Valmieras novada jaunieši ir radoši

Piemēram, jaunieši saprata, ka Valmieras Jauniešu mājā nav pienācīgas virtuves zonas, kur viņi labprāt gribētu darboties, jo, kā paši atzīst, tas arī palīdz apgūt prasmes, kas nepieciešamas patstāvībai – ēst gatavošanu. Viņi uzrakstīja projekta konkursam un par iegūto finansējumu iegādājās virtuvi, kurā paši tagad, piemēram, var cept piparkūkas. Jaunieši veido vidi sev apkārt, lai pašiem ir kur darboties, un tas notiek ne tikai Valmierā, bet visā Valmieras novadā. Runājot par lielākiem projektiem, tiek rakstīti arī Eiropas Solidaritātes korpusa projekti. Nesen tika īstenots projekts «Es esmu», kura galvenā aktivitāte bija izaugsmes seminārs jaunietēm. Projekta ideja nāca no jaunietes, kas saredzēja, ka trūkst sieviešu solidaritātes, ka netiek izcelti tādi projekti un lietas, par kurām runā viena dzimuma kopienā, respektīvi, tam ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Projektā tika piesaistīti kouči, izaugsmes treneri, kuri dienas garumā strādāja ar jaunietēm, palīdzot pabeigt teikumu: «Es esmu..». Vēl Jaunatnes centrā «Vinda» ir apstiprināts Eiropas Solidaritātes projekts «Saredzi», kura tēma ir iekļaušana, iekļaujoša sabiedrība; projekta mērķis ir saliedēt Valmieras novada jauniešus. Mēs tagad esam lielā novadā, un, kā jau zināms, daudzi jaunieši brauc mācīties uz Valmieru no apkārtējām apvienībām; mums ir vieta, kur augt, pieejamas plašas izglītības iespējas – gan augstskola, gan pamatskolas, gan vidusskolas. Lai savestu šos jauniešus kopā un saprastu, ka viņi cits citam nav bieds, bet gan sadarbības partneri, neskatoties uz to, ka nāk no dažādām vietām novadā, var kopā darīt lielas lietas un gāzt kalnus.

Ir svarīgi saprast, ka novadā darbojas daudz jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku, kuriem ir zināšanas un prasmes atbalstīt jauniešus visdažādākajās jomās. Jaunatnes jomā iesaistītie ir ieinteresēti, lai jaunieši paši spertu savu pirmo soli kādu projektu vai savu iniciatīvu realizācijā. Nevajag baidīties, prakse pierāda, ka patiesībā šīs lietas ir daudz vienkāršākas, nekā sākotnēji var šķist, un jaunieši ātri mācās. Daudzi domā, ka viņiem nav tik augsta atbildības sajūta, lai īstenotu projektu, organizētu kādu aktivitāti vai vienkārši iesaistītos sabiedriskās dzīves organizēšanā. Tieši šī iemesla dēļ novadā ir jaunatnes jomas speciālisti, kuri sniedz atbalstu un īstajā brīdī māk piebakstīt vai ievirzīt pareizajās sliedēs, lai jaunieši spēj tās lietas izdarīt.

Mēs, jaunatnes lietu speciālisti, ļoti daudz strādājam ar projektiem. Pirms vēl apvienojās jaunais Valmieras novads, visi tajā laikā vēl topošā Valmieras novada jaunatnes lietu speciālisti nāca kopā un strādāja pie novada attīstības stratēģijas darbam ar jaunatni, respektīvi, pie svarīga dokumenta, lai novadā šo jomu varētu virzīt pareizajā gultnē, lai visi strādātu vienā virzienā, nevis katrs savā, jo, ja visi strādā viena mērķa virzīti, tad darbības process notiek produktīvāk un ir iespējams vieglāk sasniegt izvirzītos mērķus. Šis valsts programmas projekts «Kopā. Tālāk. Plašāk.» ir noslēdzies un tā rezultātā tika radīta stratēģija, protams, pie tās vēl nedaudz jāpiestrādā, lai to pielāgotu topošajai Valmieras novada stratēģijai, kas patlaban ir apspriešanā. Ir jauki apzināties, ka novada jaunatnes lietu speciālisti visi iet vienā virzienā un visiem ir viens redzējums, tādējādi ceļot savu kapacitāti, domājot par novada mērogu.

Novadā ir vēl jaunatnes lietu speciālisti – Daiga Kīna, kas atbild par Burtnieku apvienību, Daina Roze atbild par jaunatnes jomu Rūjienas apvienībā un vienlaikus ir mūsu līdere, kura pārredz visu no augšas un pieskata, lai visi iet vienā virzienā. Marika Daļecka darbojas Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā. Protams, novadā darbojas arī jaunatnes darbinieki. Patlaban tiek strādāts pie jaunatnes struktūras novadā, ir svarīgi, ka tā top, balstoties uz mūsu projekta «Kopā. Tālāk. Plašāk.» izstrādātā stratēģiskā redzējuma. Prieks, ka pašvaldība ieklausās un saredz to, ko grib un redz jomas speciālisti. Jo kurš tad zina labāk, kā strādāt ar jaunatni, ja ne cilvēki, kas ar to strādā? Jauniešu skaits novadā ir ļoti liels, tas ir forši, jo, kad veidojām šo jaunatnes stratēģiju, veicām arī aptaujas jauniešu vidū. Apkopojot anketas, redzējām, ka jauniešiem nav tendences izbraukt no Valmieras novada. Manuprāt, Valmieras novadā jauniešiem ir iespējas – diezgan bagātīgas, tā teikt, kas meklē, tas atrod. Protams, kovids ir atstājis savas sekas uz visu, to nevar nepieminēt. Bet jaunieši ir gana fleksibli, un tādiem pašiem jābūt jaunatnes jomas darbiniekiem.

Jaunieši gan ir kļuvuši arī pasīvāki un viņu vēlmes un vajadzības ir mainījušās, tāpēc jaunatnes jomā strādājošie saka, ka šī vide ir tik neprognozējama. Ir svarīgi būt tuvu jauniešiem un saprast, kur viņi tiekas, ko dara, kādas ir viņu vēlmes, jo ar jauniešiem ir tā – kas ir aktuāls šodien, tas var nebūt aktuāls rīt.»

SIMONA ŠMIDTE. Foto no personīgā arhīva

TERĒZA ŠULCA ir Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.C klases skolniece. Valmierā viņa sāka mācīties un dzīvot 2019. gada rudenī. Viņa ir arī Latvijas Zaļās kustības Jauniešu nodaļas dibinātāja un vadītāja.

Valmieru izvēlējās, jo šeit dzīvo daudzi viņas draugi

«Mācījos Kuldīgā un dzīvoju Kuldīgas novadā – Rendā, kur joprojām dzīvo mani vecāki, un ik pa laikam es viņus apciemoju. Mamma par manu plānu no sākuma domāja, ka tā bija fāze, kas pāries, bet es pusotru gadu nebeidzu par to īdēt, viņa saprata un teica: ej, bērns. Man bija skaidrs – ja netikšu uzņemta Valmieras Valsts ģimnāzijā, tad iešu atpakaļ uz Kuldīgu. Visa vīzija par Valmieru bija balstīta uz draugiem – valmieriešiem, ar kuriem sapazinos, jo mums toreiz patika viena mūzikas grupa. Sāku braukāt ciemos pie viņiem, un man iepatikās Valmiera. Interesants fakts: draugi, ar kuriem man ir vienāda mūzikas gaume, liela daļa ir arī mani tagadējie skolasbiedri.

Valmiera ir ideālā izmērā – pietiekami maza, lai būtu komfortabli dzīvot, lai nebūtu tāda kā lielpilsēta, bet tā ir pietiekami liela, lai visi nevārītos savā drāmas katlā, lai te būtu kaut kāda kustība un dzīvība, manuprāt, tas ir ideālais pilsētas izmērs, šeit ir ko darīt.»

Par Valmieras jauniešiem un viņu iespējām šeit

«Valmieras jaunieši ir progresīvi. Fantastiski ir tas, ka Valmierā satiekas jaunieši no apkārtējiem ciemiem un pilsētām, tad ir cilvēku dažādība, kurā rodas idejas un daudz kas notiek. Jauniešiem šeit ir plašas iespējas, kur izpausties, piemēram, Mākslas skola, teātris, sporta industrija un viss pārējais. Lielā mērā jauniešu dzīve grozās ap skolu, un tās Valmierā ļoti daudz ko piedāvā – dažādus pulciņus un arī ārpusskolas projektus. Ja meklē, vai tu neesi iegājis stagnācijas – sak, man nekā nav, te nekā nav – ciklā, tad viss saiet un ir forši, visu var atrast.»

Par organizāciju Latvijas Zaļā kustība

«Mana vecmāmiņa jeb mamamma, kā mēs viņu saucam, ir viena no līdzdibinātājām šai organizācijai. Pirms dažiem gadiem man uznāca vēlme gribēt kaut ko darīt, jo es redzēju, cik ļoti slikti globālā mērogā ir pasaulei. Skatījos informāciju tīmekļa vietnē Google un atskārtu, ka man taču viss jau ir tepat. Parunāju ar mamammu un Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāju Jāni Matuli, kuru pazīstu kopš bērna kājas. Tad mēs sapratām, ka principā man ir visi dotie, lai es varētu dibināt Jauniešu nodaļu, kuras līdz šim mums nebija. Tā es kļuvu par Latvijas Zaļās kustības Jauniešu nodaļas dibinātāju un vadītāju. Šī gada sākumā visi papīri tika sakārtoti un mēs sākām strādāt pie sava pirmā projekta «Clean Games».

Patlaban meklējam jaunus biedrus tieši jauniešu vidū. Esam jau nodibinājuši sadarbību ar Valmieras EKO skolām, ar Vidzemes Augstskolu, ar Valmieras 2. vidusskolu, kur varēs arī par to parunāt. Ir ļoti daudz iespēju un projektu, kas paredzēt tieši i jauniešiem. Tas notiek pavasarī, un tad es šķiroju, ar kurām kampaņām strādāsim.

Daudzi piedāvājumi nāk arī no Valmieras pašvaldības puses. Diezgan liela iespēja, ka Latvijas Zaļā kustība arī iesaistīsies Valmieras centienos kļūt par «Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027». Tiks arī izstrādātas kampaņas, lai varētu iesaistīt skolas un izglītot jauniešus, jo viņi ir tie, kas izglīto vecākus, nevis otrādi, vismaz par ekoloģiju. Organizācija sniedz arī ļoti daudz iespēju, ja vēlas ceļot. Piemēram, pirms sākās kovids, mums bija paredzēts braukt uz Poliju; visādi izglītojošie semināri, kas notiek dažādas valstīs, tiek apmaksāti, jo tā ir mācīšanās, un pēc tam jaunās iniciatīvas un zināšanas vedam atpakaļ mājās. Ja ir vēlme strādāt ar ekoloģiju – veidot karjeru tajā jomā, principā tas ir ideāls pirmais solis.»

Par «Clean Games»

«Tā ir starptautiska organizācija, kura katru gadu organizē Baltijas kausu (Baltic Cup), kurā ir līdz divpadsmit dalībvalstu no Baltijas jūras reģiona. Šī spēle ir veids, kā izglītot sabiedrību par atkritumu šķirošanu, vienlaikus sniedzot iespēju uzkopt apkārtni aizraujošā un interesantā veidā, jo savāktajiem atkritumiem tiek piešķirta nomināla vērtība, kas summējas spēles punktos. Dalībnieki darbojas nelielās komandās un iegūst punktus – komanda, kurai to visvairāk, ir uzvarētāji.

Šogad «Clean Games» kampaņa norisinājās 18. septembrī Valmierā, disku golfa parkā «Pauku priedes». Starptautiskā mērogā uzvarēja komanda «Kartupeļi» no Valmieras 2. vidusskolas. Šī bija pirmā reize, kad uzvar komanda no Latvijas un tieši no Valmieras. Mūs atbalstīja Valmieras novada pašvaldība, virkne Valmieras uzņēmumu un mūsu ārvalstu partneri – «Clean Games» un «Koalīcija par tīru Baltiju» (CCB).

Plāns ir šo pasākumu padarīt ikgadēju, jo parasti tas iekrīt laikā, kad ir Lielā talka. Patlaban sākam domāt, ka varētu veikt kādas sabiedrību izglītojošas kampaņas un tieši iesaistīt jauniešus tajā. Tālāk jādomā, vai tie būs jaunieši, kas to organizēs, vai tas tiks organizēts jauniešiem. Principā pārmaiņas ir vajadzīgas visiem!»