Pandēmija ir atstājusi pēdas šī brīža ekonomikā

- 25.Oktobris, 2022
PROJEKTS
Laikrakstā

Koronavīrusa krīzes ekonomiskā ietekme uz dažādām nozarēm un uzņēmumiem atšķiras un ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, iespējām pielāgoties traucējumiem piegādes ķēdēs un no tā, vai ir pieejami krājumi. Apgrozījuma izmaiņas ietekmējošais faktors pandēmijas laikā bija valsts noteiktie uzņēmējdarbības ierobežojumi. Dažādās jomās tie bija ļoti atšķirīgi – no pilnīgas nozares aizvēršanas līdz nekādai ietekmei, piemēram, ražošanas/eksporta jomās.

Pandēmija ir atstājusi pēdas šī brīža ekonomikā. Kamēr daudzas nozares atkopās no pandēmijas radītajām sekām un centās uzkrāt kārtējo drošības spilvenu, tikmēr jau ir sagaidīta elektroenerģijas krīze visā valstī, kā arī liels cenu pieaugums, ko ietekmējusi inflācija.

Skaistumkopšana

Skaistumkopšana ir nozare, kas pandēmijas laikā periodiski tika slēgta, un bija laiks, kad skaistumkopšanas pakalpojumus nevarēja sniegt. Tie, kam bija iekrājumi, spēja samaksāt par telpām, ko neizmanto. Tiem, kam iekrājumu nebija, bija jāpārprofilējas.

«Tajā brīdī, kad pandēmijas laikā skaistumkopšanas nozare varēja strādāt, – bija jūtamas klientu bailes. Viņi baidījās par sevi, par situāciju valstī, par nākotni. Daudzi sāka arī ekonomēt, bija klienti, kas atteicās no skaistumkopšanas pakalpojumiem kā tādiem. Tas ietekmēja šo nozari, jau pirms bija aizliegts darboties. Arī es, protams, savu darbību apturēju tajā laikā, kad visā valstī skaistumkopšanas darbiniekiem nebija ļauts darboties. Man nāca pretī telpu izīrētājs, nedaudz samazinot īres maksu tam laikam, kad nevarēju darboties. Es biju arī pieteikusies valsts atbalstam, un šī nauda tika sadalīta tā, lai varu nomaksāt rēķinus, kas saistīti ar telpām – īre, elektrība, apkure. Bija jāiegādājas arī jauni materiāli. Kad bija otrais Covid-19 vilnis, es nemaz neatbildu tiem kritērijiem, lai saņemtu atbalstu. Man vajadzēja tikt galā pašai, labi, ka bija izveidoti iekrājumi, kas kalpoja par drošības spilvenu.

Kad šī gada sākumā varējām brīvi atsākt darboties, nebija tā, ka uzreiz pieraksts būtu pilns. Nē, cilvēkiem aizvien bija bail. Un bija arī liela neziņa – cik ilgi skaistumkopšanas nozare būs atvērta? Šobrīd viss ir sakārtojies pēc pandēmijas, bet nu jau ir citas lietas, par ko jādomā – cik dārga būs apkure, cik tiks samaksāts par elektrību? Ja iepriekš es savilku jostu ciešāk, jau sāku izmantot iekrājumus… Šobrīd ir tā, ka pat nezini, ar kādu summu var rēķināties, lai šo starpību pieliktu klāt pakalpojumu cenai. Jau šobrīd pakalpojumu cenas ir augušas – nu nevaru es no saviem klientiem paprasīt vēl vairāk! Es ceru, ka ne tikai mani klienti, bet visi, kas izmanto skaistumkopšanas pakalpojumus, būs saprotoši par to, ka meistars paceļ cenas. Tā nav meistaru iegriba, tā ir cīņa par izdzīvošanu,» stāsta SOLVITA GAIDELE, skaistumkopšanas speciāliste.

Ēdināšana

Sabiedriskā ēdināšana ir tā nozare, kurā Covid-19 ierobežojumi bijuši publiski visredzamākie – sākot ar izretinātiem galdiņiem līdz ēdienu izsniegšanai tikai līdzņemšanai vai pat slēgtām un bankrotējušām ēstuvēm.

MĀRCIS KALNIŅŠ, restorāna «Delizia» īpašnieks, stāsta: «Jā, kovida laikā mums aizliedza ēdināt uz vietas, iekštelpās. Tad varēja vai nu tikai līdzi ņemšanai piedāvāt, vai tikai cilvēkiem, kam ir vakcinēšanas sertifikāts. Ar to arī strādājām. Cilvēku bija daudz mazāk, nekā ierasts. Kovida laiku izdzīvojām ar to, ka piedāvājām ēdiena līdzņemšanu un izbraukuma pasākumus, kas ir mūsu pamatu pamats. Tie bija mūsu pastāvīgie klienti, kas prasīja izbraukuma ēdināšanu, – bijām gan mežā, gan pļavās. Protams, izbraukuma ēdināšana bija pieejama tikai tiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Pirmajā Covid-19 vilnī saņēmām arī valsts atbalstu, bet pēc tam vairs nesaņēmām, jo bija mainījušies kritēriji. Pirmajā brīdī likās – ja nebūs šī atbalsta, tad būs pavisam grūti, bet strādājām, veidojām dažādus piedāvājumus, kuru nebija citiem. Viens no pakalpojumiem, kas izveidojās pandēmijas laikā un turpinās aizvien, – mēs izveidojām paciņas ar mūsu sagatavotiem produktiem. Cilvēkiem patīk ēst restorāna ēdienu, taču līdzņemšanā tas nereti jau bija atdzisis, kamēr nonāca līdz galdam, tāpēc mēs, piemēram, sagatavojām gaļu vai dārzeņus līdz tādai pakāpei, ka mājās viņiem tas ir jāieliek cepeškrāsnī un jācep tikai 10 minūtes. To mēs piedāvājam arī tagad, bet, protams, interese ir mazāka, jo šobrīd jau var aiziet un paēst ārpus mājas. Pirms pandēmijas arī neviens restorāna ēdienu neņēma līdzņemšanai, jo tā tomēr ir citādāka pieredze – atnākt paēst uz restorānu. Taču kovida laikā tā bija norma, un daudzi arī tagad izmanto līdzņemšanu. Es varētu pat teikt, ka šobrīd kādus 50% sastāda ēdiena līdzņemšana. Pastāvīgie klienti, kas pie tā pierada, gandrīz katru vakaru noskrien garām un paņem vakariņas, ko apēst mājās.

Kad beidzās visi ierobežojumi, bija manāms cilvēku pieplūdums, protams, kā kuru dienu. Bija dienas, kad restorānu gandrīz gāza riņķī, bija dienas, kas bija mierīgākas. Saistībā ar pārtikas cenu kāpumu valstī bijām spiesti pacelt arī mūsu cenas. Nebija variantu! Tā ir vienīgā izeja šobrīd, lai noturētos virs ūdens. Patlaban ir tā, ka diemžēl jau ir cilvēki, kas nevar vairs atļauties paēst restorānā. Bija tāds pārejas brīdis, kad bijām atstājuši vecās cenas, piemēram, pusdienu piedāvājums par 5 eiro. Tad sanāca, ka mēs bezmaz par brīvu cilvēkus ēdinājām. Arī mums ir jāspēj nopirkt produktus, samaksāt par telpām, jāveic komunālie maksājumi, jāmaksā arī darbiniekiem algas, tāpēc diemžēl mūsu pakalpojumu var iegādāties cilvēks, kas ir spējīgs par to maksāt. Produktu cenas arī ir kāpušas, nevaram pirkt kaut ko lētāku, jo mums ir arī kvalitātes latiņa, kas jānotur. Ir pastāvīgie klienti, kas nāk un izvēlas tikai vienu specifisku ēdienu, piemēram, ribiņas, – nu nevar vienu reizi garšot tā, citreiz savādāk, ja ir iegādāts tas pats ēdiens. Cilvēki paļaujas uz to, ka ēdienam būs vienāda kvalitāte visu laiku.

Ir jūtams klientu kritums tieši uz pusdienu piedāvājumu, jo šobrīd kompleksās pusdienas pie mums maksā 8 eiro, tomēr tur ir iekļauta zupa, otrais ēdiens un citronūdens vai kefīrs. Tie, kuri nāk pēcpusdienā vai vakarā uz restorānu paēst, – plūsma ir palikusi tāda pati. Tas, ko esmu šobrīd novērojis kā tendenci – cilvēki nāk paēst, bet neizvēlas dzērienu. Arī tā var ieekonomēt, ēdot ārpus mājas, jo iepriekš bija tā, ka pasūtīja ēdienu un, kamēr to gaidīja, malkoja kādu dzērienu.»

Tūrisms

Tūrisms bija viena no nozarēm, kas tika ietekmēta – pandēmijas laikā tūristu skaits Latvijā būtiski saruka. Tajā laikā papildu problēmas radīja ceļošanas noteikumu biežā maiņa un situācijas neprognozējamība. No 1. aprīļa Latvijā tika atcelta lielākā daļa ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu, tostarp ieceļošanā, tāpēc vasaras sezonā tūrisma nozarei bija iespēja nedaudz atgūties.

«2022. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 336,7 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2021. gada augustā. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 587,5 tūkstošus nakšu, kas ir par 31,6% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada augustu.

Šā gada astoņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,5 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 70% vairāk nekā 2021. gada pirmajos astoņos mēnešos, tomēr, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pirms pandēmijas 2019. gadā, vērojams apkalpoto viesu skaita kritums par 25,4%.

2022. gada augustā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 55% jeb 185,3 tūkstoši bija ārvalstu viesi, kas ir par 73,2% vairāk nekā pērn. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, pieaudzis par 68,1% un bija 332,9 tūkstoši. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums bija 1,8 naktis.

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (50,7 tūkst.), Igaunijas (23,1 tūkst.), Vācijas (17,3 tūkst.), Somijas (10,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (9,1 tūkst.), Krievijas (7,4 tūkst.) un Polijas (7 tūkst.),» liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

SOLVITA GAIDELE, nagu speciāliste. Foto no personīgā arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru