Sporta impērija Valmierā – Vidzemes Olimpiskais centrs

«Vidzemes Olimpiskais centrs», manuprāt, joprojām ir salīdzinoši jauns uzņēmums. Kad tas dibināts?

Vidzemes Olimpiskais centrs kā SIA dibināts jau 2002. gadā, bet reālu darbību uzsāka 2005. gadā, kad tika uzcelts pirmais sporta komplekss. Vadoties no finansiālajām iespējām un pilsētas vajadzībām, nākamajos gados turpinājās nepārtraukta SIA attīstība.

Tātad sākumā bija sporta komplekss – sporta spēļu zāles, ledus halle, nākamais solis – futbola stadions tepat Rīgas ielā, trešais solis – viesnīcas «Sports Hotel» iegāde, tad no pašvaldības pārņēmām stadionu Daliņa ielā, nākamie soļi – tiek uzbūvēts peldbaseina komplekss, BMX trase un, 2018. gadā atvadoties no vecā stadiona, tagad mūsu ir arī jaunuzbūvētais Jāņa Daliņa stadions. Jā, vēl 2012. gadā sākām attīstīt Sajūtu taku.

VOC attīstība šajos gados tiešām ir ievērības cienīga!

Jā, uz vietas neesam palikuši, vienmēr esam pa solītim auguši augumā lielāki. Varu droši teikt, ka pašlaik pilsētā viss sportam nepieciešamais jau ir, vienīgi, iespējams, būtu vajadzība pēc cīņas sporta zāles, kas arī varbūt ir nākotnes iecere, tāpat tenisa laukumi, bet par to gaidīsim privātu iniciatīvu, ko tālāk attīstīt. Tā ka var uzskatīt, ka pilsēta sporta vajadzībām ir nopakota, grūti pat iedomāties, ko vēl varētu attīstīt, ņemot vērā tās iedzīvotāju skaitu.

Vai ar to visu, kas jau ir, iespējas visiem sportot gribētājiem ir nodrošinātas?

Laukumu joprojām trūkst, un tā ir labā ziņa – tātad pieprasījums ir. Interesanti, ka pēdējos gados ne tik daudz pieaug sporta klubu vai sporta skolu aktivitāte kā tieši sportot gribētāju skaits no individuālo iedzīvotāju puses. Īpaši liels pieprasījums ir no peldēt, vingrot, skriet gribētājiem, un ar katru gadu šī interese pieaug par 10-30 procentiem. Ik gadu veidojam jaunus piedāvājumus gan baseinā, gan sporta veselības centrā, kas tapa kopā ar kompleksu.

SIA «Vidzemes Olimpiskais centrs» objektos strādājošie pārstāv daudzas specialitātes. Izklausās, ka tā ir ļoti raiba publika. Kā tiekat pie labiem speciālistiem?

Nevaru teikt, ka dabūt labu speciālistu ir viegli, jo Rīgā, protams, var vairāk nopelnīt. Taču ejam soli pa solim, neatkāpjoties no mūsu uzstādījuma, ka darba kvalitātei un līmenim jābūt atbilstošam, sākot no vadītāja, un tā uz leju, ar atbildību par to, ko mēs darām. Mēs visu laiku sevi salīdzinām ar citām līdzīgām iestādēm Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, jo gribam pat iet kādu soli visiem pa priekšu. Varu teikt, ka mums iet pietiekami labi. Un, ja kāds ir labāks, braucam skatīties, varbūt attīstības labad var ko nošpikot.

Cik darbinieku pašlaik strādā SIA «Vidzemes Olimpiskais centrs»?

Skaits nedaudz atšķirīgs vasarā un ziemā, bet vidēji ap 120 cilvēku, no kuriem ap 70 strādā pilnu slodzi, pārējie – treneri, tehniskie darbinieki, speciālisti var būt uz nepilnu slodzi, paralēli strādājot kādā citā darba vietā.

Šie daudzie sporta infrastruktūras objekti ir jāuztur un jāapsaimnieko. Kā tiekat galā?

Veicas arvien labāk, esam kļuvuši arvien pašpietiekamāki. Spējam maksāt gan konkurētspējīgu atalgojumu, gan uzturēt esošos objektus, kā arī ieguldīt naudu to atjaunošanā. 2024. gadā SIA «Valmieras Olimpiskais centrs» kopējie ieņēmumi bija 3,7 miljoni eiro.

Vai visu objektu uzturēšana atmaksājas?

Jā, tos uzturēt un attīstīt atmaksājas. Ir tādi, kuru darbība ir tuvu ieņēmumu un izdevumu līdzsvaram, bet ir arī objekti, kuri strādā ar pietiekami lielu peļņu, un ir iespēja to novirzīt uz citām uzņēmuma daļām. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu primārais mērķis nav tikai peļņa, bet arī pieejamība, lai sabiedrība nāk, sporto, lai izvēlētie sporta veidi viņiem būtu pieejami gan pašiem, gan viņu bērniem, vai arī nākot skatīties, kā citi sporto.

Cik finansiāli patstāvīgi esat? Vai jūtat atbalstu?

Sākotnēji finansiālo atbalstu saņēmām no valsts, pašvaldības, kā arī paši ņēmām kredītus. Kā jau iepriekš izteicos, tagad esam pietiekami pašpietiekami, iztiekam ar saviem ieņēmumiem, taču pašvaldības un Latvijas Olimpiskās komitejas, kas ir arī mūsu SIA daļu īpašnieks, plecu vienmēr jūtam un attīstības lietas vienmēr darām roku rokā. Teikšu, būtu grūtāk strādāt, ja šāda atbalsta nebūtu.

Iespējas apgūt Eiropas naudu sporta kompleksiem tiek dotas tikai pēdējos divus vai pat pusotru gadu, ko arī aktīvi izmantojam. Pašlaik mums ir divi projekti, kurus īstenojam, apgūstot Eiropas fondu finansējumu.

Cik darbinieku uzņēmumā nodarbināti, un ko varat teikt par kadru mainību?

2024. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 122 darbinieki, kadru mainība bijusi ļoti minimāla. Ir atsevišķas nozares, varbūt, piemēram, uzkopšanas dienesta cilvēki palaikam atrod labāku vietu, kur strādāt, bet kopumā kadru mainība ir ļoti, ļoti zema.

Varbūt darbinieki novērtē jūsu atbalstu un rūpes par viņiem?

Jā, viņiem nodrošinām veselības apdrošināšanu, liels bonuss ir arī tas, ka mūsu speciālisti var bez maksas vai arī par labu cenu izmantot, piemēram, peldbaseinu, slidošanas zāli. Domāju, ka pie mums strādājošie novērtē arī labos darba apstākļus. Cenšamies atrast tādus speciālistus, kuriem arī pašiem patīk tas, ko viņi dara, kuriem sports nav sveša lieta. Tas viss kopā, manuprāt, arī veido darbinieku zemo kadru mainību. Veiksmi nosaka nevis ēkas, bet cilvēki, kas tajās strādā. Ja viņiem šeit patīk, tad arī klienti ir apmierināti.

Katru gadu veicam klientu anketēšanu un viņu izteiktos vērtējumus, ierosinājumus ņemam vērā turpmākajā darbībā. Šādā anketēšanā tiek iesaistīti arī klienti no citām pilsētām un valstīm, tostarp cēsnieki, alūksnieši, cilvēki no Igaunijas. Viss notiek.

Vai uzņēmumā darbiniekiem tiek rīkoti arī kādi kolektīvus saliedējoši pasākumi?

Liela daļa kolektīvu organizē kopīgus pasākumus, piemēram, ekskursijas, pārgājienus, tradicionālos Ziemassvētku pasākumus. Tādēļ, ka kolektīvi ir ļoti dažādi – gan viesnīcas, gan parki, gan sporta kompleksi, tad arī uzticamies struktūrvienību vadītājiem un atļaujam viņiem pašiem rīkot šo mazo kolektīvu pasākumus. Vienmēr esmu teicis, ka dabīgāk ir katram vadītājam nākt ar savu ideju, kā radīt atmosfēru savā cilvēku grupā, savukārt SIA vadība vienmēr atbalsta pašiniciatīvu, nekad neatsaka šīs idejas īstenot.

Publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001