Pirms 27 gadiem – 1991. gada 19. augustā Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Televīzijā skanēja simfoniskā mūzika, kas tālaika cilvēkiem saistījās ar kārtējā partijas līdera aiziešanu aizsaulē. Ziņās rādīja armijas kolonnas, kas ieiet Maskavā, nedaudz vēlāk tika paziņots, ka tā laika Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs M. Gorbačovs ir smagi slims un nespēj vadīt valsti. Viņa slimības laikā valsti pārvaldīšot Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja. Tālaika cilvēks bija gatavs noticēt Gorbačova slimībai, bet tas, ka tāpēc galvaspilsētā jāieved karaspēks, bija par traku pat oficiālās informācijas piekritējiem.

Es nebrīnīšos,  ja pašlaik kādā mājā vai lauku sētā mazs pirmsskolas vecuma bērns pārbīlī saviem vecākiem tieši tā vaicās: «Vai sācies karš?» Piekrītu, ka medijos un sociālajos tīklos ir pietiekami daudz informācijas par bruņoto spēku mācībām «Namejs 2018», kuras no 20. augusta līdz 2. septembrim notiek ne tikai militārajos poligonos, bet arī vairākās Latvijas pilsētās, tostarp  Valmierā, pagastu centros, pašvaldību teritorijās un pat saskaņotajos privātīpašumos. Mācībām plānots tāds vēriens un tik kupls dalībnieku (apmēram 10 000!) skaits, ka šo pasākumu pat ir nodēvējuši par bruņoto spēku «Dziesmu un deju svētkiem». Mērķis cēls un vajadzīgs, jo «Namejs» nu pārbaudīs mūsu valsts bruņoto spēku gatavību, fizisko un tehnisko spēju aizstāvēt Latviju un tās iedzīvotājus no visa  veida (arī modernākajiem!) apdraudējumiem.

Jau rakstījām par Toma Treimaņa un Valmieras novada fonda rīkotās akcijas Ziedotāju aplis vienu no trim atbalstītajiem projektiem — grāmatu apmaiņas mājiņām Kocēnu novadā un Valmierā. Nu daļa no tām ir uzstādītas un dzīvo savu dzīvi.

Pirms desmit gadiem Eiropas Parlamentā tika oficiāli pieņemta un izsludināta deklarācija «Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu», aicinot arī nacionālos parlamentus pasludināt 23. augustu, dienu, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, par staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Šādas piemiņas dienas mērķis ir paturēt atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, lai tādējādi nepieļautu staļinisma un nacisma noziegumu atkārtošanās iespējamību, vienlaikus nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti kontinentā.

LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas vadītāji un biedri devās ikgadējā divu dienu ekskursijā uz Igauniju.

Jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem, un mugursomas iegāde ir viens no darbiem, ko jāpaspēj izdarīt vēl augustā. Kamēr bērns izvēlas somu pēc izskata, vecāku uzdevums ir novērtēt, vai jaunais pirkums būs ērti nēsājams un neradīs lieku slodzi mugurai. Rimi bērniem eksperte un sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča stāsta, kam ir jāpievērš uzmanība, iegādājoties skolēna mugursomu.

Kocēnu novads var lepoties ar daudziem radošiem, talantīgiem cilvēkiem. Aprīlī Kocēnu 1. bibliotēkas telpās bija apskatāma triju novada mākslinieču — Initas Jurgenbergas, Regīnas Šaltes un Māras Kalāces gleznu izstāde. Mārai Kalācei šī Kocēnos bija pirmā publiskā izstādīšanās.

Novembrī apritēs gads, kopš JUDĪTE BUKŠA ar ģimeni un domubiedriem Sudrabkalnu viesistabā — Kocēnu dīķa otrā pusē ar panorāmas skatu pret Kokmuižu uzņem viesus, tiem īpašā veidā uzburot svētkus, mieru un harmoniju.

Ienācis Valmieras teātrī 1965. gadā, viņš satika cilvēku, kas iemācīja sapņot un noticēt savam talantam un varēšanai, pārkāpt pāri Veras Baļunas ceļamaizei un tikt pie Hamleta. Kas nekad nav ticis viņa Rīgas teātros palikušajiem kursabiedriem, starp citu. Viņš satika režisoru Oļģertu Kroderu, kurš mācēja sarunāties, ieklausīties, dalīties, kopā radīt.

No 5. līdz 9. septembrim jau 22. reizi norisināsies Nacionālā Kino centra rīkotais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kas skatītājiem piedāvās filmu programmu Atmiņas par nākotni. Foruma filmu seansi vienlaikus notiks gan Rīgā, gan piecās Latvijas reģionu pilsētās, tajā skaitā arī Valmierā.