Anna Paula Gruzdiņa

Robeža var būt līnija kartē, komats teikumā vai kartupeļu vagā iesprausts zariņš.

10. decembrī Latvijas «X-Faktora» pirmās sezonas uzvarētājs Arturs Gruzdiņš kopā ar vokālo studiju «Knīpas un Knauķi» klausītājiem nodeva aizkustinošu un roķīgu Ziemassvētku singlu «Ziemassvētku dziesmiņa», ko papildina arī sirsnīgs video, kas veidots smilšu animācijas tehnikā.

Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris «Skan» šogad Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienas tuvošanos pavadīja īpašā noskaņā – ar diviem koncertiem ciemojoties pie Zviedrijas latviešiem Stokholmā.

Vēl nav pagājis gads, kopš Rūjiena nesa titulu «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024». 

26. septembrī Rūjienā, Rīgas ielā 8, notika sarunu vakars par veselību un labsajūtu ar sertificētu fizioterapeiti, sporta zinātnes doktori, anatomijas docenti un www.Vingrosev.lv fizioterapijas studijas vadītāju Ievu Zvīguli.

Vēl nav pagājis gads, kopš Rūjiena nesa titulu «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024».

11. septembrī Rīgas ielā 8 ar rūveniešu viktorīnas «Satiec savu kaimiņu» septīto kārtu šogad noslēdzās 2024. gada vasarā aizsāktais erudīcijas pasākumu cikls Rūjienā, kurā šovasar iepazītas 18 tēmas – vietējie uzņēmumi, iestādes un dažādu jomu pārzinātāji Valmieras novadā.

22. augustā Rīgas ielā 8 tika aizvadīta rūveniešu viktorīnas «Satiec savu kaimiņu» sestā kārta, ar kuru turpinās 2024. gada vasarā aizsāktais erudīcijas pasākumu cikls, ko rīko biedrība «Kultūraugs» sadarbībā ar Rūjienas Kultūras centru.

22. jūlija pēcpusdienā Rūjienas ainavā pie ebreju kapsētas pulcējās neierasti daudz ļaužu.

No 14. līdz 22. jūlijam Rūjienas ebreju kapos notika liela rosība – tur darbojās vācu biedrība «LOT e.V.» ar mērķi sakopt Rūjienas ebreju kapus, kuru atrašanās vieta nav zināma pat daudziem rūjieniešiem.

18. jūlijā plkst. 18.00 Rīgas ielā 8 ar rūveniešu viktorīnas «Satiec savu kaimiņu» piekto kārtu turpināsies 2024. gada vasarā aizsāktais erudīcijas pasākumu cikls Rūjienā.

2024. gadā, kad Latviešu folkloras krātuvei svinēja simtgadi, bet Emilim Melngailim – 150, ar debijas albumu «Vos mir zayen» (tulkojumā no jidiša «Kas mēs esam») sevi spilgti pieteica grupa «Black Rooster Kapelye», kas apvieno latviešu un ebreju mūziķus no Latvijas, Vācijas un ASV.

Piezīmes pēc brauciena no Naukšēniem uz Ukrainu 2. – 7. februārī.

17. janvārī Arturs Gruzdiņš laidis klajā dziesmu «Ver logu plašāk (Brīnummājā)».

Vēstules no pierobežas

Vēstules no pierobežas

Vēstules no pierobežas

Valda Mūrnieka mājas «Smilškalni» var atpazīt pēc tā, ka, pirmkārt, tā ir pēdējā māja Latvijas pusē Unguriņu-Lilli ceļā, un, otrkārt, no viņa skaisti iekoptā pagalma gaisā slejas divas milzīgas antenas. Mūs uzreiz tās ieinteresē. 

Braucam ciemos pie Lūšu ģimenes. Maruta mūs ar mašīnu pavada līdz īstajam ceļgalam, kas ir trīs kilometrus uz Rūjienas pusi no Unguriņu robežpunkta. Skatāmies kartē un secinām – savādi gan, braucām no Unguriņiem, bet esam nonākuši vietā, kura kartē atzīmēta ar nosaukumu «Unguriņi». Izrādās, ka Unguriņi ir robežpunktam tuvākā apdzīvotā vieta un esam jau tik ļoti pieraduši izmantot Unguriņu nosaukumu robežpunktam, ka pat neiedomājamies, ka tad, kad tiekamies robežpunktā, īstajiem Unguriņiem esam jau aizbraukuši garām. Viena no Unguriņu apdzīvotās vietas mājām ir «Sinepes». Lūšu ģimene tajās dzīvo nesen. Kad iebraucam Sinepju pagalmā, pretī milzīgā mīlestībā skrien sunītis, it kā mēs būtu viņa saimnieki, kas atgriezušies pēc ilgas prombūtnes. Satiekam arī mājas saimnieci LAILU LŪSI.

Vēstules no pierobežas

Pēc vairāku satikto cilvēku norādēm par pirmspēdējo māju pirms robežas Sniegu ģimenes mājās Jaunotēs ierodamies pēc pusdienlaika. No lieveņa var redzēt Igaunijas robežstabiņu. Tobrīd pagalmā satiktā Una SNIEGA, viņas dēls Matīss un Matīsa meitiņa mūs laipni uzņem un pacienā ar kafiju skaistajā nojumē ar skatu uz pļavām un pār tām tuvojošos negaisu, kas mūs pasaudzē un piemeklē tikai vakarā.

Vēstules no pierobežas

Dodoties pa ceļu, kas ved uz Teringi purva taku, ko sarunās Latvijas pusē pieminēja Liene Zemzare un Laila Lūse, pat neiedomājamies, ka nejauši satiksim Alli LĀNDI – cilvēku, bez kura nav iedomājama Lilli kultūras dzīve pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp Baltijas ceļa ikgadējo pasākumu rīkošana no Igaunijas puses. Viņa arī ļoti ieguldījusies, lai saglabātu un popularizētu vietējo Mulgi dialektu – sarakstījusi vairākas grāmatas un rīkojusi valodas vasaras nometnes savā lauku sētā «Ūe-Sūga», kurā nupat esam iebraukuši.