Pagājušās otrdienas vakarā uz sezonas pirmo mēģinājumu bija pulcējies ragu orķestris Signāls. Uzrunājot sanākušos, diriģents MĀRTIŅŠ BIRNIS pauda prieku par mēģinājuma kuplo apmeklējumu un izteica cerību, ka dalībnieku skaits arī turpmāk nesaruks, bet būs vēl papildinājums visās instrumentu grupās, jo nākamais — 2018. — ir Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku gads.
Tuvojoties Latvijas jubilejas gadam, mūziķi to atzīmēs ar īpašu koncertu Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā 22. septembrī pl. 18.30, kad dievnams tiks pieskandināts ar ērģeļu un pūšaminstrumentu skaņām, sniedzot koncerta apmeklētājiem iespēju uzkavēties gan latviešu klasiskās, gan laikmetīgās mūzikas noskaņās.
17. oktobra rīta pusē Valmieras Kultūras centrā notiks koncertuzvedums Rudentiņš, nebēdnis, Čučumuižā.
Šovasar Valmieras pilsētas svētkos bija uzburta «Gardēžu pils». Tajā Eiropas gastronomijas reģiona pasākumā «Ar dabu šķīvī» notika vairāku Latvijā populāru pavāru meistarklases. Vienā no tām radoši darbojās restorāna «Rātes vārti» viesis un draugs, šefpavārs no Rīgas Valters Zirdziņš, gatavojot augusta tomātu auksto uzkodu «Manas mammas dārzs». Bijušais valmierietis ar patiesu mīļumu stāstīja par savu māti LILITU ZIRDZIŅU, uzsverot: «Tik gardi dzeltenie tomāti kā manai mammai nav nekur citur pasaulē». «Liesma» tagad, tomātu laikā, pieteicās ciemos. Ar saimnieci Lilitu vērām siltumnīcu Valmierā, Smilšu ielā.
Svētdien Valmierā lieliskos laikapstākļos skriešanas seriāla Bigbank Skrien Latvija aizvadīts 11. Valmieras maratons.
Komanda.lv 1. līgas čempionāta 20. kārtā VALMIERA GLASS VIA sestdien mēroja 200 km garo ceļu līdz Preiļiem, kur tos uzņēma sīkstie Preiļu BJSS futbolisti. Arī šajā spēlē neiztika bez nervu pārbaudes, kaut beigu rezultāts — 5:2 (2:0) bija gana pārliecinošs.
Taivalkoski pilsētā Somijas ziemeļos no 9. līdz 10. septembrim risinājās trīs airēšanas slaloma pasākumi, kuros augsti rezultatīvi piedalījās kluba Vidzemes sporta asociācija - Valmiera audzēkņi un treneris.
Tuvojoties krievu rakstnieka Aleksandra Puškina darba «Mazās traģēdijas» pirmizrādei 22. septembrī krievu viesrežisora Sergeja Ščipicina režijā, starp mēģinājumiem uz īsu sarunu izrāvās aktieris Kārlis Freimanis.
Atļaušos būt nejauks: ne tikai tīra cilvēkmīlestība lika Raimondam Vējonim ar savu likumdošanas iniciatīvu izraisīt valdības koalīcijā nesaskaņas. Protams, ne jau letālas, taču tik un tā nepatīkamas. Prezidentam ir atlicis mazāk par pusi no viņa pilnvaru laika, taču ne īsti veicas paliekoši ierakstīties vēsturē, ne, jo vairāk, kaut cik nodrošināt sev otru termiņu.
Dikļu muižas kalpotājam Jānim bijis tikai septiņpadsmit, kad vācu teātrī redzētās Šillera lugas «Laupītāji» izrādes iespaidā viņš iejūsmināts sācis to pārtulkot latviski, visticamāk pat nezinādams, cik šis solis nozīmīgs dzimstošajai latviešu kultūrai: 1818. gadā muižas rijā (pēc citiem avotiem — šķūnī) notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Pats Jānis bijis, kā tagad teiktu, trīs vienā — tulkotājs, režisors un aktieris: tēlojis Kārli Moru, citās lomās iejutušies pārējie muižas ļaudis. Saglabājušās ziņas, ka uzveduma iespaids bijis gana liels, lai toreizējie teātra spēlētāji vēlāk uzvārdu došanas laikā sev izvēlētos izrādes varoņu vārdus (interesanti, kāda izcelsme Peitānu Jāņa uzvārdam?)