Nozari izvelk mediķu dedzība

Neviens mediķis nepiekristu tam, ka cilvēks krīzē var būt padsmit gadus un joprojām spirināties. Kāpēc veselības aprūpes sistēma, kurā laiku pa laikam tiek vilktas sarkanās līnijas, runāts par bankrotu un katastrofu, joprojām darbojas?Katrā profesijā ir ļoti daudz tādu cilvēku, kas mīl to, ko viņi dara. Ja profesionāļu sejās un acīs nebūtu dedzības, runājot par to, kā glābt cilvēka veselību un dzīvību... Ja Latvijā medicīnā nestrādātu traki cilvēki, kas nebūtu sava darba entuziasti, mēs vispār nesarunātos, jo vairs nebūtu par ko. Un tajā pašā laikā nav pat viena dedzīga cilvēka, kas vēlētos šo nozari vadīt un sakārtot.Sistēma ir slima kopumā, jo nav normāli, ka vairāk nekā pusgadu Latvijā nav veselības ministra. Ministrs ir tas, kurš paraksta svarīgākos dokumentus, kas attiecas uz nozari, veselības aprūpi, slimību profilaksi. Šajā laikā nav pieņemts neviens nozarē svarīgs dokuments. Par ministriem aicināja ļoti zinošus cilvēkus, tiešām gudrus cilvēkus, bet var taču saprast... Pa dažiem mēnešiem nav iespējams iepazīt visus ministrijas kolēģus, kur nu vēl kārtot tos jautājumus, kas speciālistiem, ģimenes ārstiem, jā, un pacientiem Latvijā sāp jau gadiem. Neieredzu vēlēšanas, jo vismaz pusgadu pirms tām  nenotiek nekādas darbības. Es solīšanu kādam un kaut ko neuzskatu par darbu.Kādu ministru nozare, tajā strādājošie un faktiski visa sabiedrība kopumā būtu pelnījusi pēc 4. oktobra, lai nav jābaidās par veselības pakalpojuma nepieejamību, garajām rindām, augstajiem pacientu līdzmaksājumiem, par to, vai būs iespējams nopirkt medikamentus?Ļoti zinošu cilvēku. Ārsti man var pārmest, bet teikšu, ka tas varētu nebūt ārsts, bet cilvēks, kurš ir ekonomists vai finansists. Bet piebilde — viņam jāmāk ieklausīties, jāveido komanda, lai iegūtu jēdzīgu informāciju virzībai uz priekšu. Ministrijā ir veidotas darba grupas, kurās par velti strādājuši  speciālisti, ģimenes ārsti. Bet, pieņemot jelkādus gala lēmumus, tie ieteikumi, kurus devusi profesionāļu komanda, nav ņemti vērā. Ne Veselības ministrijas, ne Nacionālā veselības dienesta līmenī, kas ir naudas devējs. Nenoliekot nevienu no bijušajiem ministriem, es teikšu — katrs ir strādājis pēc tādiem principiem, kā sistēmu izpratis. Situācijā, kad mums ministrs, es parafrāzēju, protams, ir ginekologs, mūsu valstī prioritāte ir mātes un bērna veselība, visu cieņu ģimenēm, protams.  Bet, kad ministra krēslā būs traumatologs, tad acīmredzot varēsim likt protēzes visur, kur vajag un nevajag. Ironizēju, protams, bet līdz šim tā vairāk vai mazāk ir noticis. Sistēma ir jāsakārto. Ministra un ministrijas darbam ir jābūt objektīvam.