Nākamais Latvijas izgudrojums aiz "Minox"*

Aigars Lauzis savā ziņā ir dēkainis, kas, pirms iesaistīties savā šodienas biznesā, pastrādājis gan Londonā, gan Dubaijā, gan Ķīnā, ar divriteni aizbraucis no Londonas līdz Tokijai. Šodien viņš savā uzņēmumā BeTRITON Valmierā leģendām apvītajā Ziedu gravā gatavo zaļu amfībiju, tātad transporta līdzekli, ar ko var pārvietoties pa zemi un ūdeni, starp citu, uz ūdens arī gulēt kā kompaktā divvietīgā hotelī.

Esam tikušies pirms pāris gadiem, kad savu amfībijas projektu vēl tikai nesen biji izbraucis saulītē un izmantoji Valmieras biznesa inkubatora pakalpojumus. Kā nonāci līdz šādam produktam?

Produkts radās jau pieminētā ceļojuma laikā. Tajos 30000 kilometros, ko nobraucu no Londonas līdz Tokijai, es – mana izglītība ir ainavu arhitektūra un pilsētplānošana, divi maģistra grādi – strādāju pa visu pasauli pie projektiem. Šis velo ceļojums parādīja, ka, pirmkārt, es netiku pāri ūdenim, otrkārt, man gribējās ko labāku par telti kā asistenci velosipēdam. Tādā veidā, vēl dzīvojot Šanhajā, es nonācu līdz koncepta idejai, bet pati sēkla sākās, kad es no Londonas biju aizbraucis līdz Amsterdamai, kur pārnakšņoju centrā uz astoņmetrīgas laivas. Es principā iemīlējos tajā konceptā: ļoti mazā telpā ir viss man nepieciešamais – jumts virs galvas, arī viss vajadzīgais virtuvei un gulēšanai. No tā brīža, tas bija kāds 2013. gads, no tāda iedīgļa pirms vairāk kā desmit gadiem esmu nonācis līdz tam, kur mēs esam šodien. Pilnu laiku pie BeTRITON projekta es strādāju tikai pēdējos četrus gadus. Jā, Holande toreiz man bija ļoti svarīga, arī interese par šo projektu nāk tieši no tās.

Kurā brīdī saprati, ka Zeltiņos Smiltenes pusē kļuvis par šauru un laiks pārcelties uz Valmieru?

Nē, Zeltiņos mums nebija par šauru, joprojām tur ir mūsu radošā bāze. Kā var redzēt pēc divām adresēm mājas lapā, mēs esam gan Valmierā, gan Zeltiņos. Mums ir BeTRITON nomas punkts Smiltenē. Tas mūsu uzsaukums attiecībā starp diviem novadiem un divām vietām, ir tāds, ka ideju mēs radījām Smiltenē, bet Valmiera ir slavena ar to, ka šeit mēs BeTRITON ražojam. Valmiera ir piemērotāka industrijai, šeit ir vieglāk gan ar materiālu piegādes ķēdi, gan ar cilvēkresursiem un sadarbības partneriem. Valmiera ir izdevīgāka kā centrs, it sevišķi sākotnējā posmā, kad daudzas lietas, atrodoties attīstības un izpētes fāzē, mums vēl nav skaidras. Kad mēs zināsim pilnīgi visu skaidri, varbūt kādā brīdī varēsim atgriezt ražošanu atpakaļ uz Zeltiņiem, uz Smiltenes novadu, bet pašlaik Valmiera noteikti ir izdevīgāka.

Kādā stadijā ir tavs bizness ar BeTRITON? Cik tas, tavuprāt, ir stabils?

Joprojām mēs operējam kā jaunuzņēmums agrīnā stadijā, tikko piesaistījām jaunu investīciju raundu. Esam atkarīgi no investoriem, jo vēl tikai definējam biznesa modeli, izstrādājam tā sauktās tirgus ieejas iespējas. Mūsu produkts ir jauns, pilnīgi jauna produktu kategorija, un mums ir jārada tirgus pašiem sev. Tas prasa laiku un daudz resursu. Pašlaik strādājam pie jaunu produkta vienību izgatavošanas Rietumeiropai. Lai izpildītu kādu no saņemtajiem iepriekšējiem pasūtījumiem, gribam dažiem no šiem cilvēkiem BeTRITON jau piegādāt. Tāpat gribam savu produktu vairāk piedāvāt uzņēmumiem, kas nodarbojas ar nomu, piemēram, kempingiem, kūrortiem un hoteļiem. Tieši Rietumeiropā, jo mēs neuzskatām, ka Latvijā būs pietiekami liels tirgus.

BeTRITON ir pietiekami specifisks pārvietošanās līdzeklis, ar vidējā iedzīvotāja rocību pilnīgi noteikti ne katram Latvijā privāti pieejams, ja neskaita amfībijas īri Tepera ezerā Smiltenē. Kur jau esi sameklējis noieta tirgus?

Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Līdztekus jau pieminētajai nomai vēl arī tūrisma kompānijām, piedzīvojumu un pasākumu organizētājiem. Daudzas kompānijas jau iznomā, piemēram, fatbaikus – elektrodivriteņus ar īpaši platām riepām. Lūk, tādu pieliek klāt mūsu laivai un tad jau var doties pilnīgi nekurienē. Jo tieši tā ir tā unikālā lieta, ko mēs piedāvājam – hoteli tu nevari uzbūvēt skaistākajā vietā, visticamāk arī Gaujas Nacionālā parka teritorijā tu nevarēsi pāļus iedzīt, tad mēs piedāvājam supermaziņu mikro hoteli, kas ir uz ratiem un peld, ar to var nonākt skaistākajās vietās, kas ir visvairāk regulētas. Var teikt, ka Latvija ir bijusi laba projekta izstrādāšanai, te mēs par salīdzinoši mazām naudām, līdz šim investoriem ieguldot aptuveni 400 tūkstošus eiro, esam tik tālu tikuši – uzbūvējuši septiņas BeTRITON vienības un četrus gadus operējuši. Rietumeiropā mēs par tādu naudu neko daudz nebūtu uzbūvējuši. Taču mēs skatāmies tikai uz ārzemju tirgu.

Ļoti interesants ir arī tava biznesa finansējuma variants, nedaudz sīkāk par to.

Jau no 2020. gada, kad pasaulei parādījām pirmo BeTRITON prototipu, mēs piesaistījām pirmo investoru no Igaunijas. Šos četrus gadus esam dzīvojuši no investoru finansējuma. Tie ir Biznesa eņģeļu investori, tie ir riska kapitālu fondi, dažādi granti no biznesa inkubatora un no LIAA, mums bija norvēģu grants pāri par 100 tūkstošiem eiro. Jo produkts ir pilnīgi jauns, tieši tāpēc tā izstrādei nepieciešams finansējums. Mēs tikko noslēdzām pūļa finansējuma kampaņu.

Tas ir kaut kas pavisam jauns.

Jā. Latvijā vairāk dzirdēts par pūļa finansējumu, kur tu vari nopirkt kādas jaunas lietas, piemēram, gudro zobu birsti vai gudro pildspalvu platformā, tādā veidā atbalstot šo uzņēmumu. Mūsu gadījumā mēs piesaistījām finansējumu no 150 investoriem, kam bija iespēja mazākais par 14,28 eiro tikt pie mūsu uzņēmuma divām kapitāldaļām. Tas nozīmē, ka visi šie 150 cilvēki kļūst par akcionāriem uzņēmumā. Tas ir kaut kas jauns Latvijā, daudzi to uzskatīja par tādu kā naudas ziedošanu. Bet tas nav. Ja tu esi ieinvestējis 100 eiro, tad es darīšu visu, lai pēc pāris gadiem, kad mūs nopirks kāds koncerns, mēs to naudu investoriem varētu atgriezt pieckārt. Protams, mūsu uzņēmuma vērtība nākamo gadu laikā tikai augs. Mums ir apmēram 30 tūkstošu liels fanu pulks starp visiem sociālajiem medijiem, mēs vienkārši gribējām dot viņiem iespēju iesaistīties šajā procesā. Mēs gribam moderni attīstīt uzņēmumu, kurā ir iesaistīti cilvēki, kas šo produktu gribēs arī pirmie nopirkt. Tādā veidā piesaistījām gandrīz 80 tūkstošus eiro, esam tikai otrais Latvijas uzņēmums, kurš ticis iekšā britu investīciju piesaistes platformā CROWDCUBE.

Vai paralēli BeTRITON Ziedu gravā top arī vēl kas interesants?

Nē. Mēs fokusēti strādājam uz to, ko mēs radām, ar to pietiek, pat vairāk nekā pietiek (smejas). Taču es gribētu pieminēt, ka labprāt uzņemam arī ekskursijas, piemēram, no skolām. Ir iespējams ierasties Ziedu gravā un iepazīties ar BeTRITON modifikācijām, esmu pēc oficiālās prezentācijas bērnus tepat pa pļavu izvizinājis. Starp citu, mūsu uzņēmumā ir Latvijā lielākais 3D printeris, mēs nodarbojamies ar 3D druku, taču pārsvarā tas, protams, vispirms ir uz mūsu pašu ražošanu vērsts pasākums.

Nesen redzēju tevi ar BeTRITON Valmieras ielās. Cik Latvijā ir šo veloamfībiju?

Esam vienu BeTRITON pārdevuši uz Šveici. Kā jau teicu, mēs Latviju par potenciālo tirgu neuzskatām, esam vienīgie, kas šeit operē ar šīm vienībām. Patlaban ar vienu braucu pats, viens ir Šveicē, pārējie mūsu produkti ir nomā.

Produkts tomēr internacionāls, no kurienes nāk amfībijas BeTRITON komponentes?

Lielāko daļu cenšamies iegūt tepat reģionā. Laivas korpusus gatavo mūsu partneri – ražotāji, mēs izstrādājam ražošanas formas. Metāla konstrukciju – alumīnija un nerūsējošā tērauda – metināšana ir mūsu pašu, elektroniku saslēdzam paši. Akumulatoru baterijas nāk no Vācijas, bet laivas un velosipēda elektromotoru sakarā raugāmies uz Ķīnu. Viss ar velosipēdu saistītais nāk no partneriem Eiropā – riepas no Vācijas, aploces no Francijas, arī riteņu spieķi un rumbas tepat no Eiropas. Pulverkrāsošanu veic Miniserviss Kauguru pagastā, WoodHeart Kocēnu pagastā gatavo saplākšņa detaļas, daudzas laivas korpusa detaļas esam izstrādājuši Raunā sadarbībā ar OCT COMPOSITES... Uzskatām, ka ļoti daudz var izdarīt tepat Vidzemē, pat Rīgu neiesaistot.

Cik cilvēki iesaistīti uzņēmumā BeTRITON?

Mēs komandā esam seši, taču ne visiem ir pilna laika darbs. Piemēram, mūsu IT speciālists dzīvo un strādā Dānijā.

Pasapņosim! Cik amfībiju BeTRITON ražosi, piemēram, pēc pieciem gadiem un vai tas joprojām notiks šajā vietā?

Es gribētu cerēt, ka būtu 100 BeTRITON gadā. Tas joprojām varētu notikt Latvijā, piemēram, Valmieras Rūpniecības un eksporta parka teritorijā. Taču tikpat labi mūs varētu pierunāt arī kāda cita Latvijas pašvaldība. Varbūt kaut kur tuvāk ostai, tas ir atklāts jautājums, jo mūsu potenciālie tirgi ir Vācija un Holande. Līdz 100 vienībām gadā Latvija ir ražošanai piemērota vieta, pēc tam tā noteikti ir Polija, es negribētu iet uz Āziju. Visticamāk, pēc tiem pieciem gadiem mūs zem sava jumta paņems kāds koncerns jeb holdinga grupa, kas jau ražo laivas. Viņiem ir tirdzniecības kanāli, ražošanas kapacitāte, viņi var atļauties vēl investēt, lai šo produktu pielāgotu kaut kādai savai jau esošai ražošanas līnijai. Mums pašiem, ražojot mazās partijās, vienmēr pašizmaksa būs ļoti augsta.

*Valtera Capa izgudrotā un VEF ražotā foto minikamera Minox ir pasaulē pazīstamākais Latvijas dizaina piemērs.

PA SAUSZEMI. Aigars šeit brauc ar BeTRITON dārgāko un reizē kompaktāko versiju par apmēram 18 tūkstošiem eiro uz trim riteņiem. Matīsa Markovska foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007