Skolu pagalmos deg barikāžu ugunskuri
Latvijā aizvadītajā nedēļā pieminēja barikāžu laiku, jo pirms 32 gadiem tūkstošiem cilvēku devās uz Rīgu sargāt stratēģiski svarīgus objektus un sapni par neatkarīgu Latviju.
Latvijā aizvadītajā nedēļā pieminēja barikāžu laiku, jo pirms 32 gadiem tūkstošiem cilvēku devās uz Rīgu sargāt stratēģiski svarīgus objektus un sapni par neatkarīgu Latviju.
Deinstitucionalizācijas (DI) ietvaros notika cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus.
INGA MADŽULE Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora amatā strādā vien kopš pagājušā gada 1. novembra, taču personiskā pieredze remigrācijas jautājumos, 20 gadus dzīvojot un strādājot ārpus Latvijas, kā arī nu jau deviņus gadus atkal dzīvojot te, palīdz izprast tautiešu bažas, kas saistītas ar atgriešanos Dzimtenē.
1953. gadā sāka būvēt Sedas kūdras fabriku, uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, pati jaunākā informācija no oficiālās statistikas portāla OSP liecina, ka Sedā patlaban ir 1102 iedzīvotāji.
Piena lopkopībā, graudkopībā un sēklkopībā ilgus gadus strādājošo, bijušās zemnieku saimniecības «Ataugas» saimnieci, tagad SIA «Lauksalaca» valdes priekšsēdētāju, vairākkārt arī Mazsalacas domes deputāti, kā arī dažādu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu finansiālo atbalstītāju LARISU GERASIMOVU mūspusē pazīst daudzi. Oficiāli viņa ir cittautiete, bet pēc savas būtības un izjūtām – latviete. Par to tad arī šis stāsts.
Valmierā nekad nav trūcis darbīgu un uzņēmīgu cilvēku, kuri ar savām idejām spējuši aizraut līdzīgi domājošos, kopīgiem spēkiem paveicot lielus darbus. Viens no šādiem pozitīviem piemēriem ir Jāņparka iedzīvotāju kopiena un tās vadītāja, Vidzemes Augstskolas lektore un pētniece, Valmieras novada Gada cilvēks ANNA BROKA, ar kuras centieniem atdzīvināts vecākais parks pilsētā.
Senioru skaits pieaug
Latvijā, līdzīgi kā visā Eiropā, sabiedrība strauji noveco. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 393698 seniori 65 gadu vecumā un vairāk, kas ir 20,8% no visiem iedzīvotājiem. Savukārt pirms 32 gadiem (1991. gadā) senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8%. Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits pieaug. Senioru skaita pieaugumu ietekmē dažādi faktori, tai skaitā arī paredzamā mūža ilguma pieaugums, – liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informatīvais apskats (2021) «Seniori Latvijā».
Pirms Ziemassvētkiem, kā zināms, notika «Valmieras novada Jaunatnes gada balvas 2022» pasniegšana vairākās nominācijās par jauniešu brīvprātīgo darbu, sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu projektu realizāciju un Dimanta jauniešu noteikšana. Tik vērienīgi, esot visiem vienkopus, Valmieras novadā tas notika pirmo reizi. Pārsteidza, ka tik daudzi dažāda vecuma jaunieši iesaistās gan skolas, gan arī neformālo grupu, Jauniešu centru un pat starptautiskos projektos. Plašāku stāstījumu par to lūdzām Valmieras novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistei DAINAI ROZEI.
Ir daudzas problēmas, ar ko jāsaskaras cilvēkiem ar invaliditāti: vides pieejamība, nodarbinātības iespējas, sabiedrības attieksme. Kāds teiks, ka šīs problēmas Latvijā skar lielu daļu sabiedrības. Varbūt. Tomēr cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem tās ir daudz grūtāk, bieži neiespējami risināt pašiem. Vajadzīga līdzcilvēku, profesionāļu izpratne. Lēni, bet situācija labojas.
Piektdien, 20. janvārī, Mazsalacas bibliotēkā viesojās ekspremjers Valdis Birkavs. Viņš ir tautā zināms politiķis, kā arī juridisko zinātņu doktors, Latvijas Juristu biedrības dibinātājs un tās pirmais prezidents.