansējumu izejvielu iegādei. Jebkādus pakalpojumus, kas viņiem nepieciešami savu mērķu sasniegšanai, mēs līdzfinansējam. Protams, tas tiek attiecīgi saskaņots un apstiprināts – viņi iegādājas, un mēs atdodam pusi naudas atpakaļ. Līdzfinansējuma griesti pēc Eiropas Savienības kārtības viena uzņēmuma atbalstam konkrētā laika periodā ir 200 tūkstoši trīs gadu laikā, bet, lai sasniegtu šo robežu, jāspēj ļoti strauji attīstīties. Mums tāds piemērs bija Woodheart galdniecība, kurai tagad inkubācijas līgums jau beidzies. Šī galdniecība bija tuvu maksimālajai robežai, jo izmantoja arī Lauku atbalsta dienesta programmas un ļoti labi ieguldīja arī mūsējo naudu un šobrīd ir viens no tiem veiksmes stāstiem, par kuriem varam teikt – atnāca kā fiziska persona ar savu domu par galdniecību, izgāja pirmsinkubāciju un pēc tam trīsarpus gadu laikā uzbūvēja uzņēmumu, kurā šobrīd ir vairāk nekā 20 darbinieku un apgrozījums jau ir pāri par 1 miljonu eiro gadā, un ir nopietna ražošana ar eksportu uz Franciju, Skandināvijas un vēl citām valstīm.

Kuras ir tradicionālās nozares un kuras idejas bijušas pavisam neparastas?

Ja skatāmies visus 13 Latvijas inkubatorus, ir reģionāli iezīmējies, kur kam kas vairāk piesakās. Mums sākotnēji izteikti pārsvarā bija kokapstrāde, un tas acīmredzot ir Vidzemes jājamzirdziņš, jo uzrādīti labi izaugsmes rezultāti, bet tikpat daudz mums šobrīd ir arī dažādi informācijas tehnoloģiju produkti, kas jau paspējuši izinkubēties. Taču ir arī jaunie, kas ir tehnoloģiski ietilpīgi, piemēram, stikla taras monitorēšanas sistēma, kura uz līnijas uzreiz pasaka, vai tā stikla pudele, kurā tūlīt pildīs kādu dzērienu, ir pietiekami izturīga vai trausla. Tur ir ne tikai jāuzprogrammē iekārtas smadzenes, bet arī fiziski šī iekārta jāuzbūvē. Runājot par visinteresantākajām idejām, viena no tām ir Z tritons – velo māja/amfībija. Likās, ka tas ir kaut kas nereāls, bet nu tā ir uzbūvēta un strādā, ar to var tiešām braukt un tajā dzīvot. Vēl netradicionāla ir pastkastes/pakomāta ideja, kas prezentēta vairākiem lielajiem preču piegādātājiem. No ierastajiem pakomātiem šī iecere atšķiras ar to, ka tajā ir gan tāds kā ledusskapis, gan tāds kā sildītājs. Pasūtot pārtiku uz mājām, iespējams ieslēgt tā, lai būtu auksts un tā nesabojātos, vai arī, pasūtot siltu picu, var noregulēt tā, lai tā saglabājas silta. Sākotnējais koncepts bija tāds, ka šādi pakomāti/pastkastes varētu būt pie rindu mājām, kā arī pie privātmājām, kur vienu pakomātu var izmantot vairākas saimniecības, jo vienai mājsaimniecībai tas sanāktu pārāk dārgi. Šobrīd ideja tiek attīstīta, bet sakarā ar izejvielu sadārdzinājumu pasaules tirgū attīstības ātrums ir nedaudz mazinājies. Patlaban iekārta tiek pielāgota pieejamajām izejvielām un teju, teju prototips būs gatavs, jo tāds vienmēr ir vajadzīgs, lai pēc tam pasūtītu ražošanu.

Mums arī medicīnas jomā ir ļoti interesants produkts – sistēma, kas medicīnas iestādēm palīdz optimizēt darbu un ārstiem pierakstīt diagnozes vai nepieciešamos medikamentus. Nupat mūsu klients, sadarbojoties ar vienu latviešu kompāniju, savā sistēmā uzstādīja iespēju ar balss vadību ierakstīt visu, kas nepieciešams. Tā ka ir visādas inovācijas, kuras zināmas vienīgi attiecīgās nozares speciālistiem, bet parastie iedzīvotāji par šīm interesantajām lietām bieži vien neuzzina.

Kā inkubatora ģeogrāfiju ietekmējusi novadu reforma?

Valmieras inkubatora teritorija visu laiku bijusi viena no lielākajām, sakarā ar novadu reformām nekādu pārmaiņu nav, izņemot to, ka mēs, vienojoties ar Madonas biznesa inkubatoru, esam nedaudz pārdalījuši teritorijas. Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma esam vienojušies ar pašvaldībām, ka līdz 2023. gada beigām veidosim atbalsta vienības gan Alūksnē, gan Smiltenē, jo Valmieras biznesa inkubatoram jau ir atbalsta vienība Cēsīs, kur mūsu projektu vadītājs ik pa laikam atrodas un apkalpo klientus uz vietas. Ņemot vērā, ka Madonas inkubatoram ir atbalsta vienība Gulbenē, viņi pie sevis ņem arī Alūksni, savukārt mums būs atbalsta vienība Smiltenē – jau tiek saskaņoti līgumi un sasniedzamie rādītāji, jo tāpat vien tas arī nenotiek. Vienīgais, ko varētu vēlēties – lielāku aktivitāti, jo aktīvākā tomēr ir Valmiera, tās apkārtne un Cēsis. Pašlaik iespējas ir vienādas visiem, klientiem nav obligāti jābrauc uz šejieni, viss var notikt attālināti, tāpēc mēs ceram, ka spēsim savu teritoriju vēl aktivizēt, lai jau nākamajā ES septiņgades plānošanas periodā varētu savu pakalpojumu uzlabot, – par to jau intensīvi domājam, lai nebūtu pārrāvums starp šo programmu un nākamo.

Vienubrīd, ja pareizi atceros, inkubators tika slēgts...

Inkubatoru programmai uz visu periodu Latvijā bija paredzēti 32 miljoni eiro, un, ja pirms 4 – 5 gadiem paprasa, vai ar to pietiks, ir grūti uzminēt, cik naudas no mums tie klienti paņems, tāpēc atbilde, protams, bija, ka pietiks. Taču izaugsme izrādījās daudz straujāka, rezultātā klienti naudu ņēma vairāk, un jutām, ka līdz beigām būs par īsu. Tāpēc jau no šī gada pavasara ministrijai tika ziņots, ka mums nepietiks un nepieciešams papildu finansējums, bet tur nelikās ne zinis, kamēr pienāca brīdis, kad pateicām, ka programma jāslēdz, jo nepietiks naudas jau esošajiem uzņemtajiem klientiem – viņi taču ar to finansējumu rēķinās, un, ja mums jāatsaka, tas tas izskatās diezgan bēdīgi. Beigās jau ar visu pašvaldību palīdzību citām iesaistītām pusēm, kuras nedaudz paspieda uz ministriju, dabūjām papildu finansējumu pāri par 7 miljoniem, kas, diezgan cieši plānojot, ļauj mums nostrādāt līdz 2023. gada beigām ar līdzšinējo piedāvājumu.

Vai darbošanās attālināti devusi arī kādu pozitīvu efektu?

Runājot par pašu inkubatora darbību – pirms tam mums bija klātienes mācības pirmsinkubācijā, uz kurām daudzi nevarēja izbraukāt, bet šobrīd tas vairs nav šķērslis, mēs rīkojam mācības attālināti, un, kad mums atkal bija iespēja tās rīkot klātienē, cilvēki teica: nē, nē, nē – labāk attālināti, varam pieslēgties un nekur nebraukt – tā ir viena pozitīvā iezīme. Savukārt, kad bija pirmais pandēmijas vilnis, klients interesējās par inovatīvu skābekļa padeves iekārtu ražošanu, taču beigās inkubācijā neiestājās, ideja viņam kaut kur paplēnēja, bet tas ir devis uzrāvienu visiem e-komercijas klientiem, kas kaut ko tirgo internetā. Tiem visiem rādītāji ir tikai kāpuši un realizācijas apjomi pieauguši. Pozitīvais ir tas, ka bilance ne tikai Valmieras inkubatorā, bet visai inkubācijas programmai kopumā ir tāda, ka tā nauda, ko esam iedevuši klientiem kā atbalstu, caur šo klientu nodokļiem ar lielāku uzviju ir atgriezusies valsts budžetā. Tas ir labais prakses piemērs, kā ieviest ES projektu programmu. Jāņem vērā, ka mēs esam devuši ne jau mūsu budžeta naudu, bet gan Eiropas piešķirto, tā ka Eiropas naudu esam pārlikuši valsts kabatā.

Datos par Valmieru šobrīd atrodami 36 aktīvi inkubācijas dalībnieki, no kuriem 20 reģistrēti Valmieras novadā, 14 no Cēsīm, bet pa vienam no Smiltenes un Gulbenes. Valmieras klientu atbalstam biznesa inkubators izmaksājis nedaudz zem 600 tūkstošiem, savukārt iekasēto nodokļu apjoms no inkubācijas dalībniekiem ir 1 miljons 100 tūkstoši eiro, tātad ieguvums ir dubultā. Protams, to nevar vērtēt kā vienīgi inkubatora nopelnu, jo mūsu klienti būtu strādājuši tik un tā, taču esam ļāvuši viņiem attīstīties ātrāk, un tas ir mūsu mērķis un galvenais uzdevums. Tāpēc visiem klientiem mēs uzstādām ambiciozus mērķus un sekojam to izpildei, lai būtu ieguldījums tautsaimniecības attīstībā.

Cik aktīvi savas idejas piesaka skolu jaunatne?

Ir tā, ka mūsu programmā var pieteikties tikai pilngadīgi jaunieši. Pie mums inkubatorā iestājās puiši no Valmieras tehnikuma ar reāli nodibinātu uzņēmumu. Bija ļoti labi novērtēts projekts – baltais spieķis ar sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet jaunekļiem pietrūka biznesa rūdījuma un arī zināšanu, jo mēs viņu vietā šo projektu arī nevaram uztaisīt. Mūsu pieredze pēc šī projekta bija tāda, ka ne visi no skolas sola var ielēkt uzņēmējdarbībā, jo tam nepieciešamas gan papildu investīcijas, gan nopietnāka pieeja mārketingam, pārdošanai un visām pārējām lietām. Tur vajadzīga vēl papildus ieguldītā nauda, jo mēs dodam pusi un, ja nav tās otras puses, tad no mums arī neko nevar dabūt. Bet jaunieši ir nākuši un interesējušies, un arī mēs esam gājuši uz tehnikumu un stāstījuši, ko mēs varam piedāvāt. Tie, kuri vēlas kaut ko izdarīt, arī mūs atrod.

JURIS ČEIČS: «Šī gada sešos mēnešos kopējais apgrozījums no visiem uzņēmumiem bijis 1 miljons 200 tūkstoši eiro ar eksportu 640 tūkstošu apmērā, savukārt 2020. gadā apgrozījums bija 3297646 eiro, no kuriem eksports, kas ir viens no rādītājiem, pēc kuriem tiek vērtēta inkubatora efektivitāte, bijis 1692804 eiro apjomā. Mūsu darbību vērtē pēc šādiem kritērijiem: nomaksātie nodokļi, radīto darba vietu skaits, eksports un piesaistītais kapitāls uzņēmumos bez biznesa inkubatora finansējuma.» Ārijas Romanovskas foto