Piektdien, 22. septembrī, Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos viesrežisora Sergeja Ščipicina oriģināla skatuves versija dižā krievu rakstnieka Aleksandra Puškina darbam «Mazās traģēdijas», kas tapušas vienā no viņa dzīves ražīgākajiem periodiem.
Leģendārais Liepājas rokmūziķis Ivo Fomins 27. oktobrī Valmieras Kultūras centrā sniegs neaizmirstamu koncertu ar nosaukumu Nekas jau nebeidzas, kas ir arī pēdējā studijas albuma nosaukums.
Ar SK Spēks uzvaru noslēdzies šī gada Valmieras atklātais čempionāts minifutbolā.
9. septembrī skaistajā Vecpiebalgā ar trešā posma sacensībām noslēdzās Latvijas BMX kausa izcīņa, bet 10. septembrī turpat braucēji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sacentās Vecpiebalgas novada kausa izcīņā. Abās dienās labus panākumus guva BMX kluba Tālava/VBSS sportisti.
Šodien Latvijas robežvalstī Baltkrievijā, ziemeļrietumu daļā, kur baltkrieviem robeža ar Lietuvu, sākas vērienīgas militārās mācības Zapad 2017. Līdzīgi Krievijas, agrāk PSRS, iniciēti pasākumi notiek reizi četros gados vienlaikus dažādos poligonos jau kopš 1977. gada, kad kopā ar PSRS armijniekiem sadarbību slīpēja arī Polijas, Čehoslovākijas un VDR bruņotie spēki. Šogad Zapad gaidāmajām aktivitātēm pievērsta pastiprināta uzmanība, jo Rietumu novērotāji joprojām nav pārliecināti par Krievijas uzrādīto mācību dalībnieku skaitu, līdz ar to ir bažas, ka mācības varētu izmantot kāda cita uzdevuma aizsegam.
Lai arī Latvijas izlasei Eiropas čempionāts basketbolā aprāvās brīdī, kad likās — nu tik viss vēl sāksies, arī pēc šīs neveiksmes pret Slovēnijas izlasi nav ne mazākā pamata slānīt mūsu basketbolistus, kā to līdz šim esam ieraduši darīt.
Otrdien Valmieras 5. vidusskolas četrdesmit pirmklasnieki, pēc stundām sagaidījuši savus vecākus vai vecvecākus, kopā ar skolotājām mācību dienu noslēdza Lucas skvērā. «Sanāca praktiska darbošanās Zaļajā klasē,» secināja skolas direktore Rudīte Markus, bet Valmieras pašvaldības speciāliste Līga Zālīte papildināja: «Iesaistījāmies Latvijas Pašvaldību savienības projektā «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei», un Meža dienu 2017 ietvaros 5. vidusskolas pirmklasnieki dekoratīvo krūmu dobē iestādīja 66 dekoratīvo krūmu stādus — klinšu rozītes, hortenzijas, lielās fotergilas, gludmalu kārklu, bārbeles un citus augus, ko sarūpēja «Latvijas Valsts mežu» stādaudzētava. Projektu finansēja Lauku atbalsta dienests — Valmieras pašvaldība varēja iegādāties koku un krūmu stādiņus par piecsimt eiro.»
Pagājušās nedēļas nogalē sabiedriskā labuma biedrībā «Kristīgais žēlsirdības centrs» viesojās draugi un centra atbalstītāji no Vācijas pilsētas Halles, viņi Valmieru apmeklēja kopā ar Gīterslo apriņķa delegāciju, lai atzīmētu 25 gadu jubileju, kopš pastāv ciešas partnerības saites starp Gīterslo un Valmieru.
ZIEDONI DUDELI, bruņojušos ar ķerru un lāpstām, satiekam pie Naukšēnu Doktorāta — viņš sagatavojies šķeldas vešanai uz bērnu rotaļlaukuma celiņiem. Taču no darba brīvajā laikā Ziedonis visbiežāk sastopams mežā, jo tēvs bijis mežsargs Rencēnu pusē, tā ka meža noslēpumi iepazīti jau no agras bērnības. Lai arī Ziedonim ir dzīvoklis Naukšēnu centrā, viņš daudz labprātāk pieskata māju Nurmos — pie vilkiem un lāčiem, kā pats smej, lai varētu nodoties saviem vaļaspriekiem — ogošanai un sēņošanai. «Divdesmit septiņos gados būs kādas divdesmit tonnas melleņu izlaists caur rokām,» rēķina Ziedonis, skumji nopūšoties: «Nav jau vairs mežu, kādreiz ogas pa durvīm nāca iekšā, tagad visu zāģē nost — komercija un bizness pirmajā vietā. Būtu labi, ja varētu kaut kur aizvest cilvēkus paogot, savulaik vienā kvartālā visu vasaru nosēdējām, bet nu nekā — tur, kur bija meži, palikuši vien celmi. Neteikšu, ka būtu izplūkāts, pats arī ar kombainu lasu, nekāda nelaime tā nav, vienkārši mežā pašam jāuzvedas kā cilvēkam — nupat dabūju palamāties, ka vēl zaļas dzērvenes jau lasa.
Naukšēnu pagasta Lejasbrammaņu saimnieks RIMANTS GAIDAMOVIČŠ ir biškopis ar 40 gadu stāžu, tāpēc arī viņa bites nespieto un medu sanes pat tajās vasarās, kad visi sūkstās par neražas gadu. Nupat Rimanta dravas griķu medus saņēmis kārtējo atzinību starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2017. Gaidamoviči rūpējas par septiņās astoņās vietās izvietotām 180 saimēm un uz vaicājumu, kā to visu iespējams paspēt, mundri atbild — lūk, četras rokas un diennaktī 24 stundas, jo saimniekam palīgos nāk kundze Skaidrīte. «Vai es precoties varēju paredzēt, ka būs vēl par viņu nodokļi un arī alga jāmaksā,» joko Rimants, jau nopietnāk piebilstot: «Laukos labi, ja ir ko darīt. Tādi gadi kā pagājušais un šis priecē, kaut arī jau saimes ieziemojam, vēl joprojām medu sviežam, tā ir vairāk nekā pērn. Medus gados mums iet štruntīgāk, tad tas ir visiem un visur, bet neražas gadi mums ir superīgi. Mēdz teikt — ja valstī ir krīze un ekonomika iet uz leju, tad sarodas ļoti daudz bitenieku, jo visi domā, ka tā tāda viegla peļņa jau pirmajā gadā, neparēķinot, cik vajag investēt, lai ar šo lietu nodarbotos nopietni un profesionāli.