Dubults neplīst!

- 14.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pagājušas nedēļas nogalē, atzīmējot 25 gadu sadraudzības jubileju, daudzviet kādreizējā Valmieras rajona teritorijā viesojās Gīterslo apriņķa delegācija no Vācijas, un izņēmums nebija arī Naukšēnu novads.

Trīnes starptautiskā festivālā Ungārijā

- 14.Septembris, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

No 16. līdz 21.augustam Valmieras Kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis Trīnes (vadītāja Solvita Eliņa) piedalījās starptautiskā mūzikas un deju festivālā International Country-Wandering Folklore festival Ungārijā. Trīnes festivālā piedalījās kopā ar sadarbības kolektīvu — vidējās paaudzes deju kolektīvu Līksme (vadītāja Iveta Kļaviņa) no Matīšiem.

Tēlnieks baida sabiedrību

- 14.Septembris, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Pagājušās nedēļas trešdienā Jūrmalas kultūras centra izstāžu zālē tika atklāta tēlnieka Egona Perševica personālizstāde Бaидиес!, kas iecerēta kā mākslinieka komentārs sabiedrības noskaņojumam laikā, kad Baltijas valstu pierobežā Krievijas un Baltkrievijas armijas piedalīsies liela mēroga militārajās mācībās Zapad 2017.

Latvijā ražots fords

- 14.Septembris, 2017
Dzīvesstils
Laikrakstā

Vasara tā arī pagājusi bez nopietnas pierakstīšanās siltākā un jaukākā gadalaika ailītē. Nu jau silts sēņu lietutiņš līst, un rudens mēģina kompensēt savu priekšgājēju ar tīkamiem cipariem āra termometra sarkanajā skalā. Laiks Rūcamlapai atsākt savus iknedēļas iznācienus ar interesantām un Liesmas lasītājiem (es ceru!) būtiskām lietām no motoru pasaules un ceļu/ielu satiksmes. Manuprāt, šī rudens pirmais motorists — runātīgs humora vecis Jānis Cimermanis no Rīgas — ar savu pirmskara Latvijā gatavoto Ford Vairogs ir vērā ņemams ciemiņš. Abus sastapu viņsestdien Kokmuižas svētkos, kur fordiņa misija bija padarīt autentiskāku Rubenes amatieru teātra Volatus izrādi.

Nevainīgi un demokrātiski

- 13.Septembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar iesniedza Saeimā likumprojektu ar nosaukumu «Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem». Likumprojekts paredz pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nepaziņo par citas valsts piešķiršanu jaundzimušajam.

Drošība ir svarīgāka

- 13.Septembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā ir kāda līdz šim neatrisināta problēma, kas dienestam traucē operatīvi un kvalitatīvi veikt darbu. Tie ir automašīnu nobloķētie jau tā šaurie ceļi daudzdzīvokļu namu pagalmos.

Ja vecāki neiemāca

- 13.Septembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Divi puiši apzinīgā vecumā paiet man garām, savā starpā kaut ko aizrautīgi pārspriežot un tukšojot atspirdzinoša dzēriena pudelītes. Nonākuši līdz vietējam dīķītim, viņi tās ar plašu vēzienu ielidina ūdenī un nesamulst, ka joprojām eju aiz viņiem un šādu rīcību redzu, jaunie cilvēki neatskatīdamies aiziet tālāk. it kā nekas nebūtu noticis. Acīmredzot savu uzvedību abi uzskata par normālu.

Atklāj Kokmuižas vēsturi

- 13.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Turpinot atklāt Kokmuižas bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, nu jau par tradīciju kļuvušas Kokmuižas svētkos rīkotās ekskursijas pa muižas teritoriju. Sestdien trīs interesantas ekskursijas gida lomā vadīja Kocēnu novada pašvaldības domes projektu un tūrisma speciālists Toms Treimanis.

Saklausīt čukstus

- 13.Septembris, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Kopš kura laika teātris vairs nav skaisto kostīmu māksla? Kāpēc tev ir vērts redzēt Valmieras teātra «Klusa nakts, dzēra nakts», no kuras līdz šim Latvijas kritiķi dīvaini distancējas? Izrādes laikā dzirdēju sašutušus (varbūt Dieva?) čukstus par to, kāpēc gan mums jāskatās uz netīrumiem un dzērājiem. Jā, kāpēc gan?

Skolas muzejs vasarā

- 13.Septembris, 2017
Izglītība
Laikrakstā

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs bija atsaucīgs arī vasaras brīvlaikā. Te viesojās Igaunijas novadpētnieki Izolde un Arne Malmri, kas meklēja materiālus par Rencēnmuižas senvēsturi. Sazinoties ar bijušo rencēnieti muižas pētnieci Mirdzu Belogrudovu, izmantojot absolventes Intas Pētersones vēstures grāmatu un muzeja materiālus, viesi ieguva vērtīgus apliecinājumus meklētajam. Viņus interesēja ne tikai skolas muzejā esošais: fotogrāfijā ieraudzījuši lielākā Ziemeļvidzemes Ābeļu akmens formu un aprises, viņus vajadzēja aizvest turp, lai to redzētu dabā. Pateicībā par sadarbību Arne Malmre atsūtījis senas vietu kartes no arhīviem.