Darām šodien, domājot par nākotni

Sākam ar pašu it kā ļoti gudru terminu – VIDES ILGTSPĒJA? Ko tas nozīmē vienkāršā valodā?

Vides ilgtspēja nozīmē to, ka mēs jau ilgtermiņā un pakāpeniskiem soļiem domājam par vides saglabāšanu, par saviem paradumiem. Nevis tikai šodien, bet ka tas ilgtermiņā – rīt, parīt, aizparīt – sekmēs vides saglabāšanu un kā mums to noturēt ar konkrētām aktivitātēm.

Tautas valodā runājot: to, ko mēs esam saņēmuši mantojumā – puslīdz labu vai sliktu, tas jau ir cits jautājums – no saviem vecākiem un vecvecākiem, mums jācenšas pašiem noturēt vismaz esošajā līmenī un jāgādā par to, lai mūsu bērni būtu izglītoti, darītu tāpat kā mēs un pat vēl labāk...

Tikai grūti jau salīdzināt, kā tas bija mūsu vecvecākiem. Jo mainījusies taču ekonomika un viss pārējais; ja mēs paskatāmies patēriņu, konkrēti runājot par atkritumu apjomu, tad to jau tā gluži nevar salīdzināt. Jo šobrīd mums ir iespējas veikalā iegādāties daudz vairāk preču un radīt lielāku apjomu atkritumu. Tāpēc arvien aktuālāk ir izvērtēt mūsu paradumus, vajadzības un neskatīties to tikai atkritumu kontekstā. Ne tikai domāt par vides ilgtspēju kā mūsu apkārtni, bet arī mēs esam dabas sastāvdaļa.

Vai varam teikt, ka pie vides ilgtspējas nodrošināšanas pieder gan specializēta izglītība šajā jomā, gan arī ikdienā darāmi vai – tieši otrādi – no mūsu ikdienas izskaužami, nedarāmi darbi?

Manuprāt, jā, jo tas jau ietver visu kopumā.

SIA ZAAO vides akcijās skolas un pirmsskolas izglītības iestādes iesaistās kopš 2001. gada. Cik ilgi jau apritē ir dabas un tehnoloģiju parks URDA?

Esam apritē ceturto mācību gadu. Kopumā tie ir jau septiņi gadi, jo pirms šīs ēkas uzbūvēšanas šeit, poligonā Daibe, darbojāmies ar tiem resursiem, kas mums bija. Viens pedagogs, kurš vadīja nodarbības mazā telpā, kur nebija iespējas veikt eksperimentus un praktiskos darbus grupās. Piemērotos laika apstākļos daudzas aktivitātes veicām ārā, protams, devāmies izpētes gājienā poligonā, lai iepazītos ar poligona darbību un tur notiekošajiem procesiem.

Tagad esam tikuši pie skaistas ēkas, kur mēs varam izplesties un kur mums ir laboratorija, līdz ar to mēs varam nodrošināt kvalitatīvāku saturu, piedāvāt vairāk iespēju, lai darbotos praktiski – gan skolēniem, gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Kā pa šiem gadiem URDA izaugusi skaitļu izteiksmē?

Pie normālas noslodzes pirms kovida mums būtu bijuši 6000 apmeklētāju mācību gadā – gan skolēni, gan pieaugušie. Tas ir ļoti labs rādītājs. Katru dienu pie mums brauca divas grupas, pirms pandēmijas mēs ņēmām arī paralēlās grupas, jo infrastruktūra mums to atļauj. Līdz ar to pieprasījums kļūst arvien lielāks. Veidojot URDA apmācību saturu un tēmas, esam ņēmuši vērā skolu kompetenču pieeju, lai nodrošinātu kvalitatīvāku apmācību saturu.

Ja sākumā URDA bija tikai viens cilvēks – multimākslinieks, kurš visu darīja te uz vietas plus vēl brauca ciemos uz skolām, tad cik liels štats ir šobrīd?

Viens pedagogs arī darīja visu, arī es vadīju nodarbības, kad tas bija nepieciešams. Šobrīd mums ir divi pedagogi un viens pedagogs (noslodze pēc nepieciešamības), kurš dodas izbraukumos uz pirmsskolas izglītības iestādēm, kad ir pieteikumi. Šie cilvēki ir zinoši vides jomā un darbā ar bērniem.

Vides ilgtspējas projekti... Cik cieši ar to saistīta URDA?

No pēdējiem diviem mūsu realizētajiem viens bija Latvijas Vides aizsardzības fonda projekts Radi, lieku neradot, kura ietvaros mēs izstrādājām divas tiešsaistes spēles, papildinātās realitātes materiālu, komiksus un video materiālus. Otrs projekts bija Vidzemes lauku partnerības Brasla projekts Redzi, domā un dari!, kura rezultātā tapa poligona Daibe makets un mobilā ugunskura vieta (divi dažādi grili), kuru izmantojam, lai uzskatāmi parādītu, kā var dabā noorganizēt zaļo pikniku, neradot atkritumus. Trešā lieta, ko izdarījām šī projekta ietvaros, bija mūsu mācību autobusa aprīkošana ar jaunu audio sistēmu. Abos šajos projektos izstrādājām reālus materiālus, ko izmantojam arī šobrīd mūsu apmācībās, tos var izmantot arī pedagogi vai jebkurš cits interesents. Materiāli (tos var atrast mūsu mājaslapas www.urda.lv sadaļā Noderīgi) izstrādāti, lai sekmētu apmācību par vidi ne tikai šodien, bet tie būs aktuāli arī pēc pāris gadiem. Mēs visu laiku attīstāmies, pilnveidojam savu materiālu saturu.

Savā ziņā URDA mērķauditorija ir mācību iestāžu audzēkņi, taču viņus nevaram atraut no ģimenēm, kurās notiek savstarpēja komunikācija... Un varbūt URDĀ gūtās bērnu un pusaudžu zināšanas un atziņas gūst dzirdīgas ausis arī pieaugušo vidū?

Protams! Varu pat atsaukties uz komentāriem no pedagogiem, kas pie mums bijuši, – viņiem vecāki jau teikuši, ka bērni savus vecākus mājās sāk audzināt. Gan par atkritumu šķirošanu, gan par to, kādus pārtikas produktus pirkt vai nepirkt, ko darīt, piemēram, ar kartupeļu mizām... Jo mēs par to visu šeit runājam. Mūsu mērķis jau nav nevienu pārmācīt, mēs mēģinām virzīt, domāt, kā mums padarīt savu ikdienu vieglāku. Lai mums mājās nebūtu atkritumu kalni, lai veikalā mums būtu vieglāka izvēle. Protams, izglītības iestādes ir tā mērķauditorija, kurai pie mums atbraukt visvieglāk, jo strādājošajiem to nav tik vienkārši izdarīt. Mēs kovida laikā uzņēmumiem lasījām lekcijas online režīmā, tad, kad varēja braukt, viņi brauca pie mums arī klātienē. Pie mums viesojušās arī pensionāru grupas no dažādiem novadiem, uzņēmumu pārstāvji un jaunieši. Tam, ko URDA dara, nav vecuma ierobežojuma! Jo mūsu piedāvātie uzdevumi patīk gan bērniem, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Viņiem visiem deg acis!

Nedaudz sīkāk par akcijām. Bērnudārzniekiem domātā Dārgumu medības – zeķes dzīve pazemē.

Tās mērķis vērsts uz pētniecību. Rudenī bērni izvēlas vairākas – dažāda materiāla – zeķes, kuras aprokam zemē. Pavasarī rokam vaļā un skatāmies, vai zeķe ir sadalījusies, kas noticis ar vilnas zeķi, kas – ar sintētikas zeķi... Kamēr pārciešam ziemu, ir vairāki uzdevumi, kas jāizpilda saistībā ar šo pētniecības procesu. Pērn mums bija līdzīga akcija, kad tika aprakti vairāki atkritumu veidi – plastmasa, banānu miza, ābola serde un avīze. Pa ziemu savukārt bija jāveic pētnieciskais darbs – bērni sēja, audzēja, mērīja, pētīja, bet pavasarī atraka ieraktās lietas un pētīja, kas ar tām pa ziemu noticis. Katra mūsu akcija vērsta uz praktisko darbošanos, pētniecību, vides apziņas veicināšanu un izpratnes veidošanu. Svarīgi apzināties, ka dabā nekas nekur nepazūd. Mums ir svarīgi, ka bērni dara paši, iesaistās un līdzdarbojas – mēģina, kļūdās, mēģina vēlreiz, līdz izdodas. Svarīgākais ir dot un ļaut darīt pašiem!

Pārstrādājamo materiālu vākšanas akcija Dabai labu darīt domāta gan bērnudārzu audzēkņiem, gan skolēniem.

Šī mums jau ikgadēja, tradicionāla akcija, kuras laikā tiek vākta makulatūra – žurnāli, avīzes, burtnīcas, grāmatas, kartona iepakojums, kā arī PET un plastmasas pudeles. Čaklākie akcijas dalībnieki tiek pie balvām.

Visbeidzot akcija Atklāj par ūdeni kopā ar URDU. Tā jau domāta vecāko klašu skolēniem.

Manuprāt, šis ir ļoti interesants pētnieciskais process. Esam šo akciju sadalījuši pa mēnešiem, katrā būs savs pētījums un praktiskais darbs, piemēram, ūdens iztvaikošana, ūdens sasalšana. Ir sagatavotas darba lapas, ko skolēns var aizpildīt gan individuāli, gan arī klasē visi kopā. Tā kā nav izslēgta arī mājsēde, tad skolēniem iespējams šos uzdevumus veikt arī individuāli. Eksperimentu veidā, ar uzdevumiem ir jāpaveic mūsu prasītais, skolotājs to visu apkopo, un tad mēs redzam, kā katrai klasei, katrai skolai veicies ar uzdevumu izpildi. Šeit arī jāuzsver, ka būtiska ir katra skolēna līdzdarbošanās un izpratne par uzdevumu.

Iespējams, ka šodien (8. oktobrī) jums URDĀ ir pēdējie klātienes pasākumi pirms garāka tāldarbības perioda... Kā strādāsiet šādos apstākļos?

Viss atkarīgs, ko valdība pielems, ar kuru datumu mēs vairs nevarēsim strādāt. Mēs mēģinām šos akciju uzdevumus gatavot tā, lai arī pedagogam būtu vieglāk, ja atkal ir attālinātais darbs. Šobrīd mums ir trīs darba varianti – klātiene, attālinātais darbs un klātiene ar ierobežojumiem jeb āra nodarbības. Tam mēs esam sagatavojušies, norūdījāmies jau pagājušajā mācību gadā. Tikai žēl, ja būs strikti ierobežojumi, tad nevarēsim ņemt arī āra nodarbības un visu klasi. Pavasarī ārā nodarbībās drīkstējām uzņemt desmit cilvēkus – kā tad lai pedagogs izšķir, kuri desmit uz URDU brauks, bet kuri piecpadsmit paliks mājās? Mēs tur neko nevaram izdarīt, diemžēl tādi ir noteikumi.

ŠĶIROSIM! 8. oktobrī priekšpusdienā URDĀ bija, ar autobusu ekskursijā pa poligonu Daibe izbrauca un pēc tam praktiski darbojās terasē Umurgas pamatskolas otrās un ceturtās klases audzēkņi.