Vidzemes Augstskola piedāvā plašu programmu klāstu

- 27.Oktobris, 2020
PROJEKTS
Laikrakstā

Vidzemes Augstskolas (ViA) Zināšanu un tehnoloģiju centra (ZTC) mūžizglītības jomas kursi paredzēti ikviena profesionālās kompetences pilnveidei, personības attīstībai vai vienkārši redzesloka paplašināšanai. Tiek piedāvāts plašs programmu klāsts dažādiem interesentiem – valodu kursi, mūž­izglītības kursi, profesionālās pilnveides programmas, kā arī iespēja klausīties kādu no interesējošiem studiju kursiem kopā ar Vidzemes Augstskolas studentiem Atvērtajā universitātē.

INGUNA KUCINA, ViA ZTC direktore, par mūžizglītības nepieciešamību stāsta:

«Šogad par mūžizglītību ir daudz domāts un runāts arī no to cilvēku puses, kas strādā mūžizglītībā ar pieaugušajiem vai jauniešiem. Aptverot šos visus vecumus kopā, mums pašiem bija jāsaprot, kas ir svarīgākais mūžizglītībā un kā panākt to, ka cilvēks visu savu mūžu ir gatavs mācīties, kā mudināt cilvēkus apgūt ko jaunu, un kas vispār ir pašmācība. Runājot ar saviem kolēģiem un arī ar citiem cilvēkiem, kas strādā šajā nozarē, ir izkristalizējies tas, ka mūžizglītība ir vitāla lieta, jo ļoti ātri mainās prasības darba vidē, bieži mainās arī darba vieta, kā arī cilvēku uzskati par to, kas ir darba vieta un cik ilgi cilvēks ir gatavs strādāt vienā vietā. Kādreiz cilvēki visu mūžu nostrādāja vienā darba vietā, bet tas ir mainījies. Nereti pārmaiņas dzīvē ir saistītas ar vēlmi pilnveidoties vai pat pārprofilēties, tā teikt, ielēkt pavisam citā lauciņā. Nonākot atkārtoti darba tirgū, cilvēki pievēršas profesionālās pilnveides kursiem, mūžizglītībai vai meklē iespējas, lai, neejot visu augstākās izglītības apmācību ceļu, varētu iegūt gan papildu zināšanas, gan dokumentus, ko pēc tam atzīst un var pielīdzināt augstskolu kursiem, ja tas ir nepieciešams.

Man šķiet, ka pats būtiskākais ir līdzsvars starp to, ka tās ir lietas, kas vajadzīgas profesionāli, un tajā pašā laikā mūsu piedāvājumā ir arī kursi, kas vienkārši domāti, lai cilvēki paši pilnveidotos. Tas varbūt tajā brīdī nav tik ļoti tendēts uz to, kāds kvalifikācijas līmenis pēc tam būs, bet gan uz to, ko no tā iegūs, kā pavadīs brīvo laiku. Daudzi cilvēki izvēlas kursus, kas ar viņu darba vidi nemaz nav saistīti. Šobrīd mums ir vairāki neformālās izglītības kursi pieaugušajiem, kas arī ietver valodu kursus – tā ir angļu un norvēģu valoda. Angļu valoda ir dažādiem sagatavotības līmeņiem. Ir arī tādi kursi, kas tendēti uz pašizaugsmi, kā, piemēram, dārza dizains, datorizētā grāmatvedība programmā «Zalktis». Pagājušajā gadā šo kursu apmeklēja gan grāmatveži, kuriem jau ir zināšanas, gan arī cilvēki, kuriem nākas ar to sastapties, piemēram, pašnodarbinātās personas. No grāmatvedības profesionālās pilnveides programmām mums šobrīd ir viena, kas ir darba drošība, un to mēs īstenojam sadarbībā ar mūsu koledžas studiju programmu «Koka ēku celtniecība un ekobūves», un tas ir vienīgais kurss, kuram mums vēl ir aktīva profesionālās pilnveides izglītības programmas licence neformālās izglītības kursu grupā. Šajā gadā pieteicāmies Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projekta «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide», kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), 5. kārtas uzsaukuma konkursā, bet mūsu piedāvātie kursi tajā brīdī vēl nebija licencēti kā profesionālās pilnveides izglītības programmas, tāpēc mēs arī netikām apstiprināti. Tomēr darbs ir sācies, lai nākamajā gadā mums būtu vairākas programmas, ko piedāvāt tieši šajā projektā, jo tajās ir valsts finansējums. Un pieaugušajiem ir vieglāk izsvērt, kur un kādu piedāvājumu izvēlēties, jo līdzfinansējums ir 5-10% no kopējās summas, līdz ar to nav jāsedz visas kursa izmaksas, un tas ir svarīgi.

Mēs esam skatījušies piedāvājumu, kas ir mācību centriem vai organizācijām, kuras nodrošina mācību kursus pieaugušajiem Vidzemes reģionā. Patlaban arī mums izstrādes procesā ir vairākas programmas, kas varētu būt gatavas uz nākamā gada pieteikumu. Veidosim vairāk tieši neformālās izglītības profesionālās pilnveides programmas, kas ir licencētas un kas ir specifiskas mums, sasaistot gan to, kas mums jau ir gan Inženierzinātņu, gan Sabiedrības zinātņu fakultātēs kā studiju programmas, gan uzsverot kiberdrošības jautājumus, kas varētu būt aktuāli gan jauniešiem, gan senioriem. Strādāsim uz tādām grupām, kas šobrīd Vidzemes kontekstā nav aptvertas.»

Atvērtā universitāte ikvienam interesentam piedāvā iespēju pieteikties kādā no ViA studiju kursiem. Tā ir iespēja atbilstoši iepriekš iegūtai izglītībai apgūt zināšanas un prasmes, ko piedāvā ViA studiju programmas. Savukārt tiem ViA studentiem, kuri nespēj turpināt studijas akadēmisko vai finanšu parādu dēļ, šī ir iespēja saglabāt saikni ar augstskolu un turpināt mācības atbilstoši savām iespējām. Ja ir vidējā izglītība, ir iespējams apgūt kādu no bakalaura un koledžas vai maģistrantūras līmeņa studiju kursiem. Izsniegtā ViA ZTC apliecība ietver norādi par to, ka ir iegūti studiju kursam atbilstoši kredītpunkti, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem «Iepriekšējā izglītība vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšana» interesentam ļauj vērsties jebkurā Latvijas augstskolā vai koledžā ar lūgumu atzīt iegūtās zināšanas, prasmes un lietpratību par apgūtā studiju kursa saturu. Viena kredītpunkta apguves izmaksas ir 38,95 eiro koledžas un bakalaura līmeņa programmās un 48,10 eiro maģistra līmeņa programmās (samaksu var veikt pa daļām).

Par Atvērto universitāti Inguna stāsta: «Tas šobrīd ir viens no projektiem, kas ir iedzīvināts. Cilvēki patiesībā diezgan aktīvi izmanto – šoruden redzējām lielāku aktivitāti. Princips ir ļoti vienkāršs – tie ir noteikti studiju kursi, ko no katra semestra gan rudenī, gan pavasarī ir iespēja apgūt ne tikai Vidzemes Augstskolas studentiem, bet arī jebkuram cilvēkam kā kursu klausītājam vai brīvklausītājam. Tā ir iespēja nākt un apgūt tikai šo konkrēto vienu kursu, kas klausītājam ir nepieciešams, piemēram, ja viņam tajā brīdī ir nepieciešama pasākumu vadīšana, viņš atnāk pie mums, noklausās divu kredītpunktu kursu, nokārto visus gala pārbaudījumus un saņem sertifikātu, kas apliecina, ka viņš šādu kursu ir noklausījies noteiktā semestrī un ieguvis šos divus kredītpunktus. Šogad bija liela interese par sociālajām zinātnēm un psiholoģiju un šo jautājumu integrēšana mācību procesā no pedagogu puses. Pieaugušajiem tas ir noderīgi, bet šāda piedāvājuma nav mūžizglītības kursos. Cilvēkam nav jāstājas bakalauros, lai apgūtu četru kredītpunktu kursu, kas viņam tobrīd ir vajadzīgs. Šo izmanto visās gan bakalaura, gan maģistra programmās. Būtiski, kad kurss ir noslēdzies un prasības ir izpildītas, lai arī ir veikts pilns maksājums pirms sertifikāta iegūšanas. Maksājumu var sadalīt vairākās daļās – šādā veidā mēs nākam pretī, lai kursu apguve kļūtu pieejamāka.

Ja cilvēkam ir sakrājušies vairāki sertifikāti, kas iegūti ne tikai ViA, bet jebkurā citā mācību vidē vai arī praksē citos uzņēmumos, ir iespēja izmantot pieredzes atzīšanas procesu, kuru nodrošina Vidzemes Augstskola. Šajā procedūrā tiek izskatīts pieteikums, visi iegūtie sertifikāti, komisija izvērtē katru pieteikumu individuāli un nosaka, kādā apjomā līdzšinējā iegūtā izglītība vai pieredze var tikt pielīdzināta augstskolas īstenotā studiju programmā vai tās daļā (nosedzot nepieciešamos kredītpunktus).

Ilgtermiņā mēs esam domājuši par iespējamību kādu daļu no satura pārnest virtuāli. Papildus saturam ir jāizstrādā arī pieejamības modeļi un maksājumi, lai cilvēkam ir izvēles iespēja – viņam varbūt ir svarīgi nākt klātienē un strādāt nelielā grupā vai visu mācīties pašam un beigās nokārtot kādu gala pārbaudījumu. Valodu kursos tas ir ļoti izteikti – cilvēki novērtē to, ka ir iespējams tikties mazā 6-8 cilvēku grupā un saņemt klātienes efektu. Ir noteikti kursi, kuros cilvēks var pats iziet cauri materiāliem, saprotot, vai būs spējīgs nokārtot testus, un beigās saņemt apliecinājumu par to, ka viņš šo kursu ir saņēmis. Šis mums pašlaik ir izstrādes procesā un vēl nav ieviests, bet, kā mēs pielāgojam pamata studiju programmas, tā arī mēs skatāmies uz mūžizglītību. Mums ir jāveido paralēlais piedāvājums, kas var arī nebūt klātiene, bet gan attālināti vai tiešsaistē atkarībā no tā, kāds ir lekciju grafiks. Pieaugušajiem tāpat ir jārēķinās, ka viņiem būs jāpavada laiks, apgūstot kursus, līdz ar to, es domāju, viņi vairāk izsver to, ko mācīties. Daudzi atgriežas, jo ir saņemta profesionāļu apmācība, tā arī mēs veidojam savu ārējo tēlu. Nākot kopā ar Vidzemes Augstskolu, tā ir kvalitātes zīme, ar kuru mēs startējam.»

LĪGA KĀPOSTA stāsta par savu pieredzi Atvērtajā universitātē:

«Ikdienā strādāju par reklāmas projektu vadītāju Vidzemes televīzijā, un tiek plānoti dažādi ar video lietām un TV produktiem saistīti projekti. Pie idejas paplašināt zināšanas nonācu savā darba vietā. Visam kolektīvam piedāvāja šādu iespēju, un katrs varēja izvēlēties, ko grib mācīties. Pati zināšanas visu laiku iegūstu, paralēli apmeklējot dažādus kursus.

Mani uzrunāja veids, kā var mācīties – konkrēts kurss, kuru var apgūt neatkarīgi no tā, vai esi Vidzemes Augstskolas students vai neesi. Izvēlējos kursu «Multimediju žurnālistika», jo mans mērķis bija izprast montāžas principus un iemācīties montēt. Bija ļoti laba iespēja apgūt to augstskolā, un bija arī iespējams saprast, kā ir strādāt ar lieliem projektiem citos medijos. Kursa sākumā, kad stāstīja par visām tehnikām, man tā bija Ķīnas ābece, jo ikdienā nav nācies izprast katras tehnikas specifikāciju. Neliels mīnuss bija tas, ka bijām dažādi kursi kopā. Bija tādi, kas jau bija pie pasniedzēja studējuši un saprata uzreiz, ko stāsta. Savukārt mums bija pluss, ka mēs televīzijas jomā vairāk sapratām no praktiskā viedokļa: kā tiek plānotas filmēšanas, projekti utt.

Izaicinājums bija tas, ka visi esam strādājoši cilvēki. Viena lieta ir aiziet uz lekcijām, izbrīvēt šo laiku, otra – mūsu grupai savākties kopā un izdarīt darbus. Studenti var vakaros un citās lekcijās satikties un izrunāt visu, bet mums tas bija grūtāk, jo katrs devās uz savu pusi darba nolūkos. Tādēļ mūsu darba grupa nāca uz darbu sestdienās un svētdienās – filmējām, montējām. Lielākais ieguvums bija iespēja gūt pieredzi, kad kopā ar kolēģiem izpratām aizvien vairāk. Pati raidījumus tagad nevarētu montēt, bet pamati ir apgūti (smejas). Ja pamati ir, tad jāmācās tālāk.

Manuprāt, Atvērtā universitāte der tiem, kuri jau ir strādājoši cilvēki, kuriem jau ir augstākā izglītība. Vai arī tiem, kuriem tās nav, bet kas grib savu kvalifikāciju «celt» augstāk. Apmeklējot konkrētos kursus, var iegūt zināšanas, kas nepieciešamas konkrētajā situācijā, bet pamēģināt vajag. Grupas nav lielas, vairāk var uzdot jautājumus un iesaistīties. Pasniedzēji strādā arī individuāli, palīdz izskaidrot to, kas nav saprotams. Var izmantot visas priekšrocības, ko sniedz augstskola, piemēram, bibliotēku. Šis arī ir ļoti labs veids, kā sevi izaicināt. Piemēram, es neesmu kameru cilvēks, un šajā kursā mums bija jāveido raidījums un es biju raidījuma vadītāja. Mums bija sava grupiņa, kur mēs visi bijām kolēģi un apzināti dalījām darba lomas tā, lai pienākumi nesakristu ar to, ko mēs jau veicam ikdienā. Mums tas bija liels izaicinājums, kura laikā ieguvām lielisku pieredzi.»


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru