Ko ķonieši paveikuši 25 gados

Viss sākās pavisam vienkārši – ar ideju dzīvot labāk un radīt labāku dzīvi arī apkārtējiem. Ideja acīmredzot bija īstajā laikā un īstajā vietā, tomēr ar labu gribu vien nepietiek. Vajag arī darītājus. Ikviens iedvesmojošs sākums reiz pāriet ikdienībā, kas idejai uzticīgos pārbauda ar dažādām grūtībām, un tikai ar lielāku laika distanci varam novērtēt patieso idejas vērtību un ieguvumus.

Šogad idejai par biedrības «Ķoņu kalna dzīves skola» dibināšanu aprit 25 gadi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai neliela revīzija interesantākajos darbības pieturpunktos sniegtu daudzpusīgu ieskatu.

Sākotnēji Ķoņu pagasta domubiedru grupa kala plānus un darbojās bez papīriem, taču drīz vien saprata, ka pie nopietniem sadarbības partneriem labāk vērsties kā biedrībai un arī finanšu piesaistīšanai nepieciešams oficiāls statuss. Biedrība savu pirmo zīmogu kā juridiska persona ieguva 2001. gadā, un tapa arī biedrības statūti. Tajos lieliem burtiem lepni greznojas biedrības nosaukums.

Daiļrunīgais nosaukums

Iespējams, «Ķoņu kalna dzīves skola» ir viens no visu laiku interesantākajiem un precīzākajiem nosaukumiem, kāds vien biedrībām ir dots, – tajā ietverta gan ģeogrāfija ar pagasta ievērojamāko dabas bagātību – augstieni, kas norāda uz tiekšanos augšup, gan filozofija, atgādinot, ka ikvienam cilvēkam pati augstākā izglītība ir dzīves skola, gan arī, pieminot skolu, nojaušams darbības virziens tiešā un pārnestā nozīmē.

Sākotnēji deklarētie trīs galvenie darbības virzieni – vide, izglītība, latviskās tradīcijas – izvērstā veidā un lielā dažādībā ir īstenoti visus šos 25 gadus, pārpārēm attaisnojot biedrības nosaukumu. Arī biedrības juridiskā adrese – Ķoņu pagasta «Ausekļi» – kas ir adrese arī nu jau slēgtajai Ķoņu pamatskolai, nav nejaušība. Biedrības aktivitāšu būtiska daļa regulāri veltīta skolai un skolēniem. Pat pēc Ķoņu skolas slēgšanas biedrība periodiski uztur tajā dzīvību, organizējot skolēniem vasaras nometnes.

Nosaukumā tiek skandināts arī Ķoņu vārds, kas biedrības dibināšanas laikā bija pagasts ar lielāku rosību un pašnoteikšanos. Ķonieši vienmēr pratuši izcelt sava pagasta skaistumu un godāt vēsturiski nozīmīgos notikumus.

Labās lietās realizēti 150 000 eiro

Tuvojoties 2000. gadam, aizvien vairāk parādījās iespēja ar projektu palīdzību atrisināt iedzīvotājiem svarīgas problēmas. Tas bija laiks, kad arī Ķoņos domubiedru pulciņš – aktīvākie cilvēki Ķoņu pašvaldībā un skolā strādājošie – vēlējās un spēja uzņemties iniciatīvu pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšanā. Biedrībā aktīvi darbojās 20 cilvēki, bet kodols – kurš no paša sākuma, kurš pievienojies nedaudz vēlāk – ilgstoši ir bijis noturīgs: Inguna Zukure, Aiga Stiere, Agrita Gruzdiņa, Inga Medne, Ņina Kagaine, Maruta Krastiņa, Dace Zvirbule, Evita Kleimane un nu jau aizsaulē aizgājušie Agnese Auniņa-Linmeijere un Modris Karselis.

Viņi apņēmās atjaunot un uzturēt latviskās tradīcijas, organizēt kultūras, aktīvās atpūtas un izglītības pasākumus, veicināt latviešu valodas lietošanu un kopšanu, apzināt, sakopt un atjaunot pagasta vēstures un kultūras objektus un apkārtējo vidi, organizēt labdarības pasākumus u.c.

Viss nosauktais ir ticis īstenots, realizējot gadā vidēji divus projektus un 25 gados ar dažādu projektu palīdzību piesaistot finansējumu vairāk nekā 150000 eiro.

Projekti bija sadalīti jau iepriekš minētajos trīs virzienos, kur katrā darbojās savā jomā kompetents cilvēks. Ar izglītību saistītos projektus sagatavoja Aiga Stiere, kultūras jomā darbojās Maruta Krastiņa, bet ar vidi un citām jomām saistītos – Inguna Zukure.

Ikviens, kurš darbojies ar finanšu piesaisti projektos, zina, ka ne katram iesniegtajam projektam ir garantēts pozitīvs rezultāts. Nereti iztērētais laiks tā sagatavošanā ir jāuztver kā pieredzes gūšana nākamajam mēģinājumam. Neatlaidība un mērķtiecība parasti attaisnojas, un «Ķoņu kalna dzīves skola» gan sava pagasta ļaudīm, gan par labu visam novadam kopumā ir realizējusi projektus kā pārsimt eiro vērtībā, tā samērā lielus, kas pārsniedz desmit tūkstošus.

Ražīga sadarbība

Biedrība pratusi sadarboties ar visdažādākajām iedzīvotāju grupām, ar iestādēm un organizācijām. Notikusi abpusēji ražīga mijiedarbība ar Ķoņu pagasta padomi, vēlāk Ķoņu pagasta pārvaldi, Naukšēnu un Rūjienas novada pašvaldību, pēc tam Valmieras novada pašvaldību. Ar Ķoņu pamatskolu, Naukšēnu un Rūjienas izglītības iestādēm, Naukšēnu bibliotēku, ar savā laikā aktīvajiem Lodes, Vilpulkas un Jeru sieviešu klubiņiem, ar vietējiem un citu novadu uzņēmējiem, ar Valmieras rajona Lauku sieviešu apvienību un daudziem citiem.

Organizētas tikšanās ar dažādiem speciālistiem. Biedrība vienmēr aktīvi līdzdarbojusies Baltijas ceļa un Ķoņu kalna svētku pasākumos.

Par realizēto projektu ievirzi liecina tā finansētāji, piemēram, Sieviešu tiesību institūts, Sabiedrības integrācijas fonds, Eiropas Komisija, Latvijas Vides aizsardzības fonds, Valmieras novada fonds, Valsts Lauku tīkls, Valsts Izglītības attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas-Igaunijas Pārrobežu sadarbības programma, VAS Latvijas Valsts meži u.c.

Guvums visiem

Pirmais, kas deva labu startu, bija projektu vadības kursi. Samācījušies, kā jāraksta projekti, nākamo jau varēja iesniegt biedrības statusā, un sekoja ļoti veiksmīga dienas nometne «Sniedz roku bezdarbniekam», kas deva paliekošus rezultātus projektā iesaistītajiem jauniešiem.

Viens no ilgtermiņa projektiem bija Dienas centra izveide, rekonstruējot Ķoņu skolas internāta ēku, kas ilgus gadus ir bijusi pulcēšanās vieta aktīvajiem Ķoņu iedzīvotājiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem – un kalpo joprojām dažādām nodarbībām un radošām iecerēm.

Apjomīgais projekts «Grundtvig darbnīcas» par senajiem un modernajiem amatiem Latvijā bija starptautiska mēroga mūžizglītības projekts pieaugušajiem, un tajā piedalījās septiņu valstu pārstāvji. Dalībnieki iepazinās ar tradicionālajām amatu prasmēm, no kurām pati sirsnīgākā izdevās maizes cepšana, kas viesiem īpaši patikusi.

Ķonieši ne tikai pie sevis uzņēma ciemiņus, bet arī paši devās pasaulē pieredzes apmaiņas braucienā skatīt, kā tradicionāli un netradicionāli saimnieko citur Latvijā.

Biedrības nopelns ir Ķoņu kalna labiekārtošana, iesaistoties gan skatuves, gan nojumes un kāpņu izbūvē. Tāpat ar vidi saistītie projekti ir izglītojuši skolēnus veselīgam dzīvesveidam.

Īpašs projekts bērniem un skolēniem vairāku mēnešu garumā bija «Meža skola», kur atsevišķas norises sapulcēja pat 200 skolēnus un pirmsskolas audzēkņus no Jeru pamatskolas, Naukšēnu novada vidusskolas un tās filiāles Ķoņu skolas, Rūjienas vidusskolas, SKII «Naukšēni» un Vilpulkas sākumskolas. Meža tēmai tika veltīti radošo darbu un zināšanu konkursi. Bērni sadarbībā ar Rietumvidzemes mežsaimniecību mācījās sēņošanas un ogošanas pamatzinības, stādīja kokus un guva ieskatu mežu kopšanā un apsaimniekošanā. Projekts bija ārkārtīgi daudzpusīgs un tika atkārtots vēl divus nākamos gadus.

«Ķoņu kalna dzīves skola» organizēja gan bērniem braucienu uz jūru, gan arī vecāku un bērnu kopīgas, izglītojošas un sirsnīgas aktivitātes, gatavojot maskas un dekorācijas, cepot dāvināšanai senioriem piparkūkas, dodoties uz baseinu ūdens aerobikas nodarbībām, jo daudzas ģimenes nekad līdz tam nebija piedalījušās šādās aktivitātēs. Notika arī Spēļu, rotaļu un mīklu minēšanas diena. Vēl arī Sporta diena visai ģimenei, Garšu diena kopīgai tortes cepšanai un rotāšanai, Putnu diena, kurā tēti kopā ar bērniem gatavoja un izlika putnu būrīšus, kā arī Nakts trasīte ar pārgājienu tumsā un jautru pabaidīšanos, u.c.

Šķietami vienkāršās nodarbes mūsdienu nevaļīgajā laikā ir kļuvušas par retumu. Vecāku darbošanās kopā ar bērniem ir ļoti svarīga. Bieži vien vecāki neprot atrast iespējas, ko darīt kopā ar bērniem. Bieži arī mājās nav vairs nedz konkrētu darbarīku (izšūšanai, būrīšu gatavošanai utt.), nedz arī vecvecāku vai citu meistaru, kuri ierādītu dažādas prasmes jaunajiem vecākiem vai mazbērniem. Tālab šīs projekta realizētās, sirsnīgās nodarbes daudzkārt pārsniedz tūlītēji acīmredzamo labumu un atstāj kaut nelielu, bet labu ieguldījumu bērnu attīstībā.

Biedrības aktīvie cilvēki 25 gadu laikā ir paveikuši daudz. Katrs realizētais projekts ir labais stāsts par uzņēmību un patriotismu.

Šobrīd biedrībai nepieciešamas jaunas idejas, jauni dalībnieki un, iespējams, pārmaiņas darbības virzienos. Izaicinājumu netrūks, un kā lielākais no tiem ir vispārējā centralizācijas tendence, kuras dēļ laukos arvien svarīgāk būs noturēt ticību tam, ka iedzīvotāji paši var lemt par sev būtiskiem jautājumiem un darīt visu iespējamo, lai dzīve būtu labāka gan sev, gan apkārtējiem, kā to deklarējuši biedrības dibinātāji.

Ķoņu skolas internāta ēka, kurā pēc remonta ierīkots Dienas centrs. 2005. gads.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007