Jau no marta Latvijā notiek tautisko deju kolektīvu skates, kurās žūrija vērtē kolektīvu gatavību VIII vidējās paaudzes dejotāju svētkiem Jelgavā un senioru deju dienā Madonā.

Pirms nedēļas mēģināju dažu labu Rūcamlapas lasītāju aizvilināt uz ikgadējo lielo autoindustrijas izstādi Ķīpsalā, un tikai loģiski, ka arī pats tur sabiju. Tiesa, piektdien braucu uz Rīgu bez īpašām ilūzijām, jo nu jau desmit gadi un aprīļi apkārt, kopš notika pēdējā patiešām vērienīgā starptautiskā automobiļu izstāde, pēc kārtas astotā, Auto 2005. Toreiz ar JAUNIEM automobiļiem pilnas bija abas Ķīpsalas halles plus vēl viena (varbūt divas?) papildu telts, toreiz pārstāvēti bija teju visi Latvijā tirgotie automobiļu zīmoli, ar lielu nostalģiju šodien var atcerēties tās reizes jaunumu prezentācijas, kurās dīleri nežēloja žurnālistiem (un arī citiem klātesošajiem) dažādus praktiskus suvenīrus, par firmas pildspalvām nemaz nerunājot...

Par to, ka daļa latviešu savulaik gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā Krievzemi pieņēmuši par savu otro dzimteni, dzirdēts. Bet cik daudziem zināms par Krasnojarskas latviešiem, kuri turp nokļuvuši gan pašu spēkiem, gan citiem piepalīdzot?

Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Latvijas galvenais drošības dienests — Satversmes aizsardzības birojs (SAB) — atteicis trim Saeimas deputātiem izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kā arī nolēmis anulēt speciālo atļauju Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei. Atšķirībā no E. Dreimanes deputātu vārdi netiek izpausti, paziņojumā vienīgi norādīts, ka viņi ir informēti par šo lēmumu.

Labi, ja starp pārlieku daudzajām dramatiskajām ziņām, kas pludo laikrakstos un zib televizoros, pa reizei parādās arī tādas, kas priecē, dod cerību.

Vairāk nekā 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas un  ģimenes, lai pelnītu naudu ārzemēs, liela  daļa — tikai tāpēc, ka nav spējuši atdot bankās ņemtos kredītus. Pērn rezidenti un nerezidenti Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk nekā 22 miljardus eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk nekā 15 miljardus eiro (Komercbanku asociācijas dati). Kur palika vairāk nekā pieci miljardi eiro? Aizplūda citu valstu ekonomikas attīstīšanai?

Kopš organizējam Mākslas dienas, ar lielāka vai mazāka apjoma izstādēm tajās allaž piedalās arī Vidzemes fotomākslinieku kopa. Šoreiz viņi sevi pieteic ar tematisku izstādi «Jūra», kas jau kopš pirmdienas ir skatāma Valmierā, Raiņa ielā, Sadales tīklu ēkā. Te izliktas 22 fotogrāfu turpat vai 70 lielformāta fotogrāfijas. Lūdzu dažus vārdus par šo izstādi teikt tās iekārtotājiem.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece reģionālajā vizītē Valmierā tikās ar 3. novada 22. zemessardzes kājnieku bataljona zemessargiem, jaunsargiem un komandieri pulkvežleitnantu Gvido Brenneru. Sarunā piedalījās zemessardzes komandieris ģenerālis Leonīds Kalniņš.

Šogad AS «Latvijas Valsts meži» plāno iestādīt nepilnus 23 miljonus jaunu kociņu vairāk nekā 7700 ha lielā platībā

Tikko pie lasītājiem devies kārtējais, nu jau aprīļa žurnāls «Latvijas Lopkopis», ko reizi mēnesī izdod SIA «Izdevniecība Ozols». Jaunajā izdevumā daudz vietas atvēlēts vairāku mūspusē populāru lauksaimnieku saimniekošanas pieredzei. Publikācijā «Šarolē izdevīguma pamatprincipi»  stāstīts par vienu no sertificētajiem Šarolē tīršķirnes ganāmpulkiem Beverīnas novada zemnieku saimniecībā «Bērziņi», kur tagad  nodarbojas tikai ar telīšu audzēšanu un pārdošanu tīršķirnes ganāmpulku veidošanai. Šī saimniecība ir arī Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijas biedrs. «Bērziņu» ganāmpulka saimnieks Andris Luste iepazīstina ar savu ģimenes īpašumu un dalās Šarolē šķirnes lopu audzēšanas gadiem krātajā pieredzē.