Nupat, nupat tiks uzsaukts jaunais VID ģenerāldirektors. Atlikuši četri kandidāti — dāma un trīs kungi. Tikai pēc plikiem CV, manuprāt, spēcīgākie pretendenti ir Andris Ņikitins no Latvijas Bankas un Kaspars Rumba no Deloitte Latvia, bet varbūt kādas slēptas kvalitātes priekšplānā izvirzīs Kristapu Klausu no Latvijas Kokrūpniecības federācijas vai Ilzi Cīruli no Gjensidige Baltic? Vismaz pagaidām atlases process šķiet raits un loģisks, cerēsim uz labu iznākumu!
Negribas neko darīt, pat koncentrēties, trūkst enerģijas. Vai arī — drūms noskaņojums, nomāktība, bezcerība un izmisums. Ja tā jau vairāku nedēļu garumā, varbūt piezagusies tā saucamā rudens depresija — organisma reakcija uz paaugstinātu stresu. Kāpēc tā rodas, kā to pārvarēt?
Kā zināms, zemkopības ministrs un nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas, tiekoties ar AS «Latvenergo» un AS «Sadales tīkli» vadītājiem, panāca vienošanos, ka pašlaik lauksaimniekiem sarežģītajā situācijā ar jauno regulējumu par elektroenerģijas pieslēgumu jaudām saimniecībās AS «Sadales tīkli» reģionālie speciālisti ir gatavi palīdzēt lauksaimniekiem, radot iespēju pārskatīt vai atslēgt tās elektroenerģijas jaudas, kas nepieciešamas lietošanai ne visu gadu, bet tikai sezonāli.
Pēdējā laikā aktuāla tēma izglītībā — iecere bērniem uzsākt skolas gaitas jau sešu gadu vecumā. Manuprāt, to nevajadzētu darīt. Protams, tas katram ir tīri individuāli. Varbūt bērni, kas tam ir psiholoģiski gatavi, varētu iet. Ir tādi gadījumi, kad bērniņš aiziet agrāk uz pirmo klasi, bet tie ir reti. Tieši psiholoģiskās sagatavotības dēļ, domāju, viņiem vajag palikt bērnudārzā un tajā vidē vēl dzīvot, nostiprinot savas prasmes un kļūstot drošākiem. Jo viņi vēl nav gatavi doties uz skolu un iekļauties jaunajā vidē.
Ir oktobris, kas tradicionāli atnāk kā īstens rudens mēnesis, kad varam vērot īpaši krāšņas koku lapotnes un izbaudīt lapkriti. Oktobrī, veroties debesīs, ar skatienu varam sekot arī gājputnu bariem, kas dodas uz siltākām zemēm. Skolā un sabiedrībā šajā laikā sāk gatavoties valsts svētku nedēļai.
Vidzemē viesojās tūroperatori no Igaunijas, lai iepazītos ar maršruta Via Hanseatica populārākajiem objektiem un jaunākajām iespējām Latvijas ziemeļos. Pārstāvji no tādām kompānijām kā Germalo Reisid, E-Turist Reisiburoo Ltd, ABZ Reisid, Good Memories OU, Tartu gidi, kas organizē arī braucienus uz Latviju, vērīgi klausījās uzņēmēju un tūrisma speciālistu stāstījumā, lai bagātinātu savas programmas.
INGA VĪKSNA un ANDRIS ĀBOLIŅŠ citādu dzīves veidu nepieļauj. Kaut arī Inga dzimusi Valmierā un valmierietis Andris pirms skološanās Rīgā mācījies toreizējos «varoņos», bez ierunām sevi uzskata par zvērinātiem vaidaviešiem. Dzīvo Ingas vecātēva mājā, kurā čakli rosoties 77 gadus jaunā Ingas omīte, tāpēc ģimene var atļauties nedēļu nogalēs paskraidīt apkārt vai Inga bez steigas var nodarboties ar rokdarbiem, šovasar tā uzadījusies skaista somiņa.
Šāds secinājums nepārprotami izskanēšot Rubenes ciema Vaidavas kultūras nama amatierteātra «Volatus» jaunajā izrādē «Dzīve ir skaista».
Lielajiem plāniem atbilstoša vieta
«Mēs ar Didzi esam no pilsētas aizbēgušie, jo abiem vajadzēja vairāk brīvības,» atklāj Bērzaines pagasta «Brīvzemnieku» saimniece GINTA. «Tā lauku būšana no bērnības, pilsēta man nekad nav patikusi. Katru vasaras brīvlaiku pavadīju laukos pie krustmātes, pilsētā atgriezos tikai īsi pirms skolas sākuma. Man jau pirmajā laulībā bija sapnis, ka vajag lauku mājiņu. Tagad jāatzīst, ka vīram bija taisnība, tolaik šauboties, vai spēsim lauku māju uzturēt. Bet ir dzīvokļa cilvēki, un ir lauku jeb māju cilvēki, un tiem pēdējiem tiešām visu laiku jāstrādā. Dzīvoklī dzīvojošie atnāk mājās no darba un sāk gudrot, kur iet, ko darīt. Cits kļūst par slinkotāju, cits atrod kādu hobiju. Tos loderus saucam par Rīgas tirliņiem. Bet nosodīt nevienu mums nav tiesību — katrs dzīvo savu dzīvi.»
29. un 30. oktobrī Rīgā jau astoto reizi notiks Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forums, kas ir vienīgais šāda veida nozares profesionāļu saiets Baltijas valstīs. Ik gadu forums īsā koncentrētā laikā, divās dienās, dažādos formālos un neformālos veidos — meistarklasēs, diskusijās, prezentācijās un pieredzes apmaiņā, izstādē un koncertos — uzrunā un izglīto mūzikas skolotājus, orķestru diriģentus, ansambļu vadītājus, kā arī visplašāko interesentu loku.