Vairākas paaudzes ceļu uz seno Valmieras Valsts ģimnāzijas ēku mērojušas cauri ne mazāk vēsturiskajai — 1933. gadā stādītajai — bērzu alejai. Skolotāja Ineta Amoliņa zināja stāstīt, ka tā stādīta, atsaucoties uz prezidenta Kārļa Ulmaņa aicinājumu Meža dienās stādīt kokus pie savām darba vietām. Skolas ēkai togad palika 30 gadi, un par godu šai jubilejai katrā alejas pusē iestādīja 30 bērzus, kopā 60. Šī bērzu aleja joprojām tiek uzskatīta par šīs mācību iestādes simbolu. Šajās dienās tā diemžēl kļuvusi par dažiem bērziem retāka...

Jau ierasts, ka nedēļu pirms Ziemassvētkiem Valmieras skolēni un studenti sacenšas par Valmieras spēcīgākās skolas titulu spiešanas guļus sacensībās. Šogad šim turnīram jubileja — 15! Kamēr kuplā skaitā, ap trīsdesmit, Valmieras skolēni — interešu izglītības programmas smagatlētika audzēkņi — sacentās, svēršanos aizsāka Latvijas čempionāta klasiskajā (bezekipējuma) spēka trīscīņā juniorēm, jauniešiem, junioriem un senioriem, kā arī Latvijas studentu čempionāta dalībnieki. Šādā kombinācijā sacensības Latvijā pirmoreiz, tādēļ visu triju maču galvenais sekretārs droši vien krietni dabūja pasvīst, menedžējot dalībniekus.

17. decembrī Jelgavā notika 3. Latvijas čempionāts krosmintonā, kurā piedalījās arī 12 sportisti no Sporta un tūrisma kluba «Zaļā Pēda» (Brenguļi) un Trikātas pamatskolas. Kopumā čempionātā tika izspēlēti kausi sešās dažādās kategorijās — bērni U12, jaunieši U14, jaunieši U18, sievietes, OPEN un O40 vīriešiem. Beverīnas novada sportisti piedalījās piecās kategorijās.

Valmieras Bērnu sporta skola organizēja Valmieras un starpnovadu skolēnu sporta spēles dambretē. Ar četru skolēnu komandām četrās vecuma grupās startēja pārstāvji no astoņām skolām, kurās atbalsta prāta attīstību ar dambretes palīdzību. Skolēni drīkstēja spēlēt arī par savu dzimšanas gadu vienu vecuma grupu augstākā komandā.

Kristus piedzimšanas svētki jau klaudzina pie durvīm. Vai mēs atvērsim Kristum savas sirds, ģimenes, mājas durvis, vai arī ne? Jau četras Adventes esam gatavojušies tieši šim notikumam. Vai būsim atvēruši durvis Dieva ienākšanai mūsu dzīvē, vai varbūt kaut kam citam? To atklās svētku pēcgarša.

Ienākot jaunajā Valmieras katoļu baznīcā, virs galvenā altāra var izlasīt šādus vārdus — Dariet visu, ko Viņš jums teiks (Jņ 2,5). Tos izteica Vissvētākā Jaunava Marija savam dēlam, pirms Viņš kāzās Galilejā veica savu pirmo brīnumu. Jēzus kalpiem sacīja: piepildiet tukšās krūkas ar ūdeni. Tie paklausīja, un ūdens tika pārvērsts par gardu vīnu.

Tā saka Kunga eņģelis. Šī Ziemsvētku vēsts ir gadsimtiem sena un tomēr katru gadu no jauna. «.. jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs». Tas ir jums, mīļie, kas lasāt un klausāties šodien šajās rindās, jums liels prieks tiek pavēstīts. Prieks.

Katru gadu, ejot cauri Adventa laikam un tuvojoties Kristus dzimšanas svētkiem, es ieskatos sevī, cilvēkos, situācijās, notikumos, laikmeta ainās, pasaules ziņās. Katru gadu šis laiks ienes manī dziļas skumjas par ievirzēm pasaulē. Nākas konstatēt, ka pasaulē atkal noiets solis tālāk no Dieva nekā pagājušo gadu.

«Kas jūs uzņem, tas uzņem mani, un, kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis. Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, tas saņems pravieša algu; kas uzņem taisno vārdā, tas saņems taisnā algu. Un, kas padzirdīs vienu no šiem vismazākajiem ar biķeri auksta ūdens vien tādēļ, ka to sauc māceklis, tam viņa alga nezudīs.» /Mateja evaņģēlijs 10:40-42/

Ar Liesmas šās nedēļas nogales viesi valmierieti MĀRU ROZENBERGU tiekamies Ziemassvētkiem jau sapostajā Sv. Sīmaņa dievnamā, par kuru viņa saka: «Te jūtos kā mājā!» Kāds bijis viņas gājums uz to no kristībām un iesvētībām līdz nesavtīgai kalpošanai savai draudzei un līdzcilvēkiem te — savā mīļajā Valmierā?