Roboti Valmierā, turklāt uz vienas ielas

- 30.Janvāris, 2020
Globālais un lokālais
Laikrakstā

Valmierā, kuru pamatoti var dēvēt par Vidzemes industriālo galvaspilsētu, kaut arī dižāko uzņēmumu kopējās jaudas ziņā valmierieši šobrīd atpaliek no Smiltenes novada potenciāla, rūpnieciski roboti – ar dažādas pakāpes intelektu un ļoti dažādu lietojumu – strādā ne vienā vien ražotnē. Ir to lietošanā pozitīva un mazāk pozitīva pieredze, taču tā jebkurā gadījumā ir vērtīga. Ir arī nopietni plāni robotizācijas sakarā. Šoreiz par robotiem no vienas ielas Valmierā, kur L. Laicena 4 atrodas kokapstrādātāji – SIA Daiļrade Koks Valmieras mēbeļu ražotne, un L. Laicena 2 – metālisti SIA VALPRO.

Artis Petrovics, SIA Daiļrade Koks Valmieras mēbeļu ražotnes izpilddirektors, vadītājs vairāk nekā 100 cilvēku lielam darba kolektīvam, šoreiz klāsta tikai par konkrēto tēmu – investīcijām ražošanā un rūpnieciskajiem robotiem:  «Pašlaik mums uzņēmumā ir 5 CNC jeb datorizētie darbgaldi, četras nosacīti vienādas mašīnas, kuras urbj, frēzē, un viena – nedaudz citādāka. Nosacīti par CNC mašīnu var saukt arī formātzāģi vai maliņu līmējamo mašīnu, jo arī tās vada ar datoru. Vecākajiem CNC darbgaldiem mūsu uzņēmumā ir padsmit gadu.  Sākām mēs 2006. gadā ar vienu CNC mašīnu, tagad mums ir jau piecas. Šobrīd mūsu ražotnei ir plānos divas nopietnas lietas jauno tehnoloģiju attīstībā. Pirmo plānots realizēt šī un nākamā gada laikā. Plānojam būtiski pārbūvēt mūsu apdares cehu. Tur mums patlaban ir viena veca lakošanas līnija vēl no Valmieras mēbeļu kombināta laikiem, protams, pa šiem gadiem arī uzlabota, piemēram, ar divām, modernām vācu slīpmašīnām. Pārbūve nozīmē, iespējams, nedaudz paplašināt arī esošo ceha telpu, taču galvenā pārbūve, kapitāla, notiks ražošanas līnijai. Tagad mums ir viena līka līnija, kas pa visu telpu met lielu loku. Šī līnija tiks iztaisnota, līdz ar to aprīkota papildus ar jaunām mašīnām, kurām ir jaunas materiāla apdares iespējas. Tā būs nosacīti īsāka par esošo. Papildus mums telpā radīsies iespēja ievietot tur vēl vienu – smidzināšanas – līniju. Jaunās iekārtas, kas nāks klāt cehā, būs tādas, lai ar šo pārbūvēto līniju var sagatavot detaļas krāsošanas-smidzināšanas līnijai ar krāsām uz ūdens bāzes. Tā ir ekoloģijas tēma, kas šodien aktualitātes ziņā pasaulē pāri visam! Nitrokrāsas jau vispār ir vēsture, arī ar skābi cietējošās divkomponentu krāsas šodien cenšas mazāk izmantot, tagad nāk krāsas uz ūdens bāzes, kurām nav nekādas emisijas. Jau pagājušajā gadā esam sākuši sarunas ar vairākiem potenciālajiem šo līniju piegādātājiem, šobrīd strādājam ar trim un patlaban esam tuvu brīdim, kad sapratīsim, kāda izskatīsies katra no abām šīm līnijām.  Šī projekta realizācija dos mums klāt papildu darba vietas. Divas šādas līnijas – tas nav tā kā tikai ieslēgt lielo slēdzi! Vispirms abas līnijas jāuztaisa, pēc tam tām abām jāsāk strādāt. Iespējams, sākumā viena un tā pati brigāde strādās te uz vienu, te uz otru līniju, pēc tam, kad tiks apmācīti papildu cilvēki, abas līnijas jau varēs strādāt paralēli. Tas ir liels projekts, kas prasīs arī ļoti nopietnas investīcijas. Ieguvumi – tehnoloģiski lielākas iespējas, kā arī šis mūsu produkts jau būs atbilstošs visām tām ekoloģijas prasībām, ko pasaule šodien prasa.  Otra plānotā investīcija, kas ir projekts jau tuvākajiem pieciem gadiem, ir plātņu zāģēšanā. Mums arī tagad ir labs, moderns zāģis, ar datoru vadāma CNC mašīna, ar ko mēs strādājam no 2008. gada. Tolaik strādājām kompānijai Martela, gatavojām detaļas biroja mēbelēm, kuras montēja Somijā. Tas bija relatīvi šaurs izejmateriāla lauciņš, piemēram, skaidu platei vien daži biezumi. Apjomi pasūtījumiem, kuru gan bija daudz, bija mērāmi simtos gabalu. Šodien mūsu izejmateriālu klāsts, salīdzinot ar to periodu, ir paplašinājies vairākas reizes, savukārt detaļu skaits uz pasūtījumu – būtiski samazinājies. Caurmēra apjoms uz pasūtījumu ir 30, 40, 50, 60 un pa retam 100 gabalu. Reizēm arī vēl mazāk.  Tāda ir realitāte šodien. Līdz ar to zāģim ir cita izmantošanas specifika. Programmēšana vēl būtu tas mazākais, tie būs pāris klikšķi datorā, taču izejmateriāls jāpieved, jāieliek iekšā, tas, kas paliek pāri, jāaizved prom, jānoliek tur, kur tam jābūt... Un tas ir milzīgs laika zudums! Līdz ar to šodienas prasībām šāda sistēma vairs nav pati ērtākā. Patlaban materiālu ar pacēlāju pieved klāt zāģim no otras telpas, bet jaunajā variantā visa telpa tiek pārvērsta par vienu milzīgu noliktavu, kuru apkalpo robots. Tas braukā pa sliedēm pie griestiem, kā pa x un y koordinātām, bet apakšā uz grīdas ir konkrētu materiālu kaudzītes. Robotam ir iedota programma, piemēram, tam ir jāpaņem trīs loksnes no vienas kaudzes, desmit – no otras, divas – no trešās, piecas – no ceturtās... Un to visu sagatavošanas zonā robots sakrāmē kaudzē, kādā secībā nepieciešams. Materiālam te nav nozīmes,vienkārši robots zina, kur katrs materiāls stāv, un tā ir viena konkrēta vieta telpā, ar konkrētu daudzumu materiāla. CNC mašīnā katrai loksnei būs zināma piegriešanas karte, kā katru loksni piezāģēt. Šīm mašīnām tā nav problēma!  Šis projekts top tāpēc, lai mēs līdz detaļas sagatavei būtu elastīgāki un ražīgāki. Šobrīd zāģim darbu nodrošina operators un palīgs; kamēr viņi materiālu ieved no noliktavas, ieliek to mašīnā, palaiž, zāģis nestrādā. Jaunajā variantā zāģis visu maiņu darbosies nonstop režīmā, jo tad visu pacēlāja un cilvēku darbu – priekšspēli – būs padarījis robots. Tās ir lielas investīcijas, kuras vēl tikai uzņēmuma plānos.» Aivars Flemings, SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs, skaidro robotu lietošanas specifiku:  «Ļoti daudzi domā, ka robotizācija glābs pasauli. Mums arī pirms mēneša bija apmācības par robotiem. Labā ziņa ir – roboti kļūst lētāki un pieejamāki. Arī programmēšanā un pielāgošanā vajadzīgajām darbībām vieglāki. Diemžēl tas ir konstruktoru, tehnologu, ražošanas vadītāju uzdevums – ļoti dziļi izvērtēt robota pienesumu kopējā ražošanā. Ja, robotu ieliekot kādā no ražošanas ķēdēm, nesamazinās darbinieku skaits, nepalielinās produktivitāte vai saražoto produktu skaits, bet ir tikai amortizācija, kas joprojām ir pietiekami liela, tad ļoti jāizsver, vai šo robotu vajag.  No mūsu nozares dzīves varu minēt uzņēmumu Vācijā, kas bankrotēja pirms četriem gadiem. Bijām tur aizbraukuši kopā ar VALPRO galveno tehnologu. Tur bija notikusi nesaprātīga robotizācija, jo roboti tika ielikti ražošanas ķēdes vidū, bet, pēc mūsu abu secinājumiem, tas nepalielināja ne produktu apjomu, ne samazināja cilvēku skaitu, kas tur darbojās. Cik iznāca parunāt ar šīs kompānijas cilvēkiem, tur inženiertehniskie darbinieki ļoti mīlēja robotizāciju... Gan robotizāciju, gan automatizāciju. Un bieži vien šī prioritāte automatizēties bija pa priekšu ekonomiskam pamatojumam.  Robotu cenas ir atkarībā no veicamo operāciju sarežģītības. No kādiem 40 līdz kādiem 200 tūkstošiem atkarībā no sarežģītības. Bet jārēķinās ar citu lietu – ka līdz ar to uzņēmumā parādās pilnīgi jauna nozare. Ja tev ir 10 roboti, tad tu vari pieņemt kvalificētu darbinieku robotu uzturēšanai, pielāgošanai un citām lietām. Ja tev ir viens robots, tad tā uzturēšana sanāk diezgan padārgi.  Vēl viena lieta, kas būtu visiem jāsaprot, – vispirms jāizvērtē. VALPRO ir uzņēmums, kas ražo plaša sortimenta ļoti dažādus produktus, un līniju pārstādīšana mūsu uzņēmumā notiek regulāri nonstop režīmā. Tas nozīmē, ja runājam par ugunsdzēšamo aparātu korpusiem, tad mums robotizācija nav iespējama, jo tādas līnijas pārstādīšana prasa dienas. Savukārt mūsu esošā ražošanas metodika līnijas pārstādīšanā prasa minūtes. Piemēram, Itālijā mums līdzvērtīgs ražotājs izgatavo viena veida produktu ugunsdzēšamajiem aparātiem, viņiem automatizētas, robotizētas līnijas izmaksa ir 12 miljoni eiro, bet līnijas pārstādīšana prasa vienu nedēļu. Ja tev ir ļoti liels apjoms vienādu produktu, tad to ražošanu vari automatizēt, robotizēt, visu! Latvija diemžēl nav mas-veida produktu ražotāja, pie mums lielākais vairums ir nišas produktu ražotāji ar nelielām produktu partijām, ātru piegādi, labu komunikāciju, augstu kvalitāti. Tā ir arī VALPRO priekšrocība. Mūsu mazākās produktu partijas ir ap 400 gabalu, ko var saražot divās stundās. Tātad, ja divās stundās visu saražo, bet pēc tam dienu velta robota pārstādīšanai, tad cik jāprasa no klienta par šiem 400 gluži vai zelta produktiem?  Tai pašā laikā mēs sekojam līdzi piedāvājumiem, jo bez robotiem jau ir arī cita veida manipulatori, kas padod, paņem, ieliek, izņem... Šajā jomā mums ir plānos viens projekts, taču tā realizācija vēl prasīs laiku.»

x x x Izvērtējot un salīdzinot abos uzņēmumos dzirdēto, var secināt, ka rūpnieciskie roboti šodienas ražošanā, kas neizbēgami saskaras ar skarbu konkurenci starp spēlētājiem vienā nišā ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā, reizē ir gan vitāla nepieciešamība, gan savā reizē arī nepamatotas ilūzijas, ka ar robotizācijas uzvaras gājienu varēs atrisināt visas ikdienas problēmas. Taču roboti ir klāt, tie arvien uzstājīgāk klauvē pie nopietnu ražotāju durvīm!

DĀRGAS INVESTĪCIJAS TEHNOLOĢIJĀS PRAKTISKAI LIETOŠANAI. VALPRO darbinieces strādā ar ultraskaņas testēšanas iekārtām, pārbaudot 0,6 litru tilpuma alumīnija balonus, kurus lieto gāzētā ūdens automātos. Kopā šajā projektā veiktas investīcijas 400 tūkstoši eiro.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru