No "zapiņa mersi" neuztaisīsi

«E-veselība sākās, manuprāt, jau 2006. vai pat 2005. gadā, iztērēts ir pāri par 16 miljoniem, bet faktiski darbojas tikai divas lietas: e-recepte un e-darba nespējas lapa. Sistēma ir tik daudz pārtaisīta, un neviens nav atbildīgs par to, kas ir darīts iepriekš. 2018. gadā ar ministres Čakšas rīkojumu tika ieviesta e-recepte, taču problēma ir tā, ka e-recepšu un darba nespējas lapu izrakstīšana tik daudz un bieži nojūk un nestrādā, ka par to ir ļoti daudz sūdzību. Daudz kas atkarīgs arī no interneta ātruma un tā kvalitātes. E- veselības programma nesavienojas, teiksim, ar ārstu biroju un vēl daudzām citām programmām, kur vajadzētu to informāciju fiksi dabūt no turienes uz turieni, ko ietekmē arī interneta jauda un pieslēgums. Tur, kur tā nav, mums ir lielākas problēmas. Šobrīd aktuāli būtu e-veselību paplašināt, lai būtu e- nosūtījums, lai pacientam nevajadzētu iet pie ārsta un dakterim uz lapiņas rakstīt, uz kurieni viņš pacientu nosūta, bet tas viss būtu izdarāms e-veselībā, kur tiktu nozīmēta izmeklēšana, nosūtot pie speciālista, diemžēl tas vēl nefunkcionē. Situācija ir tāda, ka toreiz nopirka zaporožecu, kuram tagad liek visu klāt, lai uztaisītu par mersedesu, bet bāze ir un paliek zaporožecs, un tā ir lielākā problēma, jo faktiski visi eksperti iesaka šo e -veselību nobrucināt un taisīt visu no jauna, kura būtu jaudīga un ietilpīga, bet tagad mēs turpinām cīnīties ar veco bāzi, un tāpēc jau arī tā neiet un nojūdzas. To saka visi – gan ģimenes, gan slimnīcu ārsti, ka sistēma ļoti, ļoti bieži nestrādā. Kad uz aptieku e-recepte nav atnākusi un pēc zālēm jānāk citreiz, bet, ja cilvēks atbraucis no laukiem, kur autobuss uz pilsētu un atpakaļ kursē vienreiz dienā, tad jāgaida nākamā diena, un tādu problēmu ir ļoti daudz.

Tomēr netrūkst arī plusu. Kaut vai tā pati darba nespējas lapas izrakstīšana – kad tā funkcionē, tikai ievadi sistēmā, un tā automātiski parādās Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas ir ērti, tāpat tā e-recepte, bet tikai tādā gadījumā, kad viss funkcionē.

Vēl pastāv arī e-medicīna, kas ir pavisam kas cits. Ar tās palīdzību attālināti var strādāt, piemēram, radiologi, rentgenologi, kuru mums Latvijā ir ļoti maz, toties ir pāri par 2000, šķiet, drīz jau būs 3000, radioloģisko iekārtu, bet speciālistu ir mazāk par diviem simtiem. Uz visām šīm iekārtām tiek veikti izmeklējumi, kas nozīmē, ka katram radiologam jāapkalpo 10 vai 15 iekārtas – ultrasonogrāfija, rentgeni, magnēti, tomogrāfi, bet cilvēku nav, tāpēc tos datus ievada attālinātajā e-medicīnā un speciālists, sēžot mājās, var atvērt datoru un paskatīties bildi un uzrakstīt savu slēdzienu. Problēma ir tāda, ka viņš par to slēdzienu nenes nekādu atbildību. Viņš var kļūdīties – tādi gadījumi arī ir bijuši – un pateikt, ka tur nav kaula lūzums, taču cits pieredzējušāks speciālists tomēr to patoloģiju atrod. E-medicīnu izmanto visas Eiropas valstis, īpaši jau skandināvi, kur reāli speciālisti nemaz neatrodas valstī, bet gan dzīvo citur un attālināti konsultē.

Sakarā ar kovidu šobrīd visur norauts stopkrāns, ministrijai ir citas problēmas, kā veicināt vakcināciju un mazināt lielo Covid pacientu pieplūdumu. No pirmdienas tiek slēgta plānveida palīdzība, bet vai tas ir reāli? Mēs piektdien runājām ar Valmieras Uģi (Muskovu, Vidzemes slimnīcas direktoru - J. C.), kurš teica, ka plānveida operācijas būtu iespējamas, ja vien būtu pieejami speciālisti. Ja to nav, tad tā ir cita lieta, bet Pavļuts grib to vienpersoniski lemt, ka visā Latvijā tas jāpārtrauc – vai tas ir dikti, dikti pareizi, to mēs vēl nezinām.

No dakteriem caurmērā reģionos patlaban vakcinēti pāri par 80% personāla, Valmierā, šķiet, vairāk nekā 90%, taču, piemēram, Latgalē, Daugavpilī, diez vai būs pat 40%.

Vēl e-veselībā būtiski būtu kopā sajūgt visus veselības dienestus – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ar ministriju, jo problēma ir tā, ka katrs no šiem Veselības ministrijas dienestiem prasa slimnīcām vienu un to pašu papīru sūtīt katrai atsevišķi. Mēs viņiem sakām – varat taču savā starpā sakomunicēt, mēs to ievadām kaut kādā kopējā katlā, un jūs, ja vajag, varat no turienes izmakšķerēt, bet nē – mums joprojām sūta pieprasījumus atsevišķi iesniegt tādus pašus datus, kuri pieejami, piemēram, VIDā vai Nacionālajā veselības dienestā atkal, jo valsts sektors savā starpā nesazinās. Mēs par to runājam jau desmitiem gadu, taču neko neesam spējuši ietekmēt.»

JEVGĒŅIJS KALĒJS: «Tas, ka ik gadu medicīnai tiek palielināts finansējums, nenosedz izmaksu pieaugumu, ja šogad par 40% palielinās gāzes un elektrības cenas.» Publicitātes foto