Iepriekšējā nedēļā «Liesmā» lasītais Jura Mūrnieka viedoklis «Lēnie un mēs paši» rosināja šajā lēnumā piebilst arī par kādu zaļu problēmu. Tā ir vēl viens no daudzajiem piemēriem, kas rāda, ka Latvija ne tikai nemācās no igauņiem, bet izteikti pretojas pat kaut kam jēdzīgam. Runa ir par dzērienu iepakojuma depozītu sistēmas ieviešanu, kas jau darbojas Igaunijā un Lietuvā, protams, arī vecajās ES valstīs.
Seši nepilngadīgie no Vjetnamas, kuri grupā nelegāli šķērsojuši Latvijas robežu, jau desmit dienas uzturas sociālās korekcijas izglītības iestādē «Naukšēni».
Pagājušās nedēļas nogalē J. Daliņa stadionā norisinājās nu jau devītās starptautiskās spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām «Mēs varam».
Piektdien Liesma pabija Ķīpsalā, kur izstāžu kompleksā BT1 no trešdienas līdz sestdienai notika Baltijā lielākā tradicionālā pārtikas nozares izstāde Riga Food 2016. Šī bija no tām reizēm, kad reklāmā solītais tiešām atbilda redzamajam un izbaudāmajam. Bez steigas aplūkojot stendus abās izstāžu hallēs, pagāja pāris stundu. Vienā spīdēja lielās firmas no Latvijas un vēl daudzām citām kaimiņvalstīm, otrā dominēja mūsu pašu mājražotāju nacionālais kolorīts, sadalīts pa novadiem, un te nu gan Vidzemei, gan Zemgalei, gan Latgalei, gan Kurzemei bija savas rozīnītes, ko priekšā celt!
Iespējams, pirms pieciem gadiem, kad arī Rūjienas vidusskola saņēma piedāvājumu iekļauties pilsētas sadraudzībā ar Higašikavu Japānā, kāds pat neiedomājās, ka sadarbība izvērtīsies tik ilgtspējīga un ar gadiem tikai paplašināsies.
Latvijas pašvaldībās sākta jauna tradīcija, kas sākotnēji paredzēta trīs gadu garumā, taču, iespējams, turpināsies ilgāk. Ar Meža attīstības fonda finansiālu atbalstu piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības projektā «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei», novados un pilsētās tiks stādīti jauni koki, kā arī izvietoti mazo arhitektūras formu koka objekti. Projektā iesaistījušās arī visas mūspuses pašvaldības.
Pirmdien Valmieru iepazīšanās vizītē apmeklēja Moldovas vēstnieks Latvijā Jeudžens Revenko.
Sociālās korekcijas izglītības iestāde «Naukšēni» darbojas 18 gadus. Pašlaik iestādē mācās un dzīvo 24 nepilngadīgie, kuri bijuši konfliktā ar likumu.
VUGD apkopotā statistika par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās liecina, ka lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Vistraģiskākie ugunsgrēki notiek naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, tāpēc lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši savās guļamistabās. Pasaules prakse rāda, ka ugunsgrēka autonomo detektoru jeb dūmu detektoru lietošana ir efektīvs risinājums, kas, laikus signalizējot par sadūmojumu telpā, ļauj cilvēkiem izglābties un līdz ar to samazina ugunsgrēkos cietušo un bojā gājušo skaitu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus iegādāties un savos mājokļos uzstādīt ugunsgrēku autonomos detektorus. Saskaņā ar jaunajiem ugunsdrošības noteikumiem, kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, dūmu detektori ir jāuzstāda visos mājokļos līdz 2020. gada 1. janvārim.
«Šis jautājums ir tikpat vecs, cik veca ir Saeima, un tas pastāvēs tik ilgi, kamēr būs Saeima», filosofiskā mierā un varas partijas pārliecībā par tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā nesen teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šīs kvotas saskaņā ar ilggadēju praksi katru gadu ir budžeta veidošanā iezīmētas summas, kuras deputāti var iztērēt pēc saviem ieskatiem, atbalstot dažādus projektus pašvaldībās. Finansējuma saņēmēji ir priecīgi, ka no pilsētas vai novada Saeimā iekļuvušie vai citādā veidā ar konkrēto pašvaldību saistītie deputāti ir atbalstījuši tieši viņu projektu. Savukārt politiķiem ir cerības, ka par viņiem kaut ar nelielu papildus naudiņu aplaimotajā teritorijā iedzīvotāji atcerēsies nākamajās vēlēšanās.