Maza mana tēvu zemeDivu roku platumā.Mīļa mana tēvu zemeDivu roku siltumā.Dziļa mana tēvu zemeVisa mūža garumā./Knuts Skujenieks/

Gulta žēli iečīkstējās, un vīrs pielika kājas pie vēsajiem grīdas dēļiem. Rīts tikko svīda un vāri izgaismoja priekšmetu aprises. Zvejas diena. Desmitiem gadu kalpojušais tīkls rūpīgi bija satīts uz žuburiem, noplukušie pludiņi augšā, svina bumbas apakšā. Liekača salāpītais tēls glabāja senus zvejnieku stāstus, zvejnieku lielmanību un ikdienas traģēdiju raupjās rētas. Noglaudījis gulošā dēlēna nepakļāvīgo matu ērkuli, vīrs noteica: guli, vēl agrs! Uzāvis garos zābakus, laika zoba nesaudzēto jaku un uzmetis kapuci, zvejnieks atspieda piebriedušās durvis. Aiz durvīm rudens vējš iespļāva sejā sīka lietus šalti. Vīrs aplaizīja lūpas un nodomāja: pāries, nu vismaz vajadzētu pāriet, kā  nepārliecinoši ziņoja zvejnieka pieredze.

Rīt kārtējā jubileja Latvijas valstij, un mūsu galvenie vīri un sievas kāps tribīnēs un teiks skaļus vārdus: solīs, pārliecinās, jā, vajadzības gadījumā arī biedēs. Lielīsies ar citu padarīto, atrunāsies ar objektīviem apstākļiem par savu neprasmi, negribēšanu, divkosību... Kā jau pie mums ierasts.

Šajos valsts svētkos Mitničuku ģimene — tētis Nikolajs, māsas Dita un Ruslana — atkal būs kopā. Ruslana pēc septiņiem darba gadiem Lielbritānijā atgriezusies mājās Zilākalna pusē.

Valsts 98. jubilejas priekšvakarā Latvijas Pasts izdod trīs jaunas pastmarkas sērijā Latvijas Republikai 100. Astotais sērijas izdevums saistīts ar sporta tēmu, veltot pastmarkas izciliem sportistiem trīs sporta veidos — šķēpa mešanā, basketbolā un hokejā. Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta šodien pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, Rīgā, no pl. 8 līdz 19.

Par manu sarunas biedreni tieši tā var teikt — Latvijas vecākā māsa. Jo ELVĪRA KARNĀTE rīt, 18. novembrī, svin savu simto jubileju, kamēr viņas jaunākā māsa divus gadus jaunāka. Kopā ar simtgadnieci viņas patiešām cienījamo dzīves gājumu pārstaigāsim. Esmu pārsteigts, cik Elvīras kundze, štokam piepalīdzot, jestra tipinātāja un ar labu atmiņu, vienīgi jārunā ar viņu skaļāk, arī, kā pati atzīst, televizorā vairs tikai tādus gaišākus plankumus atšķirot. Toties apbrīnas vērta ir viņas kāpšana vannā uz bluķīša, lai aizvērtu krāsns šīberi, un tieši tāds pats kāpiens virtuvē uz taburetes, lai tiktu pie saldētavas (novietota uz skapīša) augšējiem plauktiem! 

«Ceļi ir visiem vajadzīga lieta, tāpēc par tiem jābūt īpaši atbildīgiem,» uzskata Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

JĀNI BAUNI atrodam, rosoties pie nerūsošā tērauda mucām savā Naukšēnu vīna darītavā, kurā ražotais Piparkūku sidrs nule kā izpelnījies nu jau kārtējo atzinību visas valsts mērogā, uzvarot Latvijas augļu un ogu vīnu skatē speciālistu vērtējumā, bet skatītāju balsojumā iegūstot otro vietu starp astoņdesmit vīniem. Tautas balsojumā līdz pirmajai vietai pietrūcis vienas balss, jo, kā atklāja Jānis, pārāk ilgi amatiereksperti aizsēdējušies pie degustāciju galda. Vai tiešām recepte radusies pēc tam, kad sidrā iekritusi piparkūka, ļausim, lai stāsta pats vīndaris:

Mākslinieki Kurzemnieki sevi kā ģimeni šogad Latvijas mākslas vidē pieteikuši kā vienotu veselumu. Tagad izstāde «KOPĀ/tālāk» skatāma arī Valmierā, mākslas galerijā «Laipa».

Kas ir Sventes muiža, tas noteikti ir skaidrs kādreizējiem latviešu garākā seriāla skatītājiem, jo vienā no tā posmiem kaislības risinājās tieši tur. Pārējie varbūt zina, ka skaistajā namā Augšzemē, Sventes pagastā netālu no Daugavpils, ir grezna naktsmītne ar restorānu un citiem jaukumiem, bet var piebilst, ka piedevās turpat blakus ēkā ir savdabīga izstāde — kara tehnikas kolekcija.  Var skatīties, aptaustīt, droši vien arī kaut kur iesēsties. Todien pusaudži fotografējās kā aptrakuši, bet nopietnāki vīri cilāja atmiņas par padomjlaika sboriem, neaizmirstot nevērīgi izmest: nu, ar šitādu es pulka reižu braucu...