Vēlēšanas šajā slejā jau ir kolēģu raženi aprakstītas, bet vai tad es varēšu noturēties, savas piecas kapeikas nepiemetis? Nu ko, šoreiz Latvijas tauta – ar sev maizi, labklājību un sociālo drošību ārzemēs pelnošo pilsoņu uzsvērtu līdzdalību – «laimi atrada suņubūdā».
Pēdējā laikā ir nācies gatavot vairākas publikācijas, kuru centrā nonāk cilvēki ar īpašām vajadzībām, viņu skatījums uz dzīvi un tiešām vārdos formulētas un objektīvas vajadzības. Negribas pat lietot jēdzienu īpašas, jo cilvēku un ģimeņu minētais nav nekas īpašs: pieauguši cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ iestājusies daļēja vai jau pagalam nopietna darba nespēja, vēlas būt līdzcilvēkiem noderīgi un tomēr atrast vietu, kur strādāt, lai būtu ne tikai invaliditātes pensijas, bet arī darba algas saņēmēji, ģimenes vēlas, lai bērni saņemtu labu izglītību un valstī ne tikai uz papīra, bet dzīvē tiktu realizēts stāsts par iekļaujošu izglītību un atbalstošu sabiedrību.
Kas ir VALDIS ATĀLS? Vieni teiks – dzejnieks un filozofs, citi – dziesminieks un šamanis, vēl citi – mākslinieks un prasmīgs kamīnu meistars, un neviens nebūs kļūdījies, jo Valdim piemīt daudzi talanti, kuros viņš dāsni dalās ar saviem laikabiedriem. Atšķirībā no sabiedrības lielākās daļas Atāls necenšas kaut ko tēlot un izlikties labāks, nekā ir, atklāti sakot visu, ko tobrīd domā, bet šādas atklāsmes var atļauties garīgi atraisīts un brīvs cilvēks, kāds Valdis savā dzīvīgajā radošumā nenoliedzami ir. Savā dzimšanas dienā 25. novembrī viņš Rīgā prezentēs divas grāmatas – Elles debesis un arī dzejas grāmatu Uz domu stāvās kraujas.
Neizmetot lietoto mobilo tālruni atkritumu urnā, bet nododot pārstrādei, tiek taupīti vides resursi un atbalstīti Latvijas bērni ar dzirdes traucējumiem.
Iepriekšējā nedēļā Valmieras muzejā notika 1. Latvijas lokālās vēstures un novadpētniecības lasījumi. Tos muzejs rīkoja kopā ar Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvi un novadpētniecības platformu Historia.lv. Platformas redaktors un pasākuma galvenais organizētājs Valters Grīviņš akcentēja, ka šie lasījumi ir vien turpinājums Historia.lv realizētajam ilgtermiņa projektam «Kas pagātni pētī, nākotni svētī!»:
FABIAN MARCOVICH ir dzimis Argentīnā, dažādu dzīves pagriezienu un paziņu loks viņu uz laiku ir atvedis uz Kocēnu novadu. Strādāt ar koku viņš sācis tikai pirms četriem gadiem. Iepriekš viņš bijis profesionāls mūziķis, vadījis savu peldēšanas skolu, jo, kā pats saka, lai izdzīvotu Argentīnā, ir jābūt daudzveidīgam un jāapgūst dažādas prasmes.
Jeru pagasta bioloģiskā saimniecība «Lejasvagaļi» Ziemeļvidzemes apceļotāju maršrutos nu jau daudzus gadus popularitāti nezaudē ar savu ķirbju kolekciju, kuru izveidojusi un cauri arī neražas gadiem pratusi saglabāt kolekcionāre, viesmīlīgā saimniece INTA LIELBĀRDE. Viņu apciemojām vasaras pēdējā siltajā dienā, kad arī šajā lauku sētā darbu netrūka.
Mans oktobra Vīru lietu ciemiņš AINĀRS PĒČS tikko atgriezies no Ventspils, kur pirmajā Pasaules dubultspēļu čempionātā kopā ar savu pastāvīgo partneri Alekseju Mironovu, šobrīd ogrēnieti Vaidavas kluba komandā, starp vairāk nekā 60 pāriem no vismaz četrām valstīm izcīnījis 22. vietu. Pērn abi bijuši trešie Latvijā dubultspēlēs starp gandrīz 150 novusa vīru pāriem. Cienīgs panākums sporta veidā, kuru, manuprāt, laikam varam uzskatīt par gluži vai latviešu nacionālo. Vismaz latvieši allaž ir vieni no galvenajiem pretendentiem starptautiskos novusa turnīros. Novusu spēlē arī Aināra, kopš vasaras apaļa piecdesmitgadnieka, sieva un divi no trim dēliem.
Sestdien, 13. oktobrī, Eiropas tūres ietvaros koncertzālē Cēsis viesosies muzikālā apvienība BrazilPianorquestra, kas demonstrē fascinējošu pieeju klavierspēlei. Izmantojot sagatavoto jeb preparēto klavieru paņēmienu, četri pianisti un perkusioniste vienlaikus muzicē uz vienām klavierēm, atklājot daudzšķautņainu un jaunu skaņu pasauli.
Svētdienas pēcpusdienā Valmieras HK/BSS/ViA aizvadīja trešo mājas spēli jaunajā sezonā, tiekoties ar līgas līdervienību – komandu HK Dinaburga. Spraigā cīņā svarīgu uzvaru pagarinājumā izcīnīja valmierieši, pārspējot Daugavpils hokejistus ar 2:1.